Ar neparastākajiem iepazīstināsim arī jūs, un varbūt iedvesmai noderēs pat kāda recepte.

Meksika

Viens no tradicionāliem saldumiem Meksikā ir ķirbju konfektes “Dulce de Calabaza”.

Šīs konfektes varētu būt salīdzināmas ar mūsu “Gotiņām”, daudzās ģimenēs tās gatavo paši, jo recepte ir vienkārša, prasa tikai pacietību, jo jākrāmējas visai ilgi.

Ķirbi vispirms sagriež gabalos, izmērcē laima sulā, tad izkāš, sautē un sadursta, lai cukurs labāk sasūktos. Pievieno labi daudz niedru cukura un uz lēnas uguns sautē kādas trīs stundas.

Pareizi pagatavota, konfekte ir kraukšķīga, ar patīkamu mīkstumu vidū.

Mazās neregulārās formas konfektītes var nopirkt nelielos pārtikas veikaliņos, tās mēdz kā uzkodu piedāvāt arī vietējie restorāni. Ir varianti, kur ķirbim pievienots arī kanēlis vai krustnagliņas.

Nesajauciet tikai ar “Dulces de tamarindo”. Tās nav nekādas konfektes, bet no tamarinda koka augļu masas veidotas karamelizētas bumbiņas, kas apbārstītas ar čili pulveri.

Bet no miltu izstrādājumiem noteikti jāpiemin “Concha” – tipiska meksikāņu saldā maizīte no rauga mīklas, kas izcepta smaržo pa visu māju.

Parasti maizītes ir klātas ar sviestu, cukuru, kanēli un vaniļu, tās lieliski noder kā našķis pirms aizmigšanas.

Čīle

Šīs valsts virtuve veidojusies, vietējo tradīcijām saplūstot ar spāņu kultūru un ēdieniem. Tāpēc te būs atrodami saldumi, kas labi pazīstami arī Argentīnā un Spānijā.

Viens no tādiem ir cepumi “Alfa jor chileno” jeb “Alfajor”, kā tos mēdz saukt.

Tie ir divi plāni cepumiņi, ko salīmē kopā ar cukura sīrupu vai kādu saldu karameļu krēmu, apber ar riekstu drumstalām vai kokosriekstu pārslām.

Vēl viens populārs kārums ir “Calzones rotos” jeb tulkojumā “Saplēstā apakšveļa”, kas atgādina mūsu zaķaušus.

Cepumu nosaukuma leģenda vēsta, ka tos Santjago tirgū pārdevusi kāda simpātiska kundze, bet tad vējš uzpūtis spēcīgāk un sacēlis gaisā viņas svārkus,

un visiem apkārtējiem kļuvusi redzama viņas diezgan noskrandusī apakšveļa.

Tā nu tirgotājai no tās dienas tikusi jauna iesauka, un drīz vien arī viņas cepumiņus sākuši dēvēt tāpat.

Brazīlija

Viens no valstī populārākajiem saldumiem ir Martas Rohas kūka. Modeles un skaistumkaralienes vārdā nosauktā sātīgā un saldā torte no olu biskvīta un putukrējuma ir ļoti iecienīta.

Bet atvest mājās no ceļojuma iesaka konfektes “Brigadeiro”. Tās uz brazīliešu svētku galda ir vienmēr, un būs grūti atrast kādu, kuram končas negaršo.

Savu nosaukumu saldumi ieguva 1940. gadā, kad Brazīlijas gaisa spēkos dienēja komandieris Brigadeiro Eduardo Gomešs.

Viņš bija drosmīgs un neatlaidīgs karotājs, kurš vēlāk uzdienēja līdz pat maršala pakāpei, bija aizsardzības ministrs un pretendēja uz valsts prezidenta amatu, bet netika ievēlēts.

Viņa vārdā nosaukta arī lidosta Brazīlijas vidienē, taču neparastākais veids piemiņas iemūžināšanai ir šīs konfektes, ko katrs var pagatavot pats savās mājās.

Slovēnija

Šajā valstī ļoti populāri ir dažādi sautējumi, taču arī leģendārus saldumus atradīsiet. Viens no zināmākajiem ir kārtainā plātsmaize “Prekmurska gibanica”.

Tā ir Prekmurjes reģiona kāzu un svinību kūka, kas nu jau pazīstama plašākā apkaimē.

Kūkai ir 10 kārtas, starp tām liek rozīnes, ābolus, riekstus, rikotu, magoņu sēklas, dažreiz arī rīvētu kāpostu vai rāceni.

Kūka ir piereģistrēta kultūras mantojuma sarakstā, līdzīgi kā mūsu tradicionālie ēdieni.

Vēl slovēņi iecienījuši riekstu rulli, kas ir saldā rulete, pildīta ar riekstu un medus maisījumu, kāruma nosaukums – potica vai gubana.

Šo našķi atradīsiet arī kaimiņu zemēs Horvātijā, Maķedonijā un citviet. Tur tikai tā nosaukums būs orechovnik, nokul vai pastič.

