Savam dārzam un tā ražai uzticīga ir arī pedagoģe un kultūras darbiniece Mārīte Skrinda.

“Bieži esmu iesaistīta pasākumos, tāpēc mieru, baudu un sazemējumu gūstu tieši savā dārzā un arī pārstrādājot izaudzēto,” viņa atklāj, kāpēc tik ļoti patīk rosīties virtuvē.

“Vēl manā dārzā ir daudz puķu – tā ir mana garīgā barība!”

Ziemas krājumus Mārīte gatavo, gan lai realizētu pašas izaudzēto, gan tādēļ, ka ir pārliecināta – mājās audzētais un gatavotais vienmēr ir divtik gards.

“Turklāt skaisti noformēta burciņa ar kaut ko garšīgu iekšā ir arī lieliska dāvana!”

viņa piebilst.

Cik burciņu piepilda, Mārīte precīzi neskaita, bet tie noteikti ir vairāki desmiti. “Es neskatos uz daudzumu. Gatavoju to, kas garšo un ko ziemā tiešām apēdam. Ja ir vairāk laika, patīk arī eksperimentēt.”

Kas tad tiek likts burciņās? “Tas, kas izaug dārzā. Ja nepieciešams, šo to piepērku klāt. Noteikti ir gurķi dažādos variantos. Kad bija bagātīga tomātu raža, gatavoju sulu vai liku tomātus savā sulā.

Jau otro gadu bagātīgi ražo avenes, no tām vāru gan tradicionālo ievārījumu, gan taisu aveņu uzlējumu, ko saucu par “šmigiņu”. Tā kā man bieži ir dažādi vakari ar dejotājiem, kur jāņem līdzi groziņš, šie krājumi, tostarp arī “šmigiņa”, lieliski noder. Visi tiek pacienāti!”

Runājot par laiku, kas paiet, rosoties virtuvē, Mārīte pasmaida: “Ja tā lieta patīk, tad laiks vienmēr atrodas.”

Protams, gadās arī tā, ka raža gatava, bet brīvu brīžu patiešām nav. Tad, lai produkti nebojātos, Mārīte tos dāvina draugiem, kas ikdienā šādus labumus iegādājas tirgū vai veikalā.

“Vienreiz bija tik daudz kabaču, patisonu un gurķu, ka veselu ķerru aizvedu uz vietējo sociālās aprūpes centru, lai iepriecinātu iemītniekus!”

Eksperimentēt ar receptēm viņai patīk, taču ne visas ieceres iemanto ilgstošu vietu.

“Ir bijis, ka vienu gadu garšo ļoti, bet nākamajā vairs ne. Tā bija, piemēram, ar rabarberu čatniju. Arī maltos ķiploku kātus ar sāli un eļļu vairs negatavoju. Man patīk tas, ko var izmantot dažādi, piemēram, sarkanās bietes der gan kā salātiem, gan borščam, gan aukstajai zupai.”

Īpaši iecienīti ir dažādi lečo, ko Mārīte gatavo bez stingrām receptēm – visu nosaka dārzā pieejamie produkti un garšas sajūta.

Par burciņu piepildīšanu Mārīte saka: “Neesmu pedantiski akurāta, lai gan patīk visu darīt kārtīgi. Ja vāciņš neder, ir ar defektu – prom! Gurķiem izmantoju jaunus vāciņus, bet gadās, ka arī ar jauniem kāda burciņa “uzšauj”. Tāpēc ne vienmēr vainīgi vāciņi.

Toties karsēšanu ievēroju stingri – precīzi mēru laiku un temperatūru. Arī burkas pirms tam izkarsēju. Atbalstu senču pārbaudītās metodes!”

Receptes

Dārzeņu lečo

Vajadzēs: 1 kg paprikas (var būt dažāda, izņemot zaļo, jo tā dod rūgtenu piegaršu), 1 kg tomātu, 0,5 kg burkānu, 1 galviņu ķiploka, 1 ēd.k. sāls, 3 ēd.k. cukura, 50 ml etiķa (9%), 70 ml eļļas, 1 tējk. melno piparu graudiņu, baziliku (ja garšo tomāti ar šo garšaugu).

Tomātus noblanšē, nomizo un sablendē. Tomātu biezeni liek katlā, pievieno sāli, cukuru, eļļu, piparus un vāra, līdz cukurs izkusis.

Burkānus nomizo. Pusi sagriež ripiņās, bet otru pusi sarīvē uz rupjās rīves. Ripiņās sagrieztos burkānus liek pie tomātiem, vāra zem vāka 7 minūtes, tad pievieno rīvētos burkānus un sagrieztu papriku. Papriku var sagriezt šķēlēs, strēmelēs vai mazos kubiņos.

Pieber sagrieztu baziliku. Vāra 20 minūtes.

Beigās pievieno caur spiedi izspiestus ķiplokus, pavāram vēl 5 minūtes. Izslēdz plīti, masai pievieno etiķi. Kārtīgi izmaisa un liek burkās.

Tomātu un paprikas lečo

(liek pie mērcēm, zupām, makaroniem, kartupeļiem)

Būs nepieciešami: 2 kg tomātu, 2 kg paprikas (izņemot zaļo), 0,5–1 glāze eļļas, 0,5 l tomātu mērces, 1 glāze cukura, 2 ēd.k. sāls, 1–2 ēd.k. etiķa esences (vai attiecīgi pēc proporcijām etiķis).

Sagriež papriku strēmelēs, tomātus gabaliņos. Pielej 2 glāzes ūdens un vāra, pieliek pārējās sastāvdaļas (sāli, cukuru un eļļu), etiķi pielej pašās beigās.

Vāra/sautē apm. 50 minūtes no brīža, kad sāk vārīties.

Mārītes piebilde: “Reizēm tomātus neblanšēju un nemizoju, ja tajā brīdī šķiet, ka tā ir mana laika un pacietības lieka izmantošana. Neviens tāpat nepamana, ka tomāti nav mizoti.”

Marinēti gurķi somu gaumē

Vajadzēs: 3 kg gurķu, 3 l ūdens, 3–4 lauru lapas, 2 tējk. sinepju sēklu, 400 g cukura, 6 ēd.k. sāls, 360 ml 9% etiķa.

Gurķus iepriekš iemērc aukstā ūdenī uz apmēram divām stundām, tas padara gurķus kraukšķīgākus. Nomazgā, sagriež palielos gabalos, mazākos pārgriež uz pusi.

Katlā ielej ūdeni, pievieno rupjo sāli, cukuru, sinepju sēklas, lauru lapas. Tiklīdz ūdens uzvārās, pievieno etiķi, atkal uzvāra. Tad vārošai marinādei pa daļai pievieno gurķus, dažas minūtes maisa.

Kad visi gurķi mainījuši krāsu, pavāra vēl 3 min., tad noņem no uguns.

Gatavos gurķus liek tīrās sterilizētās burkās. Marinādi piepilda līdz augšai, aizvāko. Apgriež otrādi, sasedz, ļauj pilnībā atdzist. Var uzglabāt arī istabas temperatūrā. Iznāk saldeni kraukšķīgi!

Mārītes piebilde: “Šiem “somu” gurķīšiem smalkos gabaliņos var piegriezt arī ķiploku un burkāniņu.”

Tomāti želejā

Jāsagādā: 10 kg tomātu, 1 kg sīpolu, 2 ēd.k. sāls, 2 ēd.k. cukura, 200 g želantīna, 3 ēd.k. etiķa esences, 4 l ūdens, lauru lapas, pipari.

Tomātus nomazgā, nosusina un sagriež 1 cm biezās šķēlēs. Sīpolus sagriež iespējami plānākās ripiņās.

Burkā ieliek lauru lapas, piparus un kārto pārmaiņus tomātu šķēles un sīpolus ripiņas.

Gatavo marinādi: uzvāra ūdeni, pievieno sāli, cukuru, etiķi un uzbriedinātu želatīnu (želatīnu pārlej ar aukstu ūdeni (1:5) un ļauj 2–4 stundas uzbriest).

Burkā sapildītos tomātus pārlej ar karstu želatīna marinādi, burkas liek katlā ar ūdeni un karsē līdz 80 grādiem.

Avots: interneta vietnes “Facebook” lapa “Manas mammas receptes”

Ģimeņu pieredze

Uzraksti top kopā ar bērniem

Burciņu etiķetes var noformēt kopā ar bērniem. Šī nodarbe viņiem būs labs vingrinājums, mācoties rakstīt un lasīt. Īpaši vērtīgi tas ir laikā, kad bērni sāk apgūt burtu rakstību un mācās tos savienot vārdos.

Šāda kopīga darbošanās ne tikai attīsta prasmes, bet arī rada īpašu kopības sajūtu un ļauj bērniem ar lepnumu teikt: “Arī es piedalījos!”

14Skatīt galeriju