Intervija ar Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecāko entomologu Jāni Dreimani.

– Vai tiešām drīz gaidāmi odu mākoņi?

– Odiem ir labvēlīgi apstākļi – lijis daudz lietus, ir peļķes un seklas vietas, kas siltumā droši vien ātri uzsils. Tomēr tik neilgā siltumā, kādu šonedēļ sola, odu kāpuri nepaspēs attīstīties.

Dažu dienu siltuma vilnī vēl nebūs nekādas lielās odu daudzveidības.

Citos gados, kad maijā ir ilgāk bijis silts, tad bieži vien divdesmitajos datumos iekrīt īstā odu masveida izlidošana. Neprognozēju, ka šonedēļ to būs daudz.

Savukārt par dunduriem jāskatās, kādi laikapstākļi būs tālāk vasarā, jo to izlidošanas laiks ir vēlāks nekā odiem – jūnijs.

Taču tagadējais mitrums, attiecīgi – pielijušās sūnas un purvainās, mitrās vietas –, tiem nāk par labu.

– Ko nozīmē odu izlidošana?

– Ka lido pieaudzis kukainis. Oda attīstības cikls sastāv no četrām daļām: ola, kāpurs, kūniņa un pieaudzis kukainis.

Ir odu sugas, kas izdēj olas jau rudenī. Pavasarī, kad ir slapjš, pietiekami daudz ūdens, bet tajā – pietiekami skābekļa, kā arī ir silts gaiss, tad lēni tekošās upēs un seklās ezeru vietās odu kāpuri var attīstīties.

Un ir citas odu sugas, kas pārziemo kā pieauguši kukaiņi. Tie izdēj oliņas agrā pavasarī, bet paši iet bojā. Tad pirmā paaudze parasti ir maijā. Agrāk – vien tad, ja izteikti silts pavasaris.

Kad iepriekš ilgāk pieturējās rekordsiltās dienas, kopumā bija tik daudz siltuma, ka odu kāpuri attīstījās un kādi jau izlidoja.

Ir sugas, kuras rada vairākas paaudzes, līdz ar to bieži vien pirmā paaudze dažādām sugām sakrita diezgan labi, bet nākamās jau ir mazliet izkliedētas.

Cilvēkus un dzīvniekus traucē tas, ka mātītēm nepieciešamas olbaltumvielas, ko var uzņemt caur asinīm.

Līdz ar to oliņas ir bagātākas, spēcīgākas, izturīgas pret dažādiem vides kairinājumiem, tām lielāka iespēja izdzīvot. Odu mātīte dēj 150–300 olu, dunduru mātīte 300–600.

Odu tēviņiem olbaltumvielas nevajag uzņemt, bet tie var lidot cilvēka tuvumā tāpēc, ka barojas ar nektāru un šķidrumiem, līdz ar to smaržas pievilina. Tēviņi nekož cilvēkiem.

Dīc gan vieni, gan otri. Skaņu rada ātras spārnu kustības, un dīkšana rodas no tā, ka odi regulē līdzsvaru. To dara ar pakaļējo spārnu pāri, kas pārveidojies par tādām kā vālītēm.

– Kam dabā ir labums no odiem?

– Ar odu kāpuriem barojas zivis un dažādas ūdensvaboles – to kāpuri, kā arī spāru kāpuri, kas attīstās ūdenī.

No pieaugušiem odiem liels labums ir putniem, kas ar tiem barojas, tāpat spāres pieaugušā stadijā.

– Odu populācijas lielums ir noturīgā līmenī vai arī viļņveidīgs pa gadiem?

– Tas atkarīgs no pavasara laikapstākļiem, precīzāk, – mitruma daudzuma un siltas gaisa temperatūras.

Pagājušogad vasaras otrajā pusē bija liela vētra, un pēc tās parādījās dabas fenomens – pēkšņi augusta beigās uzradās ļoti daudz odu.

Tā notika tāpēc, ka bija netipiski daudz ūdens, kur tiem attīstīties, un augusta beigās – arī silts. Tagad jāgaida siltums, un tad odi būs.