Kādi koki biežāk cieš stiprā vējā?

Līdzīgi kā ar cilvēkiem – jo vecāks koks, jo lielāka iespēja, ka tam piemīt kāda kaite, kas to padara trauslāku, un spēcīgā vējā lielie zari vai pat stumbrs var lūzt. 

“Vētras postījumiem biežāk ir pakļauti koki, kas aug žākļveidā, proti, jau no celma vai nedaudz augstāk stumbrs sadalās vairākās daļās. Te būtu jāizvērtē, vai kokam nav nepieciešama atsaite vai kāds cits papildu stiprinājums. Biežāk tas ir liepām un kļavām, bet var būt novērojams arī citiem kokiem,” stāsta M. Lapsiņš.

Tāpat vētrās biežāk cieš koki ar lielām, smagām lapām, piemēram, kļavas, savukārt oši nereti tiek izrauti ar visām saknēm, tāpēc vecus ošus jau preventīvi ir ieteicams izzāģēt.

Lai gan bērzi ir kompaktāki un ar mazāku lapotni, tomēr, salīdzinot ar liepām, to mūžs ir īsāks, un jau ap 70  gadus veciem kokiem jāvēro veselības stāvoklis,

norāda speciālists.

“Tiem, kas plāno mājas būvniecību, ja vien iespējams, iesaku nebūvēt ēku zem lieliem kokiem, īpaši kļavām, bet gan drošā attālumā no tiem. Savukārt, ja mājas apkārtnē vēlaties lielus kokus, tad iesaku izvēlēties tādus, kuru vainagu var regulāri apgriezt, piemēram, liepas vai dižskābaržus,” iesaka M. Lapsiņš.

Arī apdrošināšanas kompānijas “Balcia” viceprezidents Reinis Bērzkalns iesaka regulāri apsekot īpašumā esošos kokus un par tiem atbilstoši parūpēties.

Savlaicīgi neaprūpēts un vētras laikā nolauzts divdesmit metru garš bērzs var nodarīt pamatīgus postījumus, uzkrītot virsū blakus mājai vai uz ielas novietotām automašīnām.

Kā novērtēt koka stāvokli?

Kā stāsta arborists Māris Lapsiņš, koku stāvokli mājas īpašnieks vislabāk var novērtēt vasarā, kad kokiem jābūt zaļiem.

Ja kokiem ir nokaltuši zari, lapotne ir plāna un nīkulīga vai uz koka stumbra pamanāmi sēņu augļķermeņi, trupe, tas liecina, ka koks nav vesels un var būt ietekmēta arī stumbra noturība. 

“Ja gadās tik spēcīga vētra kā šā gada jūlijā Jūrmalā un Jelgavā, tad īsti palīdzēt nevar nekas, jo vētra lauza arī veselus kokus. Tomēr mazākā vējā tas, kā būsiet parūpējušies par savā apkārtnē esošajiem kokiem, var būtiski samazināt postījumu apmēru vai ļaut no tiem izvairīties vispār,” saka M. Lapsiņš. 

Dažkārt, lai saglabātu koka stabilitāti, pietiek nogriezt dažus zarus un galotni, lai tas turpinātu dzīvot, taču samazinātos tā jutība pret vētrām.

Lai novērtētu koku stāvokli un apzāģētu kaltušos zarus, arborists iesaka pieaicināt speciālistu un neiesaka pašam kāpt kokā augstāk par pieciem metriem.

Tāpat ir svarīgi koku apkopt ar profesionālu tehniku, lai iespējami mazāk tam kaitētu.

Koka “brūce” jeb zāģējuma vieta ir jāveido iespējami maza, kā arī jāizvairās no mizas savainošanas, lai koks turpinātu netraucēti uzņemt visas nepieciešamās barības vielas. 

Ja pagalmā ir vairāku koku grupa, tad koki vētrā dabiski cits citu atbalsta un veido kopēju vainagu.

Jāņem vērā – ja tiek nozāģēts vai nolūst viens koks, tad arī pārējie var kļūt trauslāki, līdz atkal izveidos kopēju vainagu. Arī šī iemesla dēļ arborists neiesaka rīkoties bez konsultācijas ar speciālistu.