Intervija ar Jāņa Čakstes vidusskolas sociālo pedagoģi Janu Pāvilu.

– Kā redzat skolēnu kavējumu situāciju savā skolā?

– Ir dažādi gadījumi. Skolēni kavē gan attaisnotu iemeslu, piemēram, slimības vai ģimenes apstākļu, dēļ, gan arī gadās pa kādam neattaisnotam kavējumam.

Viss ir kārtībā, kamēr vecāki ir informēti par kavējumiem un tos attaisno.

Tas nozīmē, ka viņi uzņemas atbildību par mācību vielu, ko bērns šajā laikā neapgūst.

Mums skolā nav neviena skolēna, kurš vispār neapmeklētu skolu, un tas ir ļoti labi.

– Kā ir ar tiem skolēniem, kuri kavē mācības ceļojumu dēļ?

– Šādos gadījumos vecāki parasti raksta iesniegumu, kur norāda, ka uzņemas atbildību un sekos līdzi bērna mācību procesam e-klasē.

Vai viņi tiešām līdz galam to izpilda – to ir grūti komentēt. Bet, jā, vecāki dodas ar bērniem ceļojumos, un parasti par to klašu audzinātāji ir informēti.

Vecākiem gan vajadzētu izvērtēt, vai viņu bērns spēs pats sekot līdzi un apgūt mācību vielu laikā, kad ir prom no skolas,

vai arī vecāks pratīs palīdzēt mācību satura apguvē pēc tam.

Savu bērnu katrs pazīstam vislabāk, līdz ar to zinām, vai attālināta mācību forma būs vai nebūs viņam piemērota.

– Vai ir gadījumi, kad vecāki pēc atgriešanās no garākām brīvdienām pieprasa skolotājiem īpašu pieeju vai papildu darbu ar viņu bērnu?

– Konsultācijas mums ir pieejamas visiem skolēniem. Ja skolēns ierodas uz konsultāciju, skolotājs viņam pievērš uzmanību un palīdz atgūt nokavēto.

Mācību gada sākumā konsultācijās parasti ir mazāk skolēnu, tāpēc tās bieži vien kļūst gandrīz par individuālām nodarbībām. Savukārt semestra beigās konsultācijas ir pilnas, jo daudzi cenšas “pievilkt astes”, atgūt iekavēto.

Neatceros gadījumu, kad skolotājs būtu atteicies uzņemt skolēnu konsultācijā vai palīdzēt viņam.

Ir kopīgās konsultācijas, kur ikviens var nākt, strādāt un darīt.

– Kāda ir sadarbība ar vecākiem, ja skolēns bieži kavē? Kā viņi reaģē, kad skola uz to norāda?

– Skolā ir izstrādāta skaidra sistēma. Sākumā ar bērnu strādā klases audzinātājs – runā ar viņu un ar vecākiem.

Ja situācija nemainās, tiek piesaistīts sociālais pedagogs. Ja arī tad nav rezultātu, lietu skatām kopā ar skolas vadību.

Galējā gadījumā, ja kavējumi turpinās, informējam Sociālo dienestu.

Mums ir sava kārtība, noteikta secība, un parasti tas strādā. Protams, katrs gadījums ir individuāls.

– Vai skolēni parasti ir apzinīgi un ierodas stundās laikā vai tomēr ir arī sistemātiski kavētāji?

– Ir daži skolēni, kuri regulāri kavē dažas minūtes, bet kopumā lielākā daļa cenšas ierasties laikā.

Ar tiem, kas kavē sistemātiski, mēs strādājam – runājam, aizrādām, cenšamies saprast, kāpēc tā notiek.

–  Jūsu novērojums – kuras klašu grupas visbiežāk kavē?

– Visbiežāk kavējumi parādās divās vecuma grupās – pusaudžu vecumā, ap 7.–8. klasi, un vidusskolā, 11.–12. klasē.

Pamatskolā kavējumi biežāk saistīti ar draugu ietekmi – “aizgājām kaut kur citur” kompānijas pēc.

Vidusskolā biežāk iemesls ir darbs. Daudzi 11.–12. klašu skolēni jau strādā, piemēram, veikalā vai kafejnīcā, un tas reizēm traucē mācībām.

– Kā skolēniem palīdzēt kļūt punktuālākiem un atbildīgākiem pret savu laiku?

– Manuprāt, viss sākas ar ieradumiem. Lai jauns ieradums nostiprinātos, vajag vismaz 21 dienu.

Es vienmēr saku skolēniem – ja tu uzstādi mērķi un pēc tam sevi atalgo, piemēram, ar saldējumu vai ko citu, tas palīdz noturēt motivāciju.

Es izmantoju piemēru ar lidmašīnu – ja tu nokavē, lidmašīna pacelsies un aizlidos. Skolā ir tāpat: noskan zvans, un stunda sākas. Izņēmumu nav.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.