Iespējams, cilvēki neliek galvā ķiveres, jo viņiem ir tāda neievainojamības sajūta, ka ar mani jau nekas slikts nenotiks. Paši gudri, negrib klausīt nevienu.

Man liekas, kamēr viņi paši neizdomās, ka aizsardzības līdzekļi svarīgi gan pašiem, gan bērniem, nekas nemainīsies.

Es varu atbildēt par to, kā braucu, bet nekādi nevaru ietekmēt, ko dara citi satiksmes dalībnieki.

Vienīgais veids, kā sevi pasargāt, ir uzlikt ķiveri,

jo jebkas var notikt jebkurā brīdī.

Gan pats izbraucu uz ceļa ar šo domu, gan saviem bērniem stāstu, ka ķiverei ir jānostrādā vienu reizi, bet nekad nezini, kad būs tā reize.

Es neļauju bērniem braukt bez tām pat īsu gabalu un skaidroju, ka nevar braukt tāpat arī tepat aiz stūra.

Ir lietas, ko bērni var negribēt, bet, ja viņiem izskaidro, ka šis patiešām ir nopietns jautājums, ka ķivere var izglābt dzīvību vai arī kaut kas ļoti slikts var notikt, – ja esi bērnam autoritāte pozitīvā gaismā un viņš tevī klausās ikdienā, tad sapratīs arī ķiveres nepieciešamību.

Jāsāk stāstīt jau pašiem mazākajiem ar dip-dap ritenīšiem.

Ritenis nāk komplektā ar ķiveri, un viss!

Pašvaldības policiju ielās redzu, bet neesmu redzējis, ka kādreiz kāds būtu apstādināts par tādu “sīkumu” kā ķiveres neesamība.

Nesaku, ka uzreiz vajag likt sodus. Bet, ja policisti brauc un ierauga bērnu bariņu, apstājieties un parunājiet ar viņiem! Varbūt kaut kas aizķeras.

Policijai vajag iesaistīties vairāk, bet ne ar sodīšanu, kas uzreiz atsit – sodi, tikai sodi, valstij nekas cits neinteresē kā sodanaudas iekasēt…

Ja bērnu vecākiem kaut kādu iemeslu dēļ tas neliekas svarīgi, bet policists parunās vienu, otru, trešo reizi, tad ceturtajā bērns varbūt paprasīs dzimšanas dienā ķiveri.

Domāju, ka sabiedrības ieradumus var mainīt, citādi jau mēs nebūtu tik tālu tikuši. Neesam jau mežoņi, sabiedrībā normas esam ieviesuši un vienojušies par to, kas droši, kas nedroši un kā būtu labāk.

Nākamais sarakstā varētu būt ķiveres. Jo redzam, ka attīstītās valstīs, kā Dānijā, ļoti daudz pārvietojas ar velosipēdiem un lielākā daļa lieto ķiveres.

Iespējams, viņu ir lielāks skaits un biežāk iekļūst nepatikšanās, varbūt bērnudārzos un skolās stāsta par iespējamām sekām, un sabiedrība aug.

Miks Krastiņš, aktīvs velobraucējs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.