Nav jāsteidzas uz veikalu – Lieldienu dekorācijas no koku zariem un pavasara augiem
Līdz Lieldienām palikušas divas nedēļas. Domājot par svētku dekorācijām, nav tūlīt jāsteidz uz lielveikalu. Skaistu noskaņu radīs arī dabā atrasti materiāli.
Ligita Kupčus-Apēna
Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"
Pavasari mājās ienesīs zari un augi, kas saplaukst vai uzzied samērā ātri, nonākuši siltumā, teic ziedu dizaina studijas “Liepzars” vadītāja Vaira Kārkliņa.
Arī papeli un plūškoku var plaucēt
Šogad Lieldienas ir visai agri, 5. aprīlī, un dabā vēl viss nebūs paspējis saplaukt, spriež V. Kārkliņa. Tāpēc, piemēram, koku zari jāliek ūdenī laikus, lai tie līdz svētkiem izplauktu.
“Parasti liek bērza zarus, bet bērziem vajag ilgāku laiku. Bet vēl var paspēt, zaļumiņš redzams būs.”
Ja vēlas ātru rezultātu, vērts meklēt to koku un krūmu zarus, kas arī dabā mostas vieni no pirmajiem. Viens no tādiem kokiem ir ieva.
“Ievai zaļumi parādās ļoti ātri – tikko kļūst siltāks,” zina stāstīt “Liepzara” vadītāja.
Laba izvēle ir arī papele. Tie ne tikai ātri plaukst, bet arī patīkami smaržo, iesaka V. Kārkliņa.
“Tad, kad papeles pumpuri plaukst, tie izdala ārkārtīgi patīkamu, balzamisku smaržu. Arī lapiņas ir ļoti skaistas.
Papeli dabā var pazīt pēc gaišākas mizas, to bieži var ieraudzīt jau pa gabalu.”
Zaļām dekorācijām der arī ceriņa zari. Tie līdz ziediem gan nenonāks, bet lapiņas līdz Lieldienām noteikti būs.
Arī plūškoks plaukst visnotaļ ātri. “Zari tam varbūt nav paši skaistākie, tādi ķeburaini, bet arī tam ir savs šarms.”
Ja vēlas ziedošus zarus, var izmantot aličus. Tie arī piepildīs istabu ar brīnišķīgu mandeļu smaržu.
Tāpat dekorācijām var izmantot saldo ķirsi. Tiem ziedpumpuri veidojas tādos kā mazos kamolīšos. Smarža gan nebūs tik izteikta, taču zari līdz Lieldienām var uzziedēt ļoti bagātīgi.
Lai zari ātrāk plauktu, tos var likt istabas temperatūras ūdenī un novietot siltā, saulainā vietā.
“Ja istaba ir silta un zari stāv saulītē uz palodzes, tie plauks ļoti ātri,”
skaidro V. Kārkliņa.
Tomēr jāseko līdzi, lai pumpuri neatveras pārāk agri. “Ja redz, ka plaukst par ātru, var zarus pārnest uz vēsāku vietu, lai tie ilgāk turētos.”
Lieldienu dekorācijās joprojām ļoti iecienīti ir pūpoli.
“Ar pūpoliem ir tā, ka vītoli jeb tā sauktie pūpolkoki ir ļoti dažādi: vieni mostas agrāk, citi vēlāk. Kad pūpols savu balto, pūkaino “kažociņu” ir nometis, tas sāk ziedēt dzeltenīgā krāsā. Tad arī pūpoli izdala patīkamu, medum līdzīgu smaržu,” stāsta V. Kārkliņa.
Turklāt vītolu zari ūdenī mēdz izdzīt arī saknes.
Vītols ir ļoti dzīvotspējīgs.
Kad lapiņas paplaukušas, zaros var iekārt dažādus vieglus rotājumus – cālīšus, putniņus, taurenīšus vai krāsotas oliņas. Tas radīs pavasarīgu noskaņu, pauž V. Kārkliņa.
Zālīte uz svētku galda
Zaļu akcentu svētku galdam var iegūt arī pavisam vienkārši – sadiedzējot graudus. “To var darīt pat bez zemes,” teic “Liepzara” vadītāja. “Trauciņā ieliek samitrinātu virtuves dvielīti vai salveti un uzber graudus.”
Sēklu veikalos var iegādāties arī tā saukto kaķu zāli, kas ļoti ātri sadīgst un veido koši zaļu paklāju. Tad nu pēc tam tajā var sēdināt Lieldienu oliņas vai citas dekorācijas.
Kompozīcijām lieliski noder arī sūnas, kas mūsu klimatā ir viegli atrodamas.
“Sūnas liekam groziņā zem olām, un būs skaisti,”
idejā dalās V. Kārkliņa.
Pirms izmantošanas sūnas gan ieteicams nedaudz notīrīt. “Ar šķērītēm var nogriezt virsiņu, lai nav kopā ar zemi. Tad sūnas var uzlikt uz auduma, lai izlien visi kukainīši, kas tur pa ziemu dzīvojuši.”
Pēc svētkiem sūnas labāk atkal aiznest atpakaļ dabā.
Pieredze
Kompozīcija no vizbulītēm
Līva Ceriņa: “No dobes var izrakt sniegpulkstenīšu asnus vai nelielus, tikko uzplaukušus šo puķu cerus un iestādīt māla vai plastmasas podiņā. Skaisti izskatās, ja podiņš ir košā krāsā.
Galu galā pavasaris ir laiks, kad gribas priecāties.
Vislabāk to darīt dažas dienas pirms svētkiem, lai puķītes podiņā paspēj pierast, sakuplot un skaisti uzziedēt.
Iestādītajam ceram uzlej ūdeni, bet podiņa virspusi var noformēt ar zaļām sūnām, ķērpjiem vai koka mizām.

Līdzīgi Lieldienu dekorācijās var izmantot arī zilās vizbulītes. Mežā, vietās, kur vairāk saules, var paskatīties, kuri vizbulīšu ceri ir skaisti sazaļojuši un kuriem viducī jau veidojas ziedpumpuri.
Ar lāpstiņu izrok vai ar nazi uzmanīgi izgriež vizbulīšu ceru un iestāda podiņā ar kūdru vai zemi. Pēc tam to aplaista un noformē tāpat kā sniegpulkstenītes.
Kad ziedi noziedējuši, augus var iestādīt dobē.
Tā ar laiku var izveidoties skaista vizbulīšu dobe, kas aizvējā uzzied līdz ar pirmajiem saules stariem. Pat ātrāk nekā mežā! Turklāt vizbulīšu ceri kļūst arvien kuplāki.
Šādus podiņus var izmantot gan svētku galda rotāšanai, gan arī Lieldienu zaķa atstātajām olu ligzdiņām.”