Šo lomu pareiza izvēle un norādīšana ir svarīga, lai nodrošinātu savlaicīgu saziņu ar tuviniekiem, piekļuvi veselības informācijai un pieņemtu atbilstošus lēmumus ārstēšanā.

Kas ir kontaktpersona, un kam tās tiesības var piešķirt?

“Kontaktpersona” ir pacienta tuvinieks, ar kuru ārstniecības iestādes sazinās ārkārtas gadījumos, ja pacients ir nokļuvis slimnīcā un pats to nespēj.

Ikviens iedzīvotājs var norādīt vienu vai vairākas kontaktpersonas. Par kontaktpersonu var kļūt jebkura iedzīvotājam tuva persona.

Kontaktpersona nevar skatīt medicīniskos datus E-veselībā un nevar veikt darbības pacienta vietā.

Piemēram, seniors nonāk slimnīcā un pats nevar informēt tuviniekus, kontaktpersona var saņemt informāciju par to, kurā slimnīcā pacients atrodas, kāds ir viņa veselības stāvoklis un kad plānota izrakstīšana no slimnīcas, lai varētu palīdzēt nogādāt tuvinieku mājās.

E-veselībā norādīto kontaktpersonas informāciju izmanto arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Pa tālruni 67337750 sniedz iespēju kontaktpersonām noskaidrot, vai mediķi ir nogādājuši cietušo slimnīcā un uz kuru tieši.

Iedzīvotāji, kuri neizmanto internetu, informāciju par kontaktpersonu kārtējās vizītes laikā var lūgt norādīt sava ģimenes ārsta prakses darbiniekam.

Kas ir deleģētā persona?

Deleģētā persona nav kontaktpersona, ar ko ārsti sazināsies ārkārtas situācijā, tāpat deleģētā persona nepieņem lēmumus par ārstēšanu pacienta vietā.

“Tiesību deleģējums” ir iespēja savai uzticības personai, kas parasti ir radinieks, piešķirt piekļuvi saviem E-veselības datiem, tajā skaitā e-receptēm, e-darbnespējas lapām, e-nosūtījumiem, epikrīzēm, vizuālās diagnostikas izmeklējumu rezultātiem u.c.

Deleģētai personai ir tāds pats tiesību apjoms datu apstrādei E-veselības sistēmā kā pacientam,

tāpēc deleģētā persona pacienta vietā var, piemēram, ērti iegādāties recepšu zāles, neuzrādot ne seniora dokumentus, ne e-receptes ID numuru – vien savu personu apliecinošu dokumentu.

Iedzīvotājiem, kuri neizmanto internetu, par deleģēto personu jāiesniedz iesniegums Nacionālā veselības dienesta klientu centriem vai nosūtot to, elektroniski parakstītu, kopā ar notariāli apstiprinātu pilnvaru uz e-pastu [email protected] vai NVD oficiālo e-adresi.

Kas var kļūt par pilnvaroto personu?

Pilnvarotā persona ir pacienta norādīta persona, kurai ir tiesības pieņemt ar ārstniecību saistītus lēmumus pacienta vietā, ja viņš sava veselības stāvokļa dēļ pats to nespēj.

Nākotnes pilnvarojumu var piešķirt tikai vienai personai. Pilnvarotā persona var pieņemt lēmumu par ārstēšanos vai atteikšanos no tās tikai situācijās, ja pacients būs zaudējis spēju saprast un vadīt savu rīcību.

Situācijā, ja pacients nevienam nav piešķīris nākotnes pilnvarojumu, ārsts atbilstīgi Pacientu tiesību likumam lēmuma pieņemšanā par ārstniecību kopumā vai ārstniecībā izmantojamām metodēm pieaicina laulāto vai partneri.

Ja tāda nav, tad lēmuma pieņemšanā iesaista tuvāko pilngadīgo un rīcībspējīgo radinieku šādā secībā: pacienta bērns, vecāks, brālis vai māsa, vecvecāki, mazbērni.