Intervija ar Valsts Izglītības attīstības aģentūras Karjeras attīstības atbalsta nodaļas vadītāju Ināru Punkstiņu.

– Vai šis projekts veidots pēc “Latvijas skolas somas” parauga?

– Abas programmas ir līdzīgas, bet mērķi atšķirīgi.

“Latvijas skolas soma” vairāk sniedz radošu baudījumu – kultūras notikumus, kas stiprina bērna pasaules izjūtu, kritisko domāšanu, sadarbības prasmes.

Savukārt projekts “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises” cieši saistīts ar mācību saturu – sasniedzamajiem rezultātiem, kas noteikti izglītības standartos.

Tas ir līdzīgi tam, kā ikdienā strādā skolotājs skolā, tikai šeit parādām, kā skolā apgūtās zināšanas izpaužas reālajā dzīvē.

Piemēram, uzņēmums var sagatavot nodarbību par fizikas tēmu – trīšu mehānismiem. Skolēni ne tikai klausās teoriju, bet redz, kā tā darbojas praksē uzņēmumā.

Galvenais –

katram skolēnam ir iespēja darboties: svērt, mērīt, salīdzināt, pētīt, analizēt un pēc tam prezentēt rezultātus.

Tas palīdz pārbaudīt, vai skolēns ir sapratis skolā apgūto un vai šī pieredze nostiprina zināšanas.

Mēs ceram, ka tā arī būs, jo tiek mainīta vide, skolotāja vietā stājas uzņēmuma, iestādes vai zinātnes centra pārstāvis.

– Kā tiek izvēlētas norises, un kas ir katalogā?

– Ir notikušas divas pieteikumu kārtas. Pirmajā, kas bija vasarā, saņēmām ap 600 pieteikumu no zinātnes un jaunatnes centriem, interešu izglītības iestādēm, uzņēmumiem, dabas rezervātiem un citām organizācijām.

Tos rūpīgi izvērtējām pēc kritērijiem – nepieņēmām šovus, degustācijas vai vienkāršu izklaidi.

Pēc atlases katalogā iekļāvām 480 norises.

Lielākā daļa saistīta ar dabaszinātnēm, nedaudz mazāk ar matemātiku, bet arī pilsoniskās līdzdalības aktivitātes ir pārstāvētas.

Katalogu saņēmušas visas izglītības iestādes, un daudzas jau izmanto šo piedāvājumu.

Atsauksmes ir ļoti pozitīvas – norises vadītāji cenšas, aizrautīgi rāda un stāsta, un skolēniem patīk, ka viņi var paši darboties.

– Vai pieteikšanās joprojām turpinās?

– Jā. Otrā kārta noslēdzās pavisam nesen, šobrīd izvērtējam jaunos pieteikumus. Plānojam katalogu papildināt ar vēl apmēram 150 norisēm. Trešā kārta varētu būt gada beigās.

Aicinām skolas iepazīties ar piedāvājumu un laikus plānot aktivitātes, jo tās jāsaista ar mācību vielu.

Joprojām gaidām arī jaunus uzņēmumus, iestādes un centrus, kas vēlas kļūt par norišu sniedzējiem.

– Ko projektā nozīmē “pilsoniskā līdzdalība”?

– Tas ir viens no caurviju prasmju blokiem izglītības standartā. Tas nozīmē aktīvu iesaisti sabiedrības dzīvē: brīvprātīgo darbu, dalību vietējās kopienās un projektos.

Norišu sniedzēju vidū ir jauniešu organizācijas, NVO un citas institūcijas.

– Vai projektā iesaistīti visi izglītojamie?

– Jā, praktiski visi – no pirmsskolas vecuma (5–6 gadi) līdz vidusskolai, arī profesionālo skolu audzēkņi. Izņēmums ir neklātienes un tālmācības skolēni.

Piedalās visu pašvaldību skolas, arī privātās izglītības iestādes, kas līdz šim nebija iesaistītas.

Tā būs jauna pieredze arī bērnudārziem, un zinām, ka viņi šo iespēju ļoti novērtēs.

– Kā tiek risināts transports?

– Norises var notikt gan uzņēmumos, gan skolās, jo daudzi ir gatavi braukt pie pašiem skolēniem.

Projektā paredzētas izmaksas arī transportam – katrai norisei ir piešķirts 10 eiro limits par skolēnu.

Ja nodarbība maksā mazāk, starpību var izmantot ceļam. Ja tā ir dārgāka, var iesaistīt pašvaldības atbalstu vai izmantot sabiedrisko transportu.

Tāpēc ļoti svarīga ir plānošana un katrā skolā ir atbildīgais, kurš sadarbojas ar STEM un citiem skolotājiem, lai izvēlētos piemērotākās norises.

– Cik aktivitāšu paredzēts katram skolēnam?

– Šajā mācību gadā, kad mēs uzsākam projektu, – divas aktivitātes. Nākamajos gados ir doma par četrām.

Projekts paredzēts trim gadiem, un katram skolēnam jābūt vismaz desmit norisēm.

– Vai šis projekts mazina nevienlīdzību starp skolēniem?

– Jā. Ne visām ģimenēm ir iespējas apmaksāt interešu izglītību, bet

projekts nodrošina, ka visi skolēni klasē piedalās vienādās aktivitātēs.

Tas dod vienlīdzīgas iespējas redzēt tehnoloģiju procesus un var iedvesmot karjerai STEM jomā.

– Kā ar skolēniem ar speciālām vajadzībām?

– Katalogā nav atsevišķu norišu tikai viņiem, bet iesakām skolām sazināties ar norišu sniedzējiem un noskaidrot pieejamību, piemēram, bērniem ratiņkrēslā vai ar garīgās attīstības traucējumiem.

Nereti iespējams izvēlēties nodarbību, kas paredzēta jaunākiem skolēniem, bet piemērota arī vecākiem  bērniem ar īpašām vajadzībām.

Atbildība par piemērotāko izvēli ir skolas un skolotāja ziņā.

– Vai projektu izmantot ir obligāti?

– Obligāti ne, bet būtu aplami šo iespēju neizmantot, ja līdzekļi ir piešķirti. Dažas norises pat neko nemaksā – tikai jāatrod iespēja nokļūt līdz tām.

Mēs ceram, ka ar šo projektu būs vairāk inženieru.

Projekta gaitā mērīsim, cik vidusskolēnu izvēlēsies projektu darbus, balstoties uz šīm pieredzēm, un cik pēc 9. klases dosies uz profesionālajām skolām ar STEM ievirzi vai pēc 12. klases izvēlēsies STEM studijas.

Rezultātus vēl tikai redzēsim, bet jau tagad interese un atsaucība rāda, ka ejam pareizajā virzienā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.