Andris Ansons: Robežpārkāpumu skaits gada laikā gandrīz dubultojies
Pāri Latvijas–Lietuvas robežai varam pārvietoties brīvi, tomēr reizēm robežsargi aptur un pārbauda automašīnas. Dažkārt iedzīvotāji vēlas, lai kontrole būtu vēl pamatīgāka, piemēram, pēc nesenā gadījuma, kad Liepājā aizturēja veikalu apzadzēju grupu no kaimiņvalsts.
"Kurzemes Vārds"
Intervija ar Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes priekšnieku Andri Ansonu.
– Ko Valsts robežsardze dara uz Eiropas Savienības valstu iekšējās robežas, un cik nozīmīga ir jūsu klātbūtne?
– Kopš 2007. gadā esam pievienojušies Šengenas zonai, robežsargi uz robežas 24/7 neatrodas. Taču tas nenozīmē, ka valstu robežu nav, tās pastāv, tāpat arī robežlīnijas dabā – robežgrāvji un stabi.
Sauszemes robežu ar Lietuvu un Igauniju personas drīkst šķērsot jebkurā vietā, savukārt ar transportlīdzekļiem tas atļauts tikai pa ceļiem.
Robežsardzes funkcijas ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju.
Kontrolējam, kā tiek ievēroti ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās, nodarbinātības un tranzīta izceļošanas noteikumi.
Iesaistāmies pārrobežu noziedzības novēršanā sadarbībā ar Valsts policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, muitu un citiem sadarbības partneriem.
– Kādos gadījumos apturat valstī iebraucošus vai izbraucošus transportlīdzekļus?
– Robežsargi strādā uz riska analīzes pamata, balstoties iepriekš konstatētos pārkāpumos, iepriekš saņemtā informācijā un citās darbībās, kas veido riska profilu.
Zinām, kāda šobrīd ir ģeopolitiskā situācija, – Baltkrievija un Krievija veic hibrīdkaru, nelegālos imigrantus spiež pāri robežai.
Apturētajiem transportlīdzekļiem var būt dažādu valstu numurzīmes, ir atsevišķi transportlīdzekļi, kuriem vairāk pievēršam uzmanību.
Nenotiek tā, ka katru automašīnu pārbaudām, “ja būs, tad būs, ja nebūs, tad nebūs”.
– Ko robežsardze tiesīga pieprasīt un kontrolēt?
– Uz Lietuvas robežas pārbaudām, vai cilvēkiem ir nepieciešamie ceļošanas dokumenti. Mums ir tiesības kontrolēt arī preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietas, varam pārbaudīt transportlīdzekli, vai tajā nav kādas aizliegtas vielas.
Piemēram, 14. februārī Rucavas pagastā uz autoceļa A11 automašīnas pārbaudē
suns uzgāja pie Lietuvas pilsoņa plastikāta maisiņu ar narkotisku vielu, kas, pēc personas vārdiem, esot kokaīns paša vajadzībām.
Pārkāpēju nodeva Valsts policijai.
Drīkstam izņemt nederīgus ceļošanas dokumentus, arī vadītāja apliecību, ja tā ir nederīga vai persona ir meklēšanā.
– Vai pievēršat uzmanību mantām un precēm, kas atrodas automašīnā, drīkstat lūgt uzrādīt to iegādes dokumentus?
– Mēs varam to pajautāt, ja ir aizdomas, ka tiek vestas zagtas preces. Ja aizdomas ir, tad arī informējam Valsts policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, kuri koriģē, ko tālāk darīt.
Reaģējam uz kādu aizdomīgu darbību transportlīdzeklī vai aizliegtu priekšmetu.
– Kādi ir raksturīgākie pārkāpumi?
– Kurzemē pagājušajā gadā konstatēts 731 pārkāpums.
Salīdzinot 2023. gadā bija 480 pārkāpumi, to skaits ir gandrīz dubultojies.
Tie ir pārkāpumi Liepājas un Ventspils ostās, arī uz Lietuvas robežas.
Uzturēšanās tiesības pārbaudām arī saistībā ar nodarbinātību, un ir pieaudzis ārzemnieku skaits, kurus ievilina un nelikumīgi nodarbina Latvijā.
Kurzemē nodarbinātības jomā bija 69 pārkāpumi, 2023. gadā – 36. Tieši uz Lietuvas robežas konstatēti ap 250 pārkāpumi.