Viņa gatavo ēdienus no tā, kam dabā mēs paietu garām. Nezinām, ka tas vispār ir ēdams, kur nu vēl, ka augs ir bagāts ar dažādām vērtīgām vielām.

Pavasaris ir gadalaiks, ko L. Šķila sauc par savu, viņa no sirds izbaudot dabas mošanos.

Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centra rīkotajā meistarklasē “Mana zaļā virtuve” viņa stāstīja par savvaļas augiem, par to, kā tos ievākt un izmantot, arī praktiski parādīja vairākus sāļos un saldos ēdienus, kam pievienots kaut kas no savvaļas.

Jau vairākus gadus uz augiem L. Šķila skatās ar citādākām acīm un citu vērtību.

Meistarklases dalībniekus viņa sagaidīja ar gardiem dzērieniem, kam pievienotas priežu skujas, cidonijas, piparmētru lapas, gaiļpiešu ziedi, un cienāja ar cepumiem, kuru sastāvā bija egļu skujas un lazdu skaras.

“Tā ir manas skolotājas Vairas Kārkliņas recepte,” dodot nobaudīt kulināro brīnumu, atzīmēja Līga, kas zināšanas par augiem un to pielietojumu apguvusi arī pie Līgas Reiteres un Zeltītes Kavieres, pabeigusi Herbalistikas skolu pie Jura Buša. 

“Es jau parasti smejoties saku – Ziemassvētku eglīti ārā nemetiet! Sakaltējiet un skujas samaliet kafijas dzirnaviņās.

Smalko pulverīti izsijājiet un lieciet klāt, piemēram, smilšu mīklai, smūtijiem, salātiem. To var uzbērt arī uz kartupelīšiem,” klāstīja L. Šķila.

Viņa gan uzreiz piekodināja izmantot tikai tādu skujkoku, kurš nav apstrādāts ar ķīmiju vai kā citādi “uzlabots”.

“Ja pats esat pēc kociņa gājis uz mežu un nocirtis, tad ir skaidrs, ka eglīte būs tīra un neapstrādāta.” Galvenais, lai skujas nāktu no tīras vides, kur nav piesārņojuma.

Pavasarim sākoties, eglēm sāk veidoties jaunie dzinumi, kuri noteikti ir ēdami. Garša tiem ir skābena – par to pārliecinājās arī meistarklases dalībnieces, jo Līga ar tiem bija pielasījusi palielu bļodu.

“Egļu skujās ir ļoti daudz C vitamīna. Ātri pagatavojams deserts, ko varu ieteikt, – jaunos dzinumiņus iemērciet melnajā šokolādē,”

L. Šķila min ideju, kas var rosināt izmēģināt ko neparastu arī savā virtuvē.

Vēl viņa atklāj kāda dzēriena recepti: “Egļu jaunos dzinumus liek kārtās burkā. Apakšā – jaunie dzinumi, tad cukurs, atkal jaunie dzinumi, un tā kārto, līdz burka pilna. Ar laiku burkas lejasdaļā sastāsies sīrups. To nokāš un glabā ledusskapī. Var arī vārīt kā parastu sīrupu.”

Meistarklasē “Mana zaļā virtuve” L. Šķila cēla saulītē “lauvas zobu”, kas ir pienenes tulkojums no franču valodas – dent de lion.

“Auga lapiņas ir rievainas kā zobi, bet pati pienene atgādina lauvas krēpes,” uz vizuālo līdzību norādīja Līga.

Ideju un recepšu, kā izmantot pienenes, esot daudz. Lietot var ne tikai auga lapas un ziedus, bet arī sakni.

“To vislabāk rakt vai nu pavasarī, vai vēlu rudenī. Pavasarī sakne rokama līdz brīdim, kad augs izdzen pirmo rozetīti. Pēc tam vairs nav jēgas, jo saknei nebūs svarīgās uzturvērtības,” stāstīja L. Šķila, mazliet pažēlojoties, ka pienenes nezied daudz ilgāk.

Augs ir iemīļots pašas un ģimenes ēdienkartē. No izkaltētas pienenes saknes var gatavot tēju, lati, var jaukt dažādās kombinācijās.

Pieneņu lapas vislabāk raut, kad tās ir mazas, tik tikko plaukst, jo tad nebūs rūgtās garšas. “Liekam salātos, smūtijos, var kopā ar omletīti.”

Par ziediem runājot, tos var iecept cepumos. “Ziedus samaļ kopā ar oliņu, mīkla iekrāsosies skaisti dzeltena, un šādiem cepumam būs klāt vērtība.”

Receptes

Zaķskābeņu sviests

Vajadzēs: 4 ēd.k. zaķskābeņu, 2 ēd.k. pētersīļu, 100 g sviesta, sāli.

Garšaugus smalki sakapā, samaisa ar izkausētu sviestu, pieber sāli pēc garšas.

