Intervija ar Jūras spēku komandieri flotiles admirāli Māri Polencu.

– NBS komandieris Kaspars Pudāns Liepājā teica, ka nepieciešama padziļināta analīze par Jūras spēku uzdevumiem, lai izšķirtos par attīstības virzieniem. Kas un kad veiks šo analīzi?

– Tā ir diezgan sarežģīta analīze, kurā ietilpst gan plānošanas elementi, gan dažādas kara spēles uz kartēm, gan arī praktiskās mācības.

Process varētu aizņemt vismaz gadu, to darīsim kopā ar sabiedrotajiem Baltijas jūrā

un tad nāksim ar priekšlikumu pilnveidot Latvijas Jūras spēkus atbilstoši situācijai, kurā tagad atrodas visa Eiropa.

– Par kādām vajadzībām jau pašlaik skaidrs, ka jāiegulda vairāk resursu?

– Jau apstiprinātais ir krasta aizsardzības uzdevums, kur skatāmies krasta aizsardzības vienības attīstības virzienā.

Medijos jau izskanējusi informācija par pretkuģu raķešu iegādi, par mīnēšanas spēju palielināšanu.

Protams, skatāmies arī uz peldošo sastāvu.

– Tātad Jūras spēkiem būs jauni kuģi?

– Kuģu būves un iegāžu procesi ir diezgan ilgstoši. Domāju, ka pēc 2030. gada piecu līdz desmit gadu perspektīvā varētu būt.

– Tas ir arī laiks, kad jātop jaunajai militārajai bāzei Karostā. Ko sagaidāt no tās?

– Varu teikt, ka tas ir kaut kas līdzīgs tam, ko katrs sagaidām no jaunas mājas.

Tās būs jaunas mājas Jūras spēkiem,

ar jaunām piestātnēm ne tikai mums, bet, kā zināms, arī ro-ro klases kuģiem ar lieliem kravas apgrozījumiem.

Protams, arī mūsu sabiedrotajiem, kas Baltijas jūrā mums palīdz aizsargāt Latviju, – viņi nāktu pie mums atpūsties un remontā.

Viss pagaidām iet tā, kā ir plānots.

– Kādu redzat Jūras spēku nākotni – vai jaunieši vēlas dienēt?

– No 2028. gada Jūras spēkos būs pirmais iesaukums Valsts aizsardzības dienestā. Mēs arī tagad ļoti darām rekrutēšanas labā, un interese ir.

Jūras spēku personāls beidzamo divu gadu laikā ir pieaudzis par aptuveni simt cilvēkiem,

tas ir salīdzinoši diezgan labs pieplūdums, ņemot vērā, ka Valsts aizsardzības dienesta mums vēl nav.

Liepāja, Ventspils, kurzemnieki kopumā pozitīvi skatās uz dienestu šeit. Kas atnāk, tiem patīk.

– Jums ir iespēja pareklamēt – kas labs dienestā tieši Jūras spēkos?

– Es varētu būt drusciņ neobjektīvs, jo pats esmu jūrnieks. Arī tagad ļoti labprāt ar kuģiem izeju jūrā. Man liekas, tas arī ir galvenais, kāpēc cilvēkiem patīk nākt Jūras spēkos.

Tas mūs atšķir no citiem spēku veidiem –

pirmām kārtām mēs esam jūrnieki,

daudzi no mums dzimuši Liepājā, un jūra ir ļoti tuva sirdij, tā vilina cilvēkus.

– Kā mūsu Jūras spēki izskatās starptautiskajās misijās, vai esam vairāk devēji vai ņēmēji?

– Esam gan devēji, gan ņēmēji, visu laiku cits no cita mācāmies.

Tikos ar citu NATO pastāvīgās pretmīnu grupas komandieri Baltijas jūrā. Viņš ir no Nīderlandes, aizrunājāmies par to, kāpēc holandiešiem ir interese aizsargāt Baltijas jūru šajā galā.

Viņš teica –

nu, kā, jūs tagad komandējat pretmīnu grupu, kura strādā mūsu galā, un mans pienākums ir būt šeit un aizsargāt jūs.

Tie ir kolektīvās aizsardzības principi, ko NATO nodrošina.

Mums kā valstij ir svarīgi, ka spējam dot savu ieguldījumu kolektīvajā drošībā. Mēs plānojam to darīt biežāk.

– Kopš uzsākta NATO misija “Baltijas sardze”, neviens vairs neuzdrīkstas vilkt enkuru un bojāt kabeļus?

– Es teiktu, ka pasākums ir komplekss, ieskaitot kara kuģu nodrošināšanu.

Tiem, kas to darīja, nerodas nesodāmības sajūta.

Notiek kriminālizmeklēšanas, tiek pieprasītas apdrošināšanas, rit tiesu procesi pret kapteiņiem. Tas dara dzīvi nepatīkamu noziegumu darītājiem, jo viņi tiks noķerti un saukti pie atbildības.

Atslābināties nevar, turpināsim to darīt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.