liepajniekiem.lv
Kaut kur pačabējuši jau pirms vairākiem gadiem iezīmētie darba grafika rāmji.
Bija laiki, kad varējām būt puslīdz pārliecināti, ka tādi procesi kā līdz rītausmai ieilgušās Saeimas sēdes un budžeta graizīšana, lāpīšana un kopā stiķēšana būs palikuši pagātnē.
Bija laiki, kad valdības ļaudis apņēmības pilni klāstīja, ka darbs pie nākamā gada budžeta sākas jau agrā pavasarī un rudens cēlienā tikai jāsaliek pēdējie punkti uz i.
Tagad divas trešdaļas gada jau aiz muguras, bet
valdības sociālie partneri cits pēc cita nāk klajā ar bažīgiem paziņojumiem par neskaidro stāvokli.
Latvijas ekonomiskā situācija 2024. gada otrajā pusē norāda uz vairākiem būtiskiem izaicinājumiem.
Inflācija, pieaugošs valsts parāds un ierobežots budžets ir tikai daži no komponentiem, kas rada spiedienu uz valdību, no kuras sagaidām efektīvus lēmumus.
Šobrīd vērojamais vedina domāt par stratēģiskas vīzijas trūkumu un nespēju pieņemt drosmīgus lēmumus, kas būtu nepieciešami, lai nodrošinātu attīstību.
Galvenā ņemšanās ir ap to, no kura groziņa mēs kaut ko izņemsim un kurā to ieliksim.
Kā vairot visu groziņu saturu, kā veicināt to piepildīšanu – par to neviens vairs nerunā.
Pavisam drīz apritēs gads, kopš Saeima apstiprināja Evikas Siliņas valdību.
Tās deklarācijā minēts, piemēram, ka ekonomiskās politikas mērķis ir sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, audzējot produktivitāti, investīcijas, eksportu un nodarbinātību.
Vismaz publiskajā telpā nonākošās atskaņas no valdības kuluāru norisēm neliecina, ka ministres un ministri vaiga sviedros nopūlētos šo, lai arī vispārīgi noformulēto, bet tomēr nosprausto, mērķu sasniegšanai.
Tā vietā diskusijas izšķīst nosacītos sīkumos un galā neapmierināti ir visi.
Nu labi, nodokļu politika nav sīkumi. Plānotās pārmaiņas sabiedrībā vienmēr tiek uztvertas ar bažām un neziņu, bet uzņēmēji gadiem runā par to, ka tām jāgatavojas laikus, tādēļ pēdējā brīža svārstības un steigā pieņemti lēmumi nekādi neveicina uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens iepriekš ir licis noprast, ka darbā pie iecerētās nodokļu reformas galvenais virziens ir nodokļu sloga pārnešana no darba spēka uz patēriņu.
Praksē tas, visticamāk, nozīmētu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu.
Bet pagājušajā nedēļā, kad plašākai sabiedrībai kļuva zināmas tikai dažas no valdības iecerēm, Finanšu ministrija pāris stundas pirms sākuma atcēla plānoto preses konferenci par nodokļu politikas pārskatīšanas rezultātiem.
Dokuments tikšot pārstrādāts, un tādēļ par to tagad nevarot runāt. Piedodiet, bet tas neizskatās labi. Un arī ne pārliecinoši.
Pirms apmēram pusotra gada Finanšu ministrijas vadībā darbu sāka tā sauktā nodokļu darba grupa. Ambīcijas lielas, un mērķi cēli – izvērtēt visus iespējamos scenārijus, ko darīt ar nodokļiem Latvijā.
Iepriekš tika solīts, ka pirms Jāņiem vismaz ideju līmenī būs skaidrs, kāds varētu būt tālākās rīcības plāns. Tomēr jūnijā tika norauta avārijas bremze, un kopš tā brīža neizlēmības migla sabiezējusi visai pamatīgi.
Tas neizskatās tā, ka Ministru kabinets darbotos pēc kāda iepriekš zināma plāna. Gluži pretēji. Arvien vairāk šķiet, ka nekāda plāna nav.
Valdībai būtu jābūt gatavai uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, pat ja tie kādā daļā sabiedrības būtu nepopulāri.
