Visvairāk rīsu ēdienu nāk no Āzijas, taču arī Dienvidamerikas, Āfrikas un Eiropas virtuves nav iedomājamas bez rīsiem kā piedevas vai galvenās sastāvdaļas.

Restorāna “Rīsi + nūdeles” galvenā pavāre un īpašniece Agate Kirhnere pastāsta, ka gan uzņēmuma, gan savā virtuvē priekšroku dod tieši suši rīsiem.

“Un nav tā, ka tos izmantoju suši vai kādu konkrētu Āzijas ēdienu gatavošanai. Šos rīsus gatavoju arī kā piedevu, jo uzrunā to tekstūra.

Daudziem tas varētu nebūt pa prātam, bet man tieši patīk, ka tie labi salīp kopā, nebirst.

Tāpēc tos var veidot un kārtot, kā vien patīk. Pati gan to parasti nedaru,” viņa smaidot saka.

Suši rīsus mēdz izmantot arī cepto rīsu receptēs. Tad tos gatavo kopā ar olu, dārzeņiem, vistu vai citu gaļu. Viņa arī norāda, ka suši rīsi līdzinās apaļgraudu jeb itāļu risoto rīsiem.

A. Kirhnere uzskata, ka dažādu rīsu garšas nemaz tik ļoti neatšķiras. To gan novērojusi, ka viņas iecienītajiem suši rīsiem nav tāda aromāta, kāds ir, piemēram, basmati vai jasmīnu rīsiem.

Aromātiskos rīsus visbiežāk izmanto tieši Indijas un Taizemes virtuvēs.

Pašai rīsi ļoti garšo. “Labprāt tos gatavoju arī mājās. Bet, ja tā godīgi, tad sev mēdzu gatavot to pašu, ko klientiem, jo man Āzijas virtuve ir ļoti mīļa,” norāda A. Kirhnere.

Viņa pačukst, ka novērojusi – liepājniekiem no Āzijas virtuves tomēr vairāk pie sirds iet nūdeles. Ja sagribas rīsus, tad izvēlas siltos ēdienus, kur tie ir kā piedeva.

Daudzi iecīnījuši Taizemes kariju ar rīsiem.

Receptes

Kraukšķīgā rīsu uzkoda

Vajadzēs: suši rīsus, cukuru, sāli, rīsu etiķi, eļļu.

Vispirms mazā katliņā uz nelielas uguns liek vārīties rīsus. Kad ūdens sāk vārīties, samazina plīts liesmu un katliņam uzliek vāku.

Turpina vārīt vēl apmēram 13 minūtes, līdz rīsi pilnībā uzsūkuši ūdeni. Pēc tam tos zem vāka atstāj vēl uz 10 minūtēm.

Trauciņā samaisa rīsu etiķi ar cukuru, līdz tas izkūst, tad visu pārlej pāri karstiem rīsiem. Tos viegli izcilā, lai etiķis labāk iesūktos.

Pēc tam piemērotā traukā ieklāj cepamo papīru un uz tā liek rīsus, izlīdzina. Virsū uzliek vēl vienu papīra loksni un ar kaut ko smagāku piespiež.

Rīsu kārtai vajadzētu būt nedaudz biezākai par centimetru. Smagumu uz rīsiem atstāj, bet trauku liek ledusskapī uz vismaz sešām stundām.

Kad rīsi atdzisuši un salipuši vienā gabalā, to izņem no trauka un sagriež mazākos gabaliņos.

Pannā uzkarsē eļļu. Rīsu gabaliņus cep uz nelielas uguns aptuveni četras minūtes no katras puses. Kad tie kļuvuši zeltaini brūni, ņem ārā no pannas un liek uz salvetes.

Kamēr vēl karsti, no abām pusēm apber ar sāli. Pasniedz kā uzkodu. Uz gabaliņiem var likt arī citas piedevas – krēmsieru, lasi, tunča salātus vai ko citu, kas pašam garšo.

Avots: recipetineats.com

Plovs ar vistu

Būs nepieciešams: viena vesela vista, burkāns, sīpols, 5 ķiploka daiviņas, 2 tases rīsu, 2 ēd.k. karija pulvera, sāls, godži ogas, rozīnes, žāvētas aprikozes, mandeles, Indijas rieksti un olīveļļa.

Vistu sadala gabalos un apcep. Katlā liek vārīties ūdeni, pieber garšvielas, pievieno lielos gabalos sagrieztu burkānu, uz pusi pārgrieztu sīpolu, ķiploka daiviņas un apcepto gaļu. Vāra, līdz vista gatava.

Kad gaļa nedaudz atdzisusi, to atkaulo un sagriež nelielos gabaliņos. Katlā atstāj četras tases izvārītā buljona un liek tajā vārīties divas tases rīsu.

Kamēr rīsi vārās, uz pannas olīveļļā apcep sagatavoto gaļu kopā ar četrās daļās sagrieztām aprikozēm, godži ogām, rozīnēm un nedaudz sasmalcinātiem riekstiem. Pievieno mazākos gabalos sagrieztus ķiplokus, sīpolu un burkānu no buljona.

Kad rīsi gatavi, visu samaisa kopā un ļauj ēdienam 10–15 minūtes savilkties.

