Tomēr kinoloģe Marija Demčenko norāda, ka ne visas veikalos redzamās mantas ir atbilstošas jebkuram sunim. Jāizvēlas, apzinoties gan dažādus drošības riskus, gan to, kas suņus piesaista vairāk.

“Mantiņu izvēle var būt atkarīga no suņa šķirnes jeb drīzāk lieluma. Piemēram,

lielam sunim labāk nedot mazas mantiņas, mazas bumbiņas, jo tās var netīšām norīt vai ar tām var aizrīties,”

stāsta kinoloģe.

Runājot par bumbiņām, viņa piemin, ka daudzi pieraduši saviem mājdzīvniekiem dot tenisa bumbiņas, kuras dažbrīd pat nav speciāli jāpērk, jo tādas mājās vienkārši ir. Tas gan neesot labs variants. Bumbiņas ir pūkainas, un, sunim pūku nograužot, viņš to var norīt.

“Labāk izvēlēties bumbiņas no citiem materiāliem, piemēram, kaučuka. Tās arī būs izturīgākas un kalpos ilgāk. Līdzīgi ir arī ar mīkstajām rotaļlietām, kas suņiem mēdz patikt. Ja patīk, tad nav tā, ka nedrīkst ļaut spēlēties vispār. Vienkārši ir jāpieskata, jo

mīkstās rotaļlietas ātri vien saplīst un tām iekšā ir pildījums, kuru suns var apēst, un tas, kas tur ir iekšā, pavisam noteikti nav dzīvniekiem drošs.

Ja šīs mantiņas saplīst, tad labāk ir uzreiz mest ārā. Tāpēc arī nav vērts ieguldīt un pirkt kādas dārgas vai ļoti skaistas mīkstās mantas, ja doma ir tās dot sunim. Ja vien, protams, nav kāda pārliecība, ka viņš viņu nesaplēsīs.”

Pirms jebkādu mantiņu iegādes ir svarīgi apzināties, ka viss, ko suns var saplēst smalkākos gabaliņos, var nonākt dzīvnieka mutē un vēderā.

Pašsaprotams, ka dzīvniekam nedrīkst dot neko, kas ir no stikla. Bet tieši tas pats attiecas arī uz plastmasas priekšmetiem vai pudelēm, ko varētu atrast nomestas kādā parkā vai pludmalē.

Plastmasas gabali var sagriezt ne tikai ķepaiņa muti, bet arī kādu orgānu.

Varbūt nedaudz neticami, bet M. Demčenko piemetina, ka uzmanīgiem jābūt arī ar koku vai koka izstrādājumiem, piemēram, nūjām, kuru draudi slēpjas skabargās vai šķēpelēs.

Mazāka iespēja, ka ļaunums slēpsies laukā atrastos kokos, bet arī tos nevajadzētu atļaut savam mīlulim sagrauzt kā kārumus.

“Vienmēr esmu teikusi, ka vislabākā spēļmanta sunim ir viņa saimnieks!

Ja saimnieks ar savu suni spēlējas, tad par labu rotaļlietu var kļūt kaut vai virtuves dvielītis. Galvenais vienkārši ir pašam iesaistīties. Kaut vai, laukā pametot bumbiņu vai kociņu, mēs redzam, ka suns to nes atpakaļ saimniekam. Bet ne jau tāpēc, ka viņš grib to mantu, bet gan tāpēc, ka viņam interesē, lai saimnieks to pamet, lai saimnieks ar viņu darbojas. Suns grib kontaktu, grib, lai saimnieks viņu ķer, mēģina kaut ko atņemt,” iedrošina kinoloģe.

Pēc pašas pieredzes gan viņa piemetina, ka vislabāk suņiem patīk pīkstošas mantiņas, jo viss, kam ir kāda skaņa, ķepaiņiem šķiet maģisks. Mazāka uzmanība gan jāpievērš krāsām.

Lai gan tagad internetā manāma teorija, ka suņi vislabāk redz zilu un dzeltenu krāsu, M. Demčenko tam pauž neticību.

Viņa uzticas sen zināmajam, ka šie dzīvnieki apkārtējo vidi redz melnbaltu.

To laiku no laika pierāda arī pašas pieredze – viņas mācīto suņu reakcija uz dažādiem priekšmetiem vai garām braucošām mašīnām, jo neviena krāsa viņus nepiesaista vairāk nekā citas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.