liepajniekiem.lv
Lai nebūtu pārsteigumu, dodoties ārpus Latvijas, nepieciešams parūpēties par veselības drošības minimumu un arī sagatavoties ar zināšanām par mediķu palīdzības meklēšanu ārvalstīs.
Izvērtēt – kur un kādi sakari
Liepājas ģimenes ārste Inese Cēbere teic, ka ceļojumā svarīgi, uz kādu valsti cilvēks dodas un vai ir pieejams internets un telefona sakari. Ja tā ir, tad var rīkoties šādi.
“Tepat Eiropā var izmantot EVAK (Eiropas veselības apdrošināšanas karti) un doties uz tuvējo medicīnas iestādi ārvalstīs – vai nu tā būtu slimnīca, vai arī ģimenes ārsta prakse, vai kāds cits medicīniskās palīdzības punkts.
Uzrādot EVAK karti, palīdzība tiek sniegta tāpat kā vietējiem iedzīvotājiem,”
atgādina I. Cēbere.
EVAK var pasūtīt elektroniski E-veselības portālā, nosūtot izdrukātu un aizpildītu iesniegumu pa pastu vai ar elektronisko parakstu.
Īslaicīgi uzturoties citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē, EVAK apliecina tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kāda tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem.
Šādu palīdzību sniegs ārstniecības iestādes un ārsti, kuri attiecīgajā valstī nodrošina valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus.
Sniedzamo pakalpojumu veidu un apmēru katrā individuālajā gadījumā izvērtē ārstējošais ārsts.
Liepājnieks Markuss pirms pāris gadiem bija strādājis Somijā.
“Devos uz slimnīcu. Uzrādīju karti, no manis iekasēja 10 eiro, nevis 100, kā tas būtu bijis gadījumā, ja man kartes nebūtu,”
pieredzē dalās Markuss.
Savukārt Maruta bija devusies nedēļu ilgā ceļojumā pie māsas Lielbritānijā.
“Staigājām pa dabas takām, man samisējās un paklupu. Samežģīju potīti – nevaru kāju pie zemes pielikt, kur vēl pastaigāt. Neatceros, kā tur bija ar to maksāšanu, bet pirmais – man ātrā palīdzība paprasīja EVAK karti,” stāsta sieviete.
Savukārt apdrošināšanas uzņēmums “Gjensidige” norāda, ka ceļojuma laikā, kad rodas veselības problēmas, būtiski ir ne tikai tas, vai ir iegādāta apdrošināšana (atsevišķi arī ceļojumu apdrošināšana), bet arī tas, kur tieši tiek meklēta medicīniskā palīdzība.
Ārstniecības iestādes izvēle var būtiski ietekmēt ne tikai ārstēšanas kvalitāti, bet arī izmaksas.
Īpaši uzmanīgiem jābūt situācijās, kad nav iespējams sazināties vietējā valodā – diemžēl ir gadījumi, kad šis apstāklis tiek izmantots, lai piedāvātu pacientiem nevajadzīgus izmeklējumus.
“Apdrošināšanas kompānijām klientu ērtībām ir sadarbības partneri, kas nodrošina medicīnisko pakalpojumu ērtāku un ātrāku saņemšanu ārzemēs. Arī saviem klientiem atgādinām, ka, dodoties ceļojumā, noteikti nepieciešams saglabāt un turēt pa rokai mūsu ceļojumu apdrošināšanas partnera “OPS International” kontaktinformāciju –
palīdzība tiek sniegta visu diennakti bez brīvdienām, turklāt saruna iespējama latviešu, angļu un krievu valodā,
kas ir svarīgi, ja ceļojuma laikā noticis nelaimes gadījums vai saslimšana,” stāsta “Gjensidige Latvija” Veselības, ceļojumu un nelaimes gadījumu atlīdzību nodaļas vadītāja Zane Dilāne.
Kā otro soli I. Cēbere norāda arī iespēju no ārvalstīm sazināties ar savu ģimenes ārsta praksi Latvijā – ja tas ir to darba laikā, bet ārpus darba laika izmantot Latvijas ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kura mērķis ir nodrošināt medicīnisku padomu, kā rīkoties saslimšanu gadījumos, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.
“Es no Zviedrijas zvanīju ģimenes ārstei, kas ir Liepājā. Izprata situāciju, instruēja, kas man ir jāizdara, kas jāiegādājas vēl papildus aptiekā,”
pastāsta Raimonds.
“Tad vēl ir iespēja jau pirms brauciena lejupielādēt mobilo lietotni “MyEmerg”, kuru var izmantot ģimenes ārstu un speciālistu attālinātām konsultācijām. Ir iespējamas gan čata, gan video konsultācijas,” vēl vienu ieteikumu sniedz ārste.
Tas ir par maksu, bet izmaksas var nosegt iegādātā apdrošināšana.
Specifiskām zālēm – klāt ārsta norāde
Klimata un laika joslu maiņa var izraisīt miega traucējumus, saasināt hroniskas slimības, turklāt ceļojuma laikā palielinās saskarsme ar vīrusu infekcijām, tādēļ der arī pašiem parūpēties par savu ceļojuma aptieciņu, lai pie pirmajām saslimšanas pazīmēm jau pa rokai būtu nepieciešamie medikamenti – par to, ko šajā aptieciņā likt, vislabāk ir konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu.
Tāpat apdrošinātāji iesaka noskaidrot informāciju par ūdens un pārtikas drošību ceļojuma galamērķī, īpaši, ja plānots ceļojums ārpus Eiropas Savienības.
“Par medikamentiem runājot –
nepieciešamos medikamentus drīkst ņemt līdzi, un, ja sarakstā ir opioīdie pretsāpju medikamenti vai injekcijas, tad būtu vēlama vēstule no ārsta
par šo medikamentu nepieciešamību un noteiktu dienu skaitu un daudzumu. Lai muitniekiem viss būtu skaidrs,” ieteic ģimenes ārste.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) norāda, ka nepieciešamajām zālēm līdzi jābūt pietiekamā daudzumā, ja ārsts tās licis lietot regulāri vai ja mēdz būt alerģiska reakcija pēc kukaiņu dzēlieniem vai kādu pārtikas produktu lietošanas.
Tāpat noderēs arī medikamenti “krīzes situācijām”, piemēram, pretsāpju medikamenti, vēdergraizēm un sāpošam kaklam.
Bet, ja ir hroniska saslimšana, ceļotājam ir jāsagatavo noteiktās valsts valodā vai angļu valodā zīmīti, ko nēsāt līdzi kabatā, ja slimības saasinājuma gadījumā nokļūst bezsamaņā.
Zīmītē jānorāda vārds, uzvārds, saslimšana un zāles, kuras šobrīd lietojat (piemēram, slimoju ar 1. tipa cukura diabētu).
Vienlaikus tūrisma operatori un lidsabiedrības aicina iepazīties ar noteikumiem, kas attiecas uz ceļošanu grūtniecības laikā.
Uzziņai
Apdrošinātāju ieteikumi
– Ceļojot tālāk un ilgāk, ieteicams izmantot tūrisma operatoru pakalpojumus, pie rokas vai telefona adrešu grāmatiņā turēt ceļojumu asistentu telefonu, lai nepieciešamības gadījumā tie palīdzētu ar padomu, kontaktiem un medicīnisko atbalstu.
– Pirms ceļojuma ieteicams iepazīties ar galamērķu medicīnas iestāžu sarakstiem.
– Tiem, kuri neiegādājās ceļojumu apdrošināšanu, ieteicams pašiem kritiski izvērtēt, vai viesnīcas ieteiktā privātā klīnika patiešām ir labākā izvēle, piemēram, nelielas saaukstēšanās gadījumā. Pat ar apdrošināšanu ir svarīgi sekot līdzi tam, kādi izmeklējumi tiek veikti un vai tie ir pamatoti.
Ja paļaujamies tikai uz viesnīcas darbinieku ieteikto medicīnas iestādi un neiepazīstam tās pakalpojumu klāstu un cenrādi, varam nonākt nepatīkamā situācijā – piemēram, par palīdzību nelabuma ārstēšanā var nākties samaksāt vairākus tūkstošus eiro.
– Kas var liecināt par to, ka izvēlētā ārstniecības iestāde varētu nebūt uzticama:
* tās tīmekļvietnē nav publiski pieejamas pakalpojumu cenas;
* internetā ir atrodamas sūdzības par konkrēto iestādi no citiem klientiem;
* jūsu apdrošinātājs vai tā sadarbības pārstāvis neiesaka sadarboties ar šo konkrēto iestādi.
Citi SPKC ieteikumi:
– Pirms brauciena noskaidrojiet, ar kādiem veselības riskiem varat saskarties izvēlētajā galamērķī un pret kādām infekcijas slimībām vakcinācija ir nepieciešama vai rekomendējama.
Ņemiet vērā, ka atsevišķās valstīs ceļotāji bez dzeltenā drudža vakcinācijas sertifikāta netiek ielaisti.
– Vēl drošam ceļojumam noderēs mobilā lietotne “Ceļo droši” – tā palīdzēs veiksmīgi sagatavoties braucieniem, brīdinās par iespējamiem riskiem, kā arī norādīs, kur meklēt palīdzību ārkārtas situācijās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
