Mums ir pieredze darbā ar jauniešiem, kuri lietojuši dažādas atkarību izraisošas vielas, tostarp narkotiskās.

Mēs daudzus gadus strādājam profilaktiski, darām visu, lai jaunieši tās pārstātu lietot, tostarp smēķēt un lietot alkoholu, arī mazinātu datoratkarību, kā arī lai nemaz nesāktu to un turpinātu mācīties.

Palīdzam viņiem strādāt ar sevi, sniedzam atbalstu, lai dabūtu viņus ārā no kriminālās pasaules vai arī lai tajā vispār nenonāktu.

No vienas puses, apsveicami, ka tāda programma top.

Pagaidām gan pārāk sīki nezinu, kādas ir šīs izmaiņas, tomēr uzskatu, ka jebkurā gadījumā tām ir jābūt kā kompleksam atbalstam – sociālajai palīdzībai, socializēšanās iespējām, mācībām utt.

No otras puses, šeit būtiski saprast, ka ir jāstrādā ar jaunieša raksturu, tas nozīmē, ka tā nav vienkārši parunāšanās ar speciālistu. Svarīgi, lai jaunietim ir lietderīgas nodarbes, kam pievērsties.

Kāpēc daudzi jaunieši lieto neatļautas vielas? Jo viņiem ir pārāk daudz brīvā laika, nav resursu apzināt savas iespējas, lai attīstītu iemaņas, talantus. Ja atkarībā ir iesaistīti draugi, veidojas grupējumi.

Jaunieši ir jāvelk ārā no šāda dzīvesveida, paradumiem.

Bet svarīgi, lai uzreiz ir, ar ko nodarboties, – tad nemaz nebūs laika ko lietot. Ja nav nodarbošanās, ceļš uz kriminālo pasauli būs daudz ātrāk vaļā. Vēl lieto arī tie, kuriem ir pieejami naudas līdzekļi.

Atkarības ir kompleksa problēma – gan ģimenēs, gan skolās un visur citur, kur uzturas jaunieši. Problēma narkotisko vielu lietošanas gadījumos ir jārisina, visām iesaistītajām pusēm savstarpēji sadarbojoties.

Latvijā ļoti grūti veicas ar prevencijas darbu, lai mazinātu dažādas jauniešus ietekmējošas, ar sociālajiem riskiem saistītas lietas.

Pārsvarā darbs notiek tad, kad jau ir cīņa ar sekām. Ir svarīgi domāt par lietošanas novēršanu – lai to nemaz nesāktu darīt.

Cerams, ja likuma grozījumos būs iekļauts savlaicīgāks preventīvais darbs, tā nebūs vien cīņa ar sekām – kā šobrīd, kamēr problēma nekļūst redzama, tikmēr tās nav.

Taču ir jādara viss, lai problēmas novērstu. Pusaudžu gados īpaši tas ir ļoti svarīgi.

Risināt atkarību problēmu nenozīmē tikai sarunu un noteiktu konsultāciju skaitu pie speciālista. Vajadzīgs, lai jaunietis pats nostājas uz savām kājām. Citādi efekts atkarības samazināšanā vai pārtraukšanā būs tikai uz īsu brīdi.

Vai administratīvās atbildības ieviešana atkārtotos lietošanas gadījumos kaut ko atrisinās?

Uzskatu, ka, atbrīvojot no kriminālatbildības, jaunietim tas ir vieglāks sods.

Bet vai tas tāpat vien mazinās lietošanu? Maz ticams, tādēļ, kā jau teicu, jābūt atbalsta pasākumiem ar daudziem ekspertiem no dažādām jomām.

Tatjana Makovija, jauniešu atbalsta biedrības “House of Hope” vadītāja

Uzziņai

– Šobrīd nepilngadīgām personām, pirmreizēji lietojot narkotiskās, psihotropās un psihoaktīvās vielas, tiek piemērota administratīvā atbildība, vienlaikus brīdinot, ka, gada laikā atkārtoti lietojot narkotiskās, psihotropās un psihoaktīvās vielas, tiks piemērota kriminālatbildība.

– Izmaiņas neparedz mainīt kārtību par narkotisko vielu iegādi un glabāšanu, par ko joprojām tiks piemērots Krimināllikuma regulējums.

– Tāpat nav paredzēts mainīt regulējumu pilngadīgām personām, un par atkārtotu narkotiku lietošanu tās tiks sauktas pie kriminālatbildības.

– Tiesībsargājošo iestāžu dati liecina, ka kriminālprocesu skaits par narkotiku lietošanu nepilngadīgajiem pēdējos gados ir mazinājies: 2022. gadā apsūdzība celta 24 nepilngadīgajiem, 2023. gadā – 12, savukārt 2024. gadā – 10 jauniešiem.

– Starptautiskā pieredze liecina – dekriminalizācija pati par sevi nepalielina narkotiku lietošanu, bet uzlabo piekļuvi veselības aprūpei un mazina atstumtību.

Pētījumi apliecina, ka efektivitāte ir sasniedzama tad, ja šādi pasākumi tiek kombinēti ar pieejamiem ārstēšanas, psihosociālā atbalsta un kaitējuma mazināšanas pakalpojumiem. 

Avots: Veselības ministrija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.