Skābeņu sviests

Būs nepieciešams: 4 ēd.k. sakapātu jauno skābeņu, 100 g sviesta, citrona sula, sāls.

Pļavas skābenes bez kātiņiem smalki sakapā. Pārkaisa šķipsnu sāls, vēlreiz sakapā, tad saspaida ar dakšiņu.

Pārslaka ar dažiem pilieniem citrona sulas, ar dakšiņu iemaisa sviestā. Liek ledusskapī sacietēt.

Nātru sēklu saldās bumbiņas

Vajadzēs: 250 g mīkstu dateļu, 100 g sezama sēkliņu, 1–2 ēd.k. kakao pulvera, nātru sēkliņas.

Sezama sēkliņas viegli apgrauzdē. Datelēm izņem kauliņus. Svarīgi izvēlēties mīkstus, sulīgus žāvētos augļus. Tos noblanšē, samaļ gaļas mašīnā vai blenderī.

Datelēm pievieno apgrauzdētās sezama sēkliņas un kakao pulveri (ja grib just kakao rūgtumu, pievieno 2 ēd.k., ja tikai aromātu, tad 1 ēd.k.).

Ar mitrām rokām veido valrieksta lieluma bumbiņas, ko apviļā izžāvētās nātru sēkliņās. Sezams kārumam piedod īpašu garšas akcentiņu.

Pieneņu kotletes

Sagādājiet 1 tasi pieneņu ziedlapiņu, 2 olas, pusglāzi miltu, ¼ tases smalki sagrieztu sīpolu, ¼ tējk. sāls, ¼ tējk. melno piparu, 1 ēd.k. pētersīļu, 2–3 ēd.k. eļļas cepšanai, vienu daiviņu ķiploka (var izmantot arī pulveri).

Pieneņu ziedus vispirms atbrīvo no kauslapiņām.

Bļodā sakuļ olas, iemaisa miltus, sīpolus, ķiplokus, garšvielas, pēdējās pievieno pieneņu ziedlapiņas. Samaisa, veido un cep kotletes.

Jauno kāpostu salāti ar egli

Vajadzēs: 1–2 burkānus, vienu mazu šaloti, 1 ābolu, pusi jauna kāposta, 2–3 ēd.k. vīnogu kauliņu eļļas, 1 tējk. nerafinēta cukura, 1 tējk. citrona sulas, šķipsniņu sāls, 2–4 jaunos egļu dzinumus.

Sasmalcina kāpostu, sarīvē burkānus un ābolu, smalki sakapā sīpolu. Sastāvdaļas sajauc ar eļļu un citrona sulu, cukuru, sāli. Sasmalcina egļu dzinumus un pievieno. Visu kārtīgi samaisa.

Labi garšo, ja ir nedaudz pastāvējuši.

Egļu jauno dzinumu kokteilis

Izmantojiet divas saujas egļu skuju, trīs banānus, 0,75 l ūdens, divus bioapelsīnus.

Sastāvdaļas kārtīgi sablendē. Ja nepieciešams, izfiltrē. Lej glāzēs un lieto uzreiz.

Padomi

– Pelašķis ļoti labi aptur asiņošanu. Ja kaut kur dabā ejot, sanāk sagriezties un jāaptur asiņošana, pelašķis var noderēt: norauj, sabrucina lapiņu un liek pie brūces.

Auga lapiņas var sažāvēt, samalt pulverī un uzlikt uz asiņojošās vietas.

– Lai iegūtu nātru sēklas, pēc saraušanas tās liek žāvēties otrādi. Kad nātres sažuvušas, sēklas viegli nobrucināt. Tās var likt klāt zupām, salātiem un citiem ēdieniem.

– Ievācot, piemēram, liepziedus vai gaiļpiešus tējai, vislabāk tos raut, kad vēl viss ķekariņš nav izziedējis, daži pumpuri klāt, jo pēc ievākšanas tie turpina ziedēt.

Liepziedi pēc noraušanas jāliek nedaudz apvītināt ēnainā vietā, izklājot plānā kārtā, tad var transportēt. Nevar vest lielās kastēs, jo tad tie zaudē savu kvalitāti.

– Ievācot augus, jāpievērš uzmanība vietai, kur tas tiek darīts. Lai arī daudz kas vērtīgs aug ceļmalās, tos augus mēs nevācam, tikai tīrā vidē augušus. No zemes visu slikto īpaši uzsūc lapaugi.

– Ja neatpazīsti augu, neaiztiec! Daudzi augi dabā ir indīgi!

– Lietojot augus virtuvē, ārstniecībā, kosmētikā, jāievēro pareizās devas!

– Dadža lapa palīdz pret sāpēm. To pieliek uz nakti sāpošām locītavām. Lapu var saglabāt ziemai: rullītī saritina, sakaltē. Kad vajag, ar ūdeni samitrina un liek uz sāpošās vietas.

17Skatīt galeriju