Receptes: Sēņu nazītis mašīnā vienmēr līdzi
Sēņošana dunalcniekam Raitim Rozem ir kaut kas vairāk par vienkāršu vaļasprieku – viņu uz mežu atkal un atkal velk kaislība, piedzīvojumu gars un azarts.
Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
Jauno sezonu Raitis jau ir atklājis un paguvis pagatavot arī savu meistarstiķi – gaileņu zupu, kas ļoti garšo ne tikai pašam, bet arī tuviniekiem un draugiem.
Zinātāji saka, ka šogad sēņu sezona nav sākusies agrāk kā citus gadus, vienkārši laikapstākļi bija ļoti labvēlīgi – mitrums un siltums veicināja to augšanu.
“Šogad pirmo reizi gāju sēņot tikai ap Jāņiem. Parasti tas notiek krietni agrāk, jau jūnija sākumā, bet šogad viss notika vēlu, pavasaris bija auksts,” situāciju mūspusē vērtē Raitis.
“Jau maijā cilvēki sociālajos tīklos lielījās, ka “noķēruši” pirmās gailenes. Bet tas, man šķiet, bija otrā Latvijas galā. Mums jau te gailenes ir bišķi vēlāk.
Vispirms parasti ir Smiltenē, Gulbenē, Pierīgā – no turienes arī ir pirmās bildes ar sēnēm. Tad Kuldīgas puse, līdz tas trakums sākas arī pie mums, piekrastē.”
Raitis atzīst, ka sēņošana viņam ir tik tuva, ka, ieraugot kādu ierakstu sēņu grupā sociālajos tīklos, uzreiz piemetas nemiers: jābrauc uz mežu!
Mēneša laikā, kopš atklājis sēņošanas sezonu, Raitis mežā bijis jau piecas sešas reizes un tukšām rokām nekad ārā nav iznācis.
“Ja pirmajā reizē bija puse spainīša, bet tagad jau vairāki grozi. Mežs ir dāsns,”
viņš atzīst.
Pamatā griež gailenes, bet pirmajā reizē pamanījis arī apšubekas, bērzlapes un citas sēnes. Baravikas gan vēl neesot redzējis, vien pa kādai feisbukā, kad kāds palielījies ar savu guvumu.
Raitis piekopj īpašu taktiku: dodas uz mežu jau ceturtdienas vakarā.
“Ja brauktu piektdien pēc darba, tad jau ir nokavēts. Kāds jau būs priekšā, nemaz nerunājot par sestdienu un svētdienu.”
Tā kā sēņošana dunalcniekam ir liela kaislība, tad mežā viņā var būt jau ar rīta gaiļiem un tur var pavadīt līdz pat vakaram.
“Visa diena mežā – tāds ir arī mans rekords. Tas, ka esmu dabā, ka varu daudz izstaigāties, saelpoties svaigu gaisu, man ļoti patīk.”
Raitim sēņošana ir azarts.
“Mani pievelk pati meklēšana. Lai arī zinu noteiktas vietas, kur sēnes ir, aizejot kādā reizē taciņai pa labi vai pa kreisi, var atrast ko negaidītu. Mežs ir mainīgs. Man patīk meklēt arī retākas sēnes.
Pirms diviem gadiem bija “bums” ap zeltkāta un sekstainām gailenēm. Līdz tam es par tādām neko nezināju. Pavisam nejauši atradu vietu ar zeltkāta gailenēm, un to tur bija tik daudz! Biju ļoti priecīgs.
Tās izskatās pavisam citādāk, aug mitrās, purvainākās vietās, bet ir ļoti garšīgas – saldenākas, maigākas nekā klasiskās gailenes.”
Lai gan Raitis ir sēņotājs ar pieredzi, viņš vāc tikai tās sēnes, ko pazīst. “Nepazīstamas nelasu. Bērnībā ar vecākiem braucām Dunalkā uz mežu, tad arī mācījos, kas ir kas. Tētis sēnes dievina lasīt, bet neēd nevienu. Es gan lasu, ēdu un arī gatavoju.”
Raitis sēnes gan cep un vāra zupā, gan marinē un saldē ziemai. Bet mīļākais brīdis ir tieši mežā, nevis virtuvē.
“Nereti mans bagāžnieks ir pilns. Pats tik daudz, protams, apēst nevaru, tāpēc labprāt dalos, ar prieku atdodu. Zinu, ko nozīmē sēņu tīrīšana!”
viņš pasmejas.
Mežā dunalcnieks dodas kopā ar saviem suņiem. Tagad gan mazāk ņem ķepaiņus līdzi, jo vecākajam četrkājainajam draugam ir veikta operācija.
“Man ir īpašs sēņu nazītis ar birstīti, to man uzdāvināja draugi. Un divi grozi. Vienu pirku pats, bet otrs ir ļoti īpašs – pīts neredzīgo cilvēku darbnīcā. To man uzdāvināja kolēģi. Tāds ķocis silda sirdi.”
Raitis apzinās, ka sēņošana nav tikai patīkama pastaiga, tādēļ ievēro piesardzību.