Un šī atbildības uzņemšanās ietver arī informēšanu par lēmumu pieņemšanas procesu un tā sekām. Atklātība un caurspīdīgums varētu palīdzēt mazināt neapmierinātību un veicināt uzticību valdībai.
Pagaidām gan viss liecina, ka pie varas esošie sirgst ar totālu nespēju uzņemties iniciatīvu un rīkoties izlēmīgi.
Uzņēmēji pagājušajā nedēļā aicināja valdību paplašināt nodokļu reformas piedāvājumu, apspriežot arī iespējamās PVN izmaiņas.
Nezinu, kur tieši radušās bailes, ka šis jautājums nav apspriežams, bet valdība uzstājīgi turpina malt veco dziesmu, ka tas pasliktināšot mazturīgo iedzīvotāju situāciju. Nu jā, tiešā veidā neuzlabos.
Bet vai pie katra iztērēta eiro papildus klāt pieliktais viens cents patiešām novedīs kādu līdz bankrotam?
Siliņas valdība darbu iesāka visai apņēmīgi, tiekot galā gan ar apnikušo Stambulas konvencijas jautājumu, gan sniedzot roku kredītņēmējiem, kurus stūrī dzina augošās banku procentu likmes.
Kur šī apņēmība palikusi tagad, varam tikai minēt. Bet arvien biežāk izskatās, ka bailes no nepopulāru lēmumu pieņemšanas tik ļoti sasaista rokas, ka valdība netiek tālāk par dažādu lozungu deklarēšanu.
Reālajā dzīvē, kas ir komplicētāka par Exel tabulām un izaugsmes līknēm, arvien biežāk dominē atsvešinātības noskaņa –
tie tur augšā neko nesaprot no parasto cilvēku ikdienas rūpēm. Vai arī otrādi – mēs mēģinām darīt, kā labāk, bet jums nekas nepatīk un mēs vairs nezinām, kā jums izpatikt.
Valdībai 2025. gada valsts budžetu Saeimā vajadzētu iesniegt pēc pusotra mēneša, bet turpinās mīņāšanās uz vietas, kas tiek dēvēta dažādos vārdos – apspriedes, konsultācijas, diskusijas. Jēga jau no tā nemainās.
Par budžetu atbildīgā finanšu ministra izvairīgās atbildes uz jautājumiem, kuru jo dienas kļūst vairāk un vairāk, kļuvušas par sava veida firmas zīmi – neviens intervētājs no Ašeradena, šķiet, nemaz negaida konkrētas atbildes.
Tikmēr konkrēta rīcība – nodokļu celšana – jau bijusi abās pārējās Baltijas valstīs. Galvenokārt ar mērķi finansēt pieaugošos aizsardzības izdevumus, un tieši valsts drošība un aizsardzība arī valdības deklarācijā minēta kā galvenā prioritāte Latvijā.
Bet prognozes par pieejamās naudas daudzumu nav diez ko spožas – tā sauktā fiskālā telpa jeb pieejamā nauda jaunu lietu finansēšanai ir pat mīnusos, bet vajadzību ir daudz.
Un tas nozīmē – būs jādomā vai nu par to, kā savilkt jostas, vai arī jāceļ nodokļi.
Gadiem runāts par birokrātijas samazināšanu, un primāri tas nenozīmē dažu simtu ierēdņu atlaišanu un no viņu algām ietaupīto līdzekļu novirzīšanu citiem mērķiem.
Tas nozīmē veiklāku, izlēmīgāku, skaidrāku un konkrētāku rīcību visos līmeņos un visās situācijās, kas saistās ar lēmumu pieņemšanu.
Pašreizējais riņķa dancis ap budžetu un nodokļiem uzskatāmi demonstrē nespēju izlemt un rīkoties valsts pārvaldes augstākajā – valdības – līmenī.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Neskaidrība par iespējamām izmaiņām nodokļos.
Meklēs finansējumu speciālajam fondam onkoloģijā.
Atzīmē Baltijas ceļa 35. gadadienu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Valstiskuma balvu saņem portāla “Ziedot” vadītāja Rūta Dimanta.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Turpinās Ukrainas ofensīva Kurskā.
Aizvadīts ASV Demokrātu partijas konvents.
Ungārija turpinās ielaist krievus.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Tuvajos Austrumos cenšas panākt pamieru.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