Bet ja runā par našķiem, ko ēd starp ēdienreizēm, tad tie var jūs mazliet izbrīnīt, jo viens no populārākajiem ir… krāsnī cepts kartupelis.

Slovākija

Pelmeņi, kas pildīti ar plūmēm vai ķiršiem, nebūs nekas īpašs, ukraiņi tos sauc par vareņikiem, bet slovākiem vēl bez šiem ir citi gardumi. Piemēram, biezpiena maizītes, ko cep uz lielas plāts un ēd visa ģimene kopā, ar tiem daloties.

Mīklai var būt pievienotas rozīnes, magones, ievārījums, bet biezpiens ir visiecienītākais.

Vēl svētkos pasniedz ruma bumbiņas, mazas konfektītes, bet no cepumiem pazīstamākie ir medvedie labky jeb lāča ķepas.

Tie ir pusmēness formas cepumiņi no olas, miltiem, vaniļas cukura, riekstiem, sviesta un piena.

Gatavos cepumiņus apber ar pūdercukuru un dažreiz mēdz glazēt ar šokolādi. Izsmalcinātākā versijā divus cepumiņus mēdz salipināt kopā ar garšīgu vārīto krēmu.

Bulgārija

Visā Balkānu reģionā ļoti populāra ir svītrainam banānam līdzīgā kūciņa “Tulumba”, kas klāta ar saldu sīrupa kārtu.

Sākumā šķiet, ka vairāk par vienu apēst neizdosies, taču tad jau pieķer sevi stiepjam roku pēc kārtējā gabaliņa.

Vēl noteikti katram bulgāram ir pazīstams pīrāgs “Banica”, kas top no plānām filo mīklas kārtiņām, kas bagātīgi pārklātas ar sviestu. Pildījumam izmanto sāļu sieru un olas.

Interesanti, ka svētku reizēs pīrāgs ir ar kārtās ieslēptiem laimes vēlējumiem, pareģojumiem,

un savā ziņā banica nedaudz atgādina ķīniešu laimes cepumiņus.

Pīrāga vārdu izmanto arī sadzīvē, piemēram, norādot skolēnam, ka viņa burtnīcas stūri izskatās kā tikko cepta banica.

Indija

Indiešu virtuve krasi atšķiras pa reģioniem, tomēr deserts no burkāniem “Gajar ka halwa”, ko varētu saukt par pudiņu, ir viens no populārākajiem šajā zemē.

Halwa tulkojumā ir salds, tāpēc šo vārdu sastapsiet arī citās receptēs.

Vēl popularitāti bauda biezpiena bumbiņas rasgulla. Biezpienu vai mājas sieru sajauc ar miltiem un vāra cukura sīrupā. Šis ēdiens nereti tiek arī ziedots, lai iegūtu dievu labestību.

Svētkos galdā tiks celti dažādi piena kokteiļi.

Receptes

Konfektes “Brigadeiro”

Sajauc kondensēto pienu ar 2 karotēm sviesta un 2 karotēm kakao pulvera, visu liek uz lēnas uguns un karsē, rūpīgi maisot, kamēr labi saskatāms katla dibens. Tad liek masu atpūsties.

Kad tā atdzisusi, veido mazas bumbiņas, ko apviļā šokolādes skaidiņās, cukura granulās, kokosriekstu pārslās vai drupinātos riekstos.

Cepumiņi “Tulumba”

Mīklu gatavo no 170 g sviesta, 300 ml ūdens, 6 olām, 300 g miltu un pustējkarotes sāls. Sīrupu vāra no 800 ml ūdens, kam pievieno 1,2 kg cukura, vaniļu pēc garšas un tējkaroti citrona sulas.

Kad sīrups uzvārījies un cukurs izšķīdis, turpina visu vārīt uz lēnas uguns kādas 15 min., tad atstāj atdzist.

Katliņā izkausē sviestu un sajauc ar ūdeni, pievieno miltus, sāli un maisa tik ilgi, kamēr mīkla kļūst viendabīga un nelīp pie katla malām.

Iejauc olas, tad mīklu liek kulinārijas maisiņā ar zvaigznes uzgali un uz cepampannas izspiež 10–12 cm garas desiņas. Cep apmēram 20 min., kamēr cepumi kļūst zeltaini brūni.

Tad gatavos cepumus iemērc sīrupā un atstāj nedaudz ievilkties, pēc tam droši var ēst.

Deserts “Gajar ka halwa”

Vajadzēs 10 burkānus, žāvētus augļus (dateles, rozīnes, mandeles, aprikozes vai citus), apmēram 100 g cukura, puslitru vājpiena, pustējkaroti zaļā kardamona pulvera, 2 ēdamkarotes dzidrināta GI sviesta.

Burkānus nomazgā un sarīvē. Sviestu liek pannā, pievieno burkānus un aptuveni 5 minūtes apcep, pievieno pienu un cukuru un sautē vēl 15–20 min., tad pieliek garšvielas un žāvētos augļus, pamatīgi izmaisa un pasniedz siltu, bet garšos arī auksts.