Pirmais priekšstats veidojas no attieksmes

Lai jau pašā sākumā radītu profesionālu iespaidu, ieteicams ierasties uz interviju savlaicīgi – vislabāk dažas minūtes pirms norunātā laika.

Tas palīdzēs izvairīties no nevajadzīga stresa un ļaus sākt sarunu mierīgi un pārliecinoši.

Parasti darba pārrunas ilgst no 30 minūtēm līdz vienai stundai,

atkarībā no nozares un pozīcijas, tāpēc punktualitāte un sagatavotība ir priekšnoteikumi veiksmīgai intervijai.

Kādus trīs jautājumus intervijās uzdod visbiežāk?

Lai labāk iepazītu kandidātu, intervija parasti sākas ar trim vienkāršiem, bet būtiskiem jautājumiem.

Vispirms tiek jautāts par potenciālā darbinieka motivāciju: kāpēc tieši šis uzņēmums un konkrētā vakance kandidātu uzrunājusi?

Tālāk seko jautājums par prasmēm un to, kādos amatos un nozarēs amata pretendents darbojies iepriekš.

Personāla atlases speciālisti vēlas noskaidrot arī to, ko pats kandidāts sagaida no jaunās darba vietas.

Šīs atbildes ļauj darba devējam saprast gan profesionālo piemērotību, gan personīgo attieksmi pret darbu.

Ko teikt un ko labāk nedarīt pārrunu laikā?

Darba pārrunās atzinīgi tiek vērtēta skaidra un strukturēta komunikācija. Kandidāts, kurš spēj kodolīgi izstāstīt būtiskāko par sevi, atstāj pārliecinošu iespaidu.

Atklātība un godīgums palīdz veidot uzticību, tādēļ intervijā ir vērtīgi runāt ne tikai par sasniegumiem, bet arī par grūtībām un izaicinājumiem, kas palīdzējuši attīstīt prasmes un uzkrāt pieredzi.

Tā vietā, lai teiktu “esmu atbildīgs”, labāk minēt konkrētu situāciju, piemēram, “vadīju projektu, kurā…” utt.

Ieteicams iepriekš sagatavot divus līdz trīs jautājumus darba devējam, kas ne vien demonstrē kandidāta ieinteresētību, bet arī palīdz saprast, vai uzņēmums un tā piedāvājums atbilst viņa personīgajām vērtībām un karjeras mērķiem.

Viens no zīmīgākajiem “sarkanajiem karodziņiem” ir iepriekšējo darba devēju vai kolēģu kritizēšana.

Tāpat negatīvs signāls ir nepietiekama sagatavotība. Ja cilvēks nezina, uz kādu amatu kandidē vai nespēj īsi pastāstīt, ar ko nodarbojas uzņēmums, tas liecina par motivācijas trūkumu.

Šādas detaļas, lai arī šķiet mazas, intervijā var spēlēt par labu citiem kandidātiem.

Ja pirms intervijas būsiet sagatavojies, izpētījis informāciju par uzņēmumu un konkrēto amatu, saruna noritēs daudz raitāk.

Pārliecība par savām prasmēm un vēlme mācīties ir kombinācija, ko darba devēji augstu novērtē.

Avots: “Biuro” personāla atlases komandas vadītāja Elizabete Zvirgzdiņa