Agnese Finka: Dūmu detektors ir sargs un palīgs
Rudenī visiem gribas justies omulīgi, taču katrās mājās jāparūpējas par to, lai siltums un gaisma nestu tikai patīkamas sajūtas un lai nebūtu jāsauc palīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Ik gadu Latvijā sodrēju aizdegšanās dēļ izceļas ap 500 ugunsnelaimju.
liepajniekiem.lv
Intervija ar VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas priekšnieci Agnesi Finku.
– Ko pirms apkures sezonas uzsākšanas atgādināsiet krāšņu, kamīnu, apkures katlu un citu ierīču īpašniekiem?
– Svarīgākais ir veikt apkures iekārtas un dūmvada tīrīšanu. Tas ir jādara katru gadu līdz apkures sezonas sākumam.
Kopā ar tīrīšanu jāpārbauda arī tehniskais stāvoklis, kas jādara reizi piecos gados. Ja tas jau iepriekš paveikts, uz kādu brīdi var atlikt.
Privātmājā saimnieks pats var tīrīt krāsni un dūmvadu, par to nav nepieciešams sastādīt aktu.
Daudzdzīvokļu namos jāvēršas pie sertificēta speciālista.
Ieteikums arī viendzīvokļa objektos tā darīt, jo speciālists ir pieredzējis šajā jomā un zinās, kā pareizāk to kārtīgi izdarīt.
– Kam jāpievērš uzmanība pašu ēku drošības aspektā? Cilvēki mēdz piemirst par elektroinstalāciju, kuras bojājumi var izraisīt aizdegšanos.
– Elektroinstalācijas pārbaude ir obligāta. Nevajadzētu aizmirst par ventilācijas kanāliem, gan mehānisko ventilāciju – tvaika nosūcējiem –, gan dabiskajiem kanāliem, kas parasti ir privātajos mājokļos. Arī tos var tīrīt sertificēts skursteņslaucītājs.
Viendzīvokļa objekts ir jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kuram ik pa laikam jāveic noteiktās pārbaudes.
Ikdienā jāatceras un jāuzrauga arī vispārīgās lietas – neatstāt ēdienu uz plīts nepieskatītu, nepārkurināt apkures iekārtas, neatstāt tās bez uzraudzības, nenovietot kurināmo tuvu ugunij.
– VUGD joprojām dāvina iedzīvotājiem dūmu detektorus, ja notikuma vietā atklājas, ka mājoklī to nav. Kā mudināt cilvēkus pašiem tos sagādāt?
– Dūmu detektors ir obligāts jau piecus gadus, bet joprojām bieži saskaramies ar to, ka tie mājokļos nav uzstādīti.
Veicot pārbaudes, reizēm secinām, ka detektors ir nopirkts, bet nav uzstādīts, stāv, kaut kur plauktā nolikts.
Dūmu detektors nav tik dārgs, lai to neiegādātos, tas var izglābt dzīvību, īpaši naktī, ja mājoklī rodas sadūmojums.
Ir pieejami viedie dūmu detektori, kas ir nedaudz dārgāki, bet ar tiem var pasargāt īpašumu, neesot mājās, jo tiem pievienota mobilā aplikācija.
Reizi gadā vajag pārbaudīt arī dūmu detektoru, piespiest testa pogu, noskaidrot, vai tas ir darba kārtībā, nav pieputējis, vai nav beigusies baterija.
Dūmu detektors ir sargs un palīgs, sevišķi tai brīdī, kad sākam apkures sezonu un var rasties sadūmojums.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.