Šādu tendenci, ka samazinās krāpnieku aktivitāte vasaras mēnešos, varam novērot jau sen.

Ir grūti spriest, vai klusuma brīdis ir krāpnieku vēlme radīt ilūziju, ka viņi tagad ir pazuduši.

Lai arī mūsdienās krāpnieki izmanto dažādas modernās tehnoloģijas un cilvēkresursu iesaiste bieži vien vairs nav tik liela, arī šajā ”industrijā”, lai cik ciniski tas neizklausītos, ir zināms darba grafiks un arī atvaļinājumu laiks.

Bet ir arī prognozējams, ka, līdz ar rudens iestāšanos, krāpnieku aktivitāte atkal atgriezīsies.

Modrību nedrīkst zaudēt, jo, neraugoties uz būtisko zvanu skaita kritumu vasarā, krāpnieciskie zvani joprojām turpinās.

Galvenais paņēmiens, ko krāpnieki izmanto telefonsarunās, ir steigas sajūtas radīšana un situācijas dramatizēšana, lai cilvēks rīkotos impulsīvi, neatvēlot sev laiku situācijas izvērtēšanai.

Tāpēc

pirms jebkādas darbības veikšanas telefonzvana laikā vēlams apstāties, saglabāt mieru un rūpīgi izvērtēt situāciju.

Krāpnieki apdraud ne tikai tos, kuri izmanto internetbanku vai ”Smart-ID”. Par upuriem kļūst arī cilvēki, kuri ikdienā neizmanto digitālās tehnoloģijas.

Šādos gadījumos krāpnieki vispirms apmāna cilvēku pa telefonu, bet pēc tam pie viņa mājām ierodas tā dēvētie naudas mūļi, lai saņemtu skaidru naudu, aizbildinoties ar nepieciešamību steidzami atrisināt kādu it kā radušos problēmu.

Operatori Latvijā ir izveidojuši kopēju drošības sistēmu, kas ļauj efektīvāk bloķēt krāpnieku zvanus.

Tāpat mēs sadarbojas ar kolēģiem Zviedrijā, ieviešot arvien jaunākus risinājums, kas palīdz cīņai ne tikai ar zvaniem, bet arī citiem krāpniecības veidiem. Vienlaikus ir jāapzinās, ka šobrīd pasaulē diemžēl nav viena unikāla risinājuma.

Visi operatori cīnās un ar partneriem meklē labākos veidus, kā šādas pretlikumīgas darbības ierobežot.

Taču nav vairs tie laiki, kad kāds krāpnieks vienkārši zvanīja uz nejauši izvēlētu numuru un mēģināja kaut ko izkrāpt.

Šobrīd tas ir milzīgs ”bizness” ar ļoti lieliem un moderniem resursiem.

Krāpnieki ir iemācījušies arī pielāgoties, lai ātrāk iegūtu cilvēka uzticēšanos. Līdz ar to krāpnieks viena zvana laikā var pielietot dažādus psiholoģiskus paņēmienus atbilstoši ”leģendai”.

Pirms kāda laika krāpnieki pārsvarā runāja tikai krievu valodā, steidzināja, bija agresīvāk noskaņoti.

Šobrīd tā vairs nevar teikt, jo attīstās gan krāpnieku prasmes, gan parādās mākslīgā intelekta risinājumi.

Piemēram, spēja atveidot pazīstamu cilvēku balsis. Nākotnē mums visiem jābūt gataviem, ka atšķirt balsis var kļūt ļoti sarežģīti. 

Jāatceras, ka nevienas oficiālās iestādes darbinieks neliks jums pa telefonu vai rakstiskā saziņā nosaukt bankas konta numuru vai pieejas datus.

Nevienas iestādes darbinieks nebrauks pie jums uz mājām vai neaicinās satikties, lai no jums paņemtu naudu.

Turklāt, ja negaidāt zvanu no ārzemēm vai kādas valsts institūcijas, tas jau ir sarkanais karogs, kas liek būt vēl piesardzīgākam.

Bieži vien, ja ienākošais zvans netiek pacelts, īsā laika periodā seko vēl daži zvani no citiem numuriem.

Aleksandrs Bogdanovs, ”Tele2” Drošības nodaļas vadītājs

Uzziņai

• Laikā no 10. līdz 16. augustam Latvijā izkrāpti 389 887 eiro. Krāpnieki uzdevušies par Valsts policijas, banku, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, ”Latvenergo”, ”Elektrum”, ”Sadales tīkla”, Latvijas Pasta un mobilo sakaru operatoru pārstāvjiem, tādējādi izkrāpjot vismaz 90 296 eiro. Vislielākos zaudējumus radījusi pikšķerēšana. Krāpnieki, izmantojot viltus mājaslapas, e-pastus un citus paņēmienus, izkrāpuši 145 286 eiro.
• Pirms nedēļas krāpniekiem izdevies iegūt 202 303 eiro. Vislielākos zaudējumus tad radījuši krāpnieciski e-pasti. Krāpnieki, izmantojot zināmu un eksistējošu uzņēmumu vai iestāžu nosaukumus, to vārdā izsūta krāpnieciskus e-pastus, tādējādi izvilinot no iedzīvotājiem ievērojamas naudas summas. Šādā veidā krāpniekiem izdevies izkrāpt 65 324 eiro.
• Arī Liepājas Sociālais dienests brīdina par krāpniekiem, kas zvanot uzdodas par sociālajiem darbiniekiem. Dienests aicina tuviniekus brīdināt seniorus, kuri visbiežāk kļūst par krāpšanas upuriem.

No Valsts policijas un Liepājas Sociālā dienesta Facebook kontiem