Avots: receptes.eu

Rīsu zupa ar sēnēm un dārzeņiem

Vajadzēs: 3 ēd.k. rīsu, 50 g šampinjonu, 2 l buljona, sīpolu, burkānu, tomātu, 2 kartupeļus, 2 lauru lapas un garšvielas pēc izvēles.

Katliņā vāra buljonu, pievienojot smalki sagrieztu sīpolu un burkānu, sāli, piparus, lauru lapas un citas garšvielas pēc izvēles. Vāra aptuveni 20 minūtes.

Pa to laiku nelielos gabalos sagriež tomātu, kartupeļus un sēnes un kopā ar rīsiem pievieno buljonam. Zupu vāra, līdz rīsi, kartupeļi un burkāni ir mīksti.

Avots: gatavo.com

Rīsi ar zemenēm

Sagādā 120 g apaļgraudu rīsu, 750–1000 ml pilnpiena, 110 g cukura, 2–4 olu dzeltenumus, šķipsniņu sāls, sēkliņas no vaniļas pāksts vai tējkaroti vaniļas cukura, citrona vai laima miziņu, nedaudz citrona sulas, apmēram 300 g zemeņu.

Rīsus aplej ar aukstu ūdeni un piecas minūtes vāra uz nelielas uguns. Pēc tam tos pārlej ar lielāko daļu piena, pievieno vaniļas sēkliņas vai cukuru, sāli un uzvāra.

Kad rīsi uzvārījušies, plītij noregulē mazāko iespējamo karstumu un atstāj tos uz 30 minūtēm uzbriest. Ja bail no piededzināšanas, rīsus var ievietot 180 grādu karstā cepeškrāsnī un karsēt 25–35 minūtes.

Gataviem rīsiem nevajadzētu būt sausiem, bet gan krēmīgiem, sulīgiem un mīkstiem. Ja šķiet, ka rīsi uzsūkuši visu šķidrumu, var pievienot nedaudz piena.

Kad rīsi gatavi, olu dzeltenumus sakuļ ar 50 gramiem cukura, līdz veidojas biezas, gaišas putas. Dzeltenumos iemaisa daļu rīsu putras, tad šo masu iemaisa karstajos rīsos, kas palikuši katliņā. Pievieno nedaudz laima vai citrona sulas, pierīvē miziņu.

Maisot vēl pakarsē, tad atstāj atdzist zem vāka.

Zemenēm pievieno 60 gramus cukura un sablendē. Pēc garšas var pievienot nedaudz citrusaugļu sulas.

Saldo ēdienu pasniedz siltu vai atdzisušu, pārlejot ar sablendēto ogu masu, skābenu ogu mērci vai pārkaisot ar kanēli.

Avots: garsigalatvija.lv

Rīsu kotletes

Vajadzēs: rīsus, olas, sutinātu sīpolu, pienu vai ūdeni, eļļu un garšvielas pēc izvēles.

Rīsus vispirms izsautē pienā vai ūdenī, atdzesē. Var izmantot arī iepriekšējās dienas pāri palikušos rīsus, bet tad tie ir jāsairdina, lai nav salipuši.

Gatavajiem rīsiem pievieno vienu sutinātu sīpolu, garšvielas un olas. Visu samīca viendabīgā masā.

Izveido plakanas kotletes un liek uz pannas cepties, līdz tās paliek zeltaini brūnas. Pasniedz ar krējumu un svaigiem salātiem.

Avots: receptes.tvnet.lv

Uzziņai

– Rīsi ir visplašāk patērētais pamatprodukts vairāk nekā pusei pasaules iedzīvotāju, īpaši Āzijā, kur tie ir galvenais uztura avots.

Rīsi visā pasaulē cilvēkiem ir tik būtiski, ka tos mēdz dēvēt par dzīvības spēku, kas katru dienu miljoniem cilvēku nodrošina svarīgas uzturvielas un iztiku.

– Rīsu audzēšanai ir aizraujoša vēsture, kas aizsākās vairāk nekā pirms 9000 gadu. Rīsu audzēšanas pierādījumi atrasti senajā Ķīnā, Dienvidaustrumāzijā un Indijā.

Lauksaimniecības metodes un tehnoloģijas ir nodotas no paaudzes paaudzē, un daudzas tradicionālās prakses, piemēram, rīsu audzēšana mitrā vidē, augu seka un apūdeņošanas sistēmas, tiek izmantotas arī mūsdienās.

– Rīsi ir ļoti daudzpusīgi. Tos var pagatavot dažādos veidos, piemēram, vārot, tvaicējot, cepot un fritējot.

– Ir vairāk nekā 120 000 dažādu rīsu šķirņu. Katrai no tām ir sava unikālā tekstūra, cietes saturs, garša un uzturvērtība.

Visplašāk patērētais veids ir baltie rīsi, jo tie ir plaši pieejami par pieņemamu cenu un viegli pagatavojami.

– Rīsi ir lielisks ogļhidrātu avots. Tiem ir svarīga loma enerģijas nodrošināšanā organismam, kā arī to sastāvs uzlabo smadzeņu darbību un samazina sirds slimību risku.

Tomēr ne visi rīsu veidi ir vienādi attiecībā uz to uzturvielu saturu. Piemēram, brūnajos rīsos ir vairāk šķiedrvielu un uzturvielu nekā baltajos rīsos.

Avots: freerice.com