Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
Tā ar 2. tipa cukura diabētu ir cieši saistīta, uzsver medicīnas jomā strādājošie. Bet, ārstējot vienu, var novērst otru.
Aptaukošanās nav vienkārši gribasspēka trūkums
“Lai gan daudziem šķiet, ka aptaukošanās gadījumā svarīgākie ir treneri un uztura speciālisti, tomēr šīs slimības gadījumā – un aptaukošanās ir slimība – viens no nozīmīgākajiem profesionāļu komandā ir endokrinologs,” uzsver endokrinoloģe Indra Štelmane.
Ārste skaidro, ka, lai gan dzīvesveida maiņa un palīdzība, lai to paveiktu, ir būtiska, tomēr priekšplānā izvirzās vajadzība apturēt ķermeņa masas pieaugumu un iespējami efektīvi samazināt to, novēršot lielu apdraudējumu veselībai un pat dzīvībai.
Var šķist, ka aptaukošanos ir vienkārši izskaidrot. Ja cilvēks uzņem vairāk kaloriju nekā iztērē un “nodedzina”, viņš pieņemas svarā.
Tomēr patiesais aptaukošanās slimības izskaidrojums nav tik vienkāršs.
Aptaukošanās ir sarežģīta hroniska slimība, un svara zaudēšana šīs slimības gadījumā nav jautājums tikai par to, ka vajag mazāk ēst un vairāk kustēties.
Aptaukošanos var ietekmēt ģenētika, fizioloģija, vide, nodarbošanās un izglītības līmenis, un tas, kas notiek smadzenēs.
Izpratne par šiem faktoriem ir ļoti svarīga, jo aptaukošanās ir cieši saistīta ar citām slimībām, tostarp 2. tipa cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām un noteiktiem vēža veidiem.
Medicīnas eksperti arvien vairāk atzīst aptaukošanos kā hronisku slimību, norādot, ka aptaukošanās nav vienkārši gribasspēka trūkums vai “nepareiza dzīvesveida” problēma.
Proti,
tās cēloņi ir daudzveidīgi, sākot no ģenētiskās novirzes līdz smadzeņu ķīmijai, un tā nebūt nav viegli ārstējama kaite.
Aptaukošanos ietekmē dažādi faktori, piemēram, cilvēks var piedzimt ar tendenci pieņemties svarā, jāņem vērā arī fizioloģiskie aspekti, turklāt daudzi vispārējās labklājības, vides aspekti un dzīvesveids var izraisīt svara pieaugumu.
Kas saista aptaukošanos ar diabētu? I. Štelmane skaidro, ka šūnu un fizioloģiskie mehānismi, kas ir atbildīgi par saikni starp aptaukošanos un 2. tipa diabētu, ir sarežģīti un ietver, piemēram, aptaukošanās izraisītas izmaiņas taukaudu bioloģijā un vairāku orgānu insulīna rezistencē.
Ārste mierina, ka pacienta stāvoklis, ja vien ārstēšanu sāk laikus, bieži vien ar atbilstošu palīdzību, kuras būtisks nosacījums ir svara zudums, tiek uzlabots un normalizēts.
Diabēta profilakse
“Lai sāktu runāt par diabētu, vispirms jānošķir 1. tipa cukura diabēts, kas ir autoimūna slimība, ar ko parasti saslimst bērni un gados jauni cilvēki.
Autoimūnā procesa dēļ aizkuņģa dziedzerī iet bojā insulīnu ražojošās šūnas, un tas vairs insulīnu neražo, rodas absolūts insulīna trūkums.
Bez insulīna organisms nespēj ar uzturu uzņemto glikozi pārvērst enerģijā. Turpmāk visas dzīves laikā ir jālieto insulīna injekcijas un jānosaka glikozes līmenis asinīs,” skaidro endokrinoloģe I. Štelmane.
Ar 2. tipa cukura diabētu ir citādi, jo šajā kaitē var “iedzīvoties”. Tā ir sarežģīta hroniska slimība, kas rodas, ja organisms nespēj insulīnu efektīvi izmantot, kā arī ar laiku insulīna ražošana izsīkst.
Kādēļ insulīns ir tik svarīgs? Tas kontrolē glikozes daudzumu asinīs, skaidro I. Štelmane.
Neefektīva insulīna darbība vai pārāk maz insulīna nozīmē, ka organisms nespēj izmantot glikozi no pārtikas.
Kad tas notiek, glikozes līmenis asinīs paaugstinās, un laika gaitā šis paaugstinātais līmenis bojā asinsvadus, samazinot skābekļa piegādi un barības vielām bagātas asinis visiem orgāniem. Tādēļ
diabēta pacientam ir nepieciešama palīdzība, lai viņa organisms spētu labāk izmantot glikozi un tās “uzkrāšanās” dēļ neizraisītos komplikācijas.
Dzīve pēc 2. tipa cukura diabēta diagnozes mainās, ir jāievieš jauna rutīna un ieradumi – nāksies kontrolēt glikozes līmeni asinīs un ir jāpārskata ēšanas ieradumi.
Turklāt tas ir jāapvieno ar veselīgāku uzturu un aktīvāku dzīvesveidu. 2. tipa cukura diabēts ir progresējoša slimība, un lielai daļai pacientu nākotnē jālieto medikamenti.
“Aptaukošanās ir izplatīts, ja ne pats prognozējamākais 2. tipa diabēta riska faktors,”
uzsver I. Štelmane.
“Ne velti diabēta skrīnings ir indicēts visiem pacientiem ar aptaukošanos.”
Tādēļ aptaukošanās ārstēšana ir 2. tipa diabēta profilakses un ārstēšanas stūrakmens. “Svara samazināšana nodrošina diabēta profilaksi, kontroli un dažos gadījumos arī remisiju.”
Pietrūkst zināšanu un izpratnes
Sabiedrības izpratne par liekā svara un aptaukošanās ietekmi uz 2. tipa cukura diabēta attīstību pieaug, secināts šogad oktobrī “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā par cukura diabēta riskiem.
“Mēness aptiekas” farmaceite un aptiekas vadītāja Evita Lārmane gan norāda, ka efektīvai diabēta profilaksei ar apzināšanos vien nepietiek.
Piemēram, citas nesen veiktas aptaujas dati rāda, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju nezina savu ķermeņa masas indeksu.
Tādēļ ārstiem un farmaceitiem ir svarīgi veicināt iedzīvotāju zināšanas un izpratni par to, kā ikdienā praktiski ieviest veselīgāka dzīvesveida paradumus, lai kontrolētu cukura diabēta un citu slimību attīstības riskus.
E. Lārmane vērtē, ka farmaceits ir pieejamākais veselības speciālists un bieži vien pirmais redz “sarkanos karogus”.
“Pacienta sūdzības par regulāru nogurumu, grūti dzīstošām brūcēm, roku tirpšanu, iespējams, ir saistāmas ar cukura diabētu, īpaši, ja papildus ir vēl liekais svars.
Nereti, kad pacientam iesakām apmeklēt ģimenes ārstu. No tā vai citiem speciālistiem saņemot norādi par medikamentozu ārstēšanu, viņš atgriežas aptiekā – ir gandarījums, ka ieteicām apmeklēt ārstu.
Ja klients izvēlas vienu aptieku, tad arī laika gaitā redzam uzlabojumus, ka pakāpeniski zāļu jālieto aizvien mazāk, līdz stāvoklis uzlabojas un veselība atgūta.”
“Aptaukošanās ir sarežģīta slimība, un svara zaudēšana šīs slimības gadījumā nav jautājums tikai par to, kā ēst mazāk un vairāk kustēties.
Pacientu ar aptaukošanos un diabētu ārstēšana ir komplekss pasākums un ar pareizu aprūpi cilvēki var sasniegt ilgstošu, noturīgu svara zudumu, krietni uzlabojot savus veselības rādītājus,” rezumē ārste I. Štelmane.
Dati un skaitļi
2. tipa cukura diabēts
- Pēdējo 50 gadu laikā 2. tipa cukura diabēta gadījumu skaits visā pasaulē ir strauji pieaudzis.
- Aptuveni 90% no visiem cukura diabēta gadījumiem pasaulē ir 2. tipa cukura diabēts.
- Vairāk nekā 483 miljoni cilvēku visā pasaulē dzīvo ar 2. tipa cukura diabētu.
- 2. tipa cukura diabēta pacientiem ir 2–4 reizes lielāka sirdslēkmes vai insulta varbūtība nekā tiem, kam tā nav.
- 50% no visiem pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu to nezina, jo nav diagnosticēti.
Avots: ”Mēness aptieka”
Uzziņai
- Cukura diabēts ir visizplatītākā hroniskā slimība Eiropas reģionā.
- 2022. gadā cukura diabēta pacientu skaits Latvijā sasniedza 98 055 un teju 94% diagnosticēts 2. tipa diabēts.
- Vairāk nekā 90% no 2022. gada reģistrā esošajiem 2. tipa cukura diabēta pacientiem noteikta lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās.
- Aptaukošanās palielina sirds un asinsvadu, onkoloģisko, elpošanas orgānu slimību un 2. tipa cukura diabēta attīstības risku.
- Lai mazinātu 2. tipa diabēta un tā komplikāciju risku, speciālisti iesaka uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un katru dienu būt fiziski aktīviem. Profilakse ietver arī sabalansētu uzturu, kā arī kaitīgo ieradumu, piemēram, smēķēšanas, atmešanu.
Avots: ”Mēness aptieka”
Aptauja
Ko zinām par cukura diabēta riskiem?*
- 75% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka liekais svars izraisa cukura diabētu.
- 68% cukura diabēta izraisīšanā vaino mazkustīgu dzīvesveidu.
- 61% respondentu redzējumā riska faktors ir saldumu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana.
- 46% ir priekšstats, ka paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis var būt vainojams cukura diabēta izraisīšanā.
- Iemesls riskam saslimt ar cukura diabētu varētu būt arī tiem, kuru radinieki slimo ar 2. tipa cukura diabētu. Tā visvairāk – 45% – uzskata iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem.
* “Mēness aptiekas” reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2024. gada oktobrī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