“Reiz gandrīz apmaldījos. Tu ej, ej – un pēkšņi nesaproti, kur ir ceļš. Bet virsū nāk tumsa… Sajūta nebija patīkama,”
par piedzīvojumiem mežā stāsta Raitis.
“Citreiz atkal bija tā: iznāku no meža, un pretī skrien mednieks. Saka, lai eju uz otru pusi, jo tūlīt te sāksies medības. Bet lāci gan vēl mežā neesmu sastapis,” smaidot teic aktīvais sēņotājs.
Receptes
Raita piebilde: “Parasti gaileņu receptes visiem asociējas ar kaut ko sātīgu un treknu. Piedāvāju receptes, kas ir veselīgas un ar daudz olbaltumvielām.”
Gaileņu zupa ar dārzeņiem un kausēto sieru
Vajadzēs: 300 g gaileņu, 1 burkānu, 1 sīpolu, 1 kartupeli, 100 g saldētas vai konservētas kukurūzas, 100 g liesa kausētā siera, 1 ķiploka daiviņu, 1 tējk. eļļas, sāli, piparus, zaļumus.
Sīpolu un burkānu sagriež, apcep eļļā līdz vieglam zeltainumam. Pievieno sagrieztas gailenes, kartupeli, pielej apmēram 1,2 litrus ūdens. Vāra 10 minūtes.
Pievieno kukurūzu un kausēto sieru, samaisa, līdz siers izkūst. Beigās pieliek sakapātu ķiploku, zaļumus un pēc garšas sāli un piparus.
Ieteikums: pievienojot vārītu vistas fileju, zupā būs vairāk olbaltumvielu. Siers nodrošina krēmīgu tekstūru, un pēc ēšanas nerodas smaguma sajūta.

Gaileņu mērce ar grieķu jogurtu
Vajadzēs: 200 g gaileņu, 1 sīpolu, 150 g grieķu jogurta (2–5%), 1 tējk. olīveļļas, sāli, piparus, pētersīļus.
Sīpolu apcep olīveļļā, pievieno gailenes un cep apmēram 7–10 minūtes. Noņem no uguns, iecilā grieķu jogurtu, pievieno sāli, piparus.
Pasniedz ar griķiem, kvinoju vai pilngraudu makaroniem. Pārkaisa ar pētersīļiem.
Ieteikums: šo mērci var izmantot arī kā auksto piedevu pie svaigiem salātiem vai liesas gaļas.
Gaileņu pasta ar ķiplokiem un jogurta mērci
Vajadzēs: 150 g pilngraudu makaronu, 200 g gaileņu, 1 daiviņu ķiploka, 100 g grieķu jogurta, 1 tējk. olīveļļas, sāli, piparus, pētersīļus vai spinātus.
Makaronus izvāra. Pannā eļļā apcep sasmalcinātu ķiploku un gailenes. Kad mīkstas, pievieno jogurtu, sāli, piparus. Samaisa ar makaroniem un pārkaisa ar zaļumiem.
Ieteikums: lai pastā būtu vairāk olbaltumvielu, pievieno kubiņos sagrieztu grilētu vistas fileju vai ceptus turku zirņus.
Gaileņu sacepums ar biezpienu un dārzeņiem
Vajadzēs: 300 g gaileņu, 2 olas, 100 g biezpiena (5%), 1 cukīni vai brokoli, 1 sīpolu, sāli, piparus, kaltētus tomātus vai garšaugus pēc izvēles.
Sīpolu un sēnes apcep, pievieno sarīvētu cukīni vai sadalītu brokoli. Visu sajauc ar olām un biezpienu, pievieno garšvielas.
Masu liek cepamtraukā, cep 180°C apmēram 25 minūtes.
Ieteikums: ēdienu var ēst gan siltu, gan aukstu – kā veselīgu maltīti ceļā. Labs olbaltumvielu un šķiedrvielu avots bez liekām kalorijām.
Marinētas gailenes
Vajadzēs: 500 g gaileņu, 500 ml ūdens, 100 ml 5% etiķa, 1 tējk. sāls, 1 tējk. cukura, 4 melnos piparus, 2 smaržīgos piparus, 1 lauru lapu.
Gailenes novāra 5 minūtes. Marinādei ūdeni ar etiķi un garšvielām uzvāra, pievieno sēnes, vāra vēl 5 minūtes. Liek burkās, aizvāko. Uzglabā vēsā vietā.
Ieteikums: marinētas gailenes lieliski papildina salātus; tās var izmantot olbaltumvielām bagātām brokastīm, pievienojot vārītai olai vai biezpienam.

Padoms
Kā sasaldēt ziemai?
Lai gailenes saglabātu garšu un nebūtu rūgtuma, svarīgi tās pirms sasaldēšanas apstrādāt.
Vispirms sēnes rūpīgi notīra un sagriež. Tad uzkarsē pannu un viegli apcep bez jebkādām garšvielām (arī bez sīpoliem – vienkārši sausā pannā). Mērķis ir, lai sēnes atūdeņojas un izdala lieko šķidrumu.
Kad gailenes apceptas un šķidrums iztvaikojis, tās atdzesē un tikai tad liek saldētavā.
Šāda metode palīdz izvairīties no rūgtuma, kas var parādīties, ja sēnes sasaldē pilnīgi svaigas.