Atalgojuma pieaugums 2025. gadā ir devis iespēju gan izvērst plašāk rekrutēšanas procesu, gan uzrunāt jauniešus.

Pagājušo gadu noslēdzām ar plus 73 policistiem, un domāju, ka šāda tendence paliks, ja turpināsies atbalsts.

Jautājums neslēpjas tikai atalgojumā, ir arī citi iemesli, kurus labojot var veicināt situācijas stabilizēšanos.

Veicot aptaujas, zinām, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki atvaļinās, ir slodze, otrs ir darba vide.

Valsts policijas (VP) reformas ietvaros esam pārvirzījuši daļu izmeklēšanas uz reaģējošajiem policistiem. Proti, notikuma vietā reaģējošais policists ir tas, kurš sāk pirmās izmeklēšanas darbības, atslogojot izmeklētājus.

Esam arī rīkojušies, lai mums pievienotos cilvēki, kuriem nav jābūt ar speciālu dienesta pakāpi. VP ir aptuveni 1200 nodarbināto, kuri pilda atbalsta funkcijas.

Esam ieviesuši izmeklētāja palīgus, kas ir ļoti būtisks atspaids, tie ir ap 140 kolēģiem, kuru liela daļa ir dienējuši policijā, tagad pensionēti.

Speciālo objektu apsardzē arī ir brīva līguma darbinieki, kuri dara to darbu, kas nav jādara amatpersonai.

Virzīsimies uz to, lai izpildītu Valsts kontroles ieteikumu arī šajā ziņā, izejot no situācijas un pieejamiem resursiem.

Pārvirzot no vienas vietas, arī nav tik vienkārši šo tukšumu aizpildīt, jo darba tirgū nav pieejami sagatavoti cilvēkresursi.

Jau pirms gadiem padsmit aktīvi mēģinājām skaidrot, kāpēc daļa objektu [sargāšanas] nebūtu policijas uzdevums, bet tas uzreiz citam resoram raisa izaicinājumus, meklējot finansējumu apsardzes kompāniju nolīgšanai.

Policijai arī šādu resursu nav, līdz ar to tas ir apburtais loks un arī politiska izšķiršanās.

Jāsaprot arī, ka galīgi bez objektu apsardzes neiztiksim, jo tā ir daļa kritiskās infrastruktūras, kur ir īpaši drošības nosacījumi. Vēl pastāv paritātes princips, runājot par vēstniecībām, un tas darbs būs jāturpina.

Par sīkajām zādzībām tirdzniecības centros, īpaši Rīgā un ap Rīgu, mūsu novērojums ir tāds – tur, kur īpašnieki ir parūpējušies par apsardzi, zādzību skaits ir krietni mazāks.

Policija tikai reaģē uz sekām, citreiz saņemot materiālus par nedēļu.

Tas ir apjomīgs darbs, bieži vien tehnisks, un neprasa padziļinātas operatīvās darbības, bet aizņem laiku.

Rīgas reģionā apmēram puse uzsākto kriminālprocesu ir par zādzībām nelielā apmērā. Tas raisa jautājumu, kā varam ar to cīnīties, efektīvāk ieguldot mūsu un arī prokuratūras resursus.

Aicinu meklēt risinājumus arī tirgotājiem, veicinot to, ka cilvēks, kurš vairākkārt veicis šos nodarījumus, iekļaujams sistēmā, kura viņu tehniski fiksē un dod iespēju nepieļaut zaglim savu nodarījumu izdarīt.

Tas ir plašāk skatāms datu aizsardzības jautājums. Sejas atpazīšanas sistēmas mums ir pieejamas, bet ierobežotas datu apstrādes dēļ šobrīd nekādi ar tām nevaram darboties, tai skaitā sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanā.

Armands Ruks, Valsts policijas priekšnieks

Raksts sagatavots pēc Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un Valsts kontroles preses konferences “Kā nodrošināt pietiekamu skaitu policistu?” materiāliem.