Slimību profilakses un kontroles centrs vērš uzmanību, ka šogad ievērojami pieaudzis smagas akūtās infekcijas leptospirozes jeb tā sauktās žurku slimības gadījumu skaits.

Man ir bijusi saskare ar leptospirozes pacientu, bet tas bija pirms kādiem pāris gadiem.

Tas bija pacients, kuram bija kodis suns.

Pēc tam attīstījās drudzis. Pacients bija ārstējies mājās, bet, drudzim saglabājoties, vērsās slimnīcā.

Ņemot vērā analīžu izmaiņas, epidemioloģisko anamnēzi, mediķiem radās aizdomas, kas arī pēcāk apstiprinājās.

Aizdomas par leptospirozi galvenokārt var rasties, ja pacientam ir tipiska anamnēze, dzīvnieku kodumi, kontakts ar grauzēju urīnu, peldēšanās saldūdenī.

Citādi slimību nevar atšķirt no citām, jo sākumā var būt tikai drudzis ar drebuļiem, sarkanas acis.

Slimība ir bīstama tieši ar to, ka sākotnēji var nebūt citu slimības pazīmju, kas ļautu atšķirt.

Pacients un ārsts var domāt, ka ir parasta vīrusu saslimšana, bet neārstējot var attīstīties šoks, akūta nieru, aknu mazspēja.

Ja pacientam ir attīstījusies leptospiroze, ir neskaidrs drudzis, vajadzētu sākt ar asins analīžu veikšanu, jo tajās noteikti parādīsies paaugstināti iekaisuma rādītāji, kas ļaus šo slimnieku tālāk pareizi ārstēt.

Ārstēšana ir ar antibiotikām, taču, ja attīstījušās norādes par nieru vai aknu bojājumu, ja pacientam sāk pazemināties arteriālais asinsspiediens, noteikti jāsūta uz stacionāru, jo komplikācijas var progresēt ļoti strauji.

Inficēties var, peldoties saldūdens krātuvēs, kur ir nonācis grauzēju urīns, īpaši aizaugušos dīķos un ezeros.

Tāpat arī jebkurā kontaktā ar inficētu grauzēju urīnu – ja pagrabos produktiem, dārzeņiem piekļūst grauzēji, no zemes paceļot, apēdot, nemazgātu dārzeni vai augli ar inficētu augsni.

Arī dzerot inficētu ūdeni no dabiskiem ūdens avotiem.

Lai izvairītos no slimības, svarīgi ir nepeldēties vietās, kas nav paredzētas tam, īpaši, ja uz ādas ir kādas brūces.

Svarīgi arī nepieļaut grauzēju atrašanos pagrabos, lai produkti nenonāk saskarē ar to urīnu.

Neēst nemazgātus augļus un dārzeņus, nedzert ūdeni no nezināmiem avotiem, vecām akām.

Tāpat būtiski ir vakcinēt mājdzīvniekus pret leptospirozi.

Uzziņai

– Līdz 2. novembrim Latvijā reģistrēti 38 leptospirozes gadījumi (trīs cilvēki no tās miruši). Iepriekšējos gados reģistrēti vidēji četri gadījumi gadā. Visvairāk šogad gadījumu reģistrēti, sākot no augusta, kas norāda uz izteiktu sezonālu pieaugumu. Gandrīz visi pacienti ārstējušies vai turpina ārstēties stacionāros.

– Izraisītājs ir baktērijas leptospiras, kas ārējā vidē var saglabāties nedēļām, pat mēnešiem, īpaši mitrā un vēsā vidē.

– Cilvēka organismā leptospiras var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī caur sīkiem ādas bojājumiem, kontaktējoties ar grauzēju un citu dzīvnieku piesārņoto vidi: ūdeni, augsni, priekšmetiem.

Lai novērstu inficēšanās ar leptospirozi, SPKC speciālisti aicina ievērot šādus profilakses pasākumus:

• lietot cimdus, zābakus un aizsargapģērbu, veicot dārza, lauku vai dzīvnieku aprūpes darbus;
• pēc saskares ar dzīvniekiem vai mitru augsni rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni;
• uzturēt kārtībā pagalmu, saimniecības teritoriju un telpas, t. sk. pagrabtelpas, novērst grauzēju piekļuvi pārtikai un dzīvnieku barībai;
• regulāri veikt grauzēju kontroli dzīvesvietā un tās apkārtnē;
• nelietojiet uzturā termiski neapstrādātu pārtiku;
• nedzert nevārītu ūdeni no dabīgām ūdenstilpnēm;
• ievērot piesardzību arī aukstuma peldēs, ja ir ādas ievainojumi vai nobrāzumi.

Avots: SPKC

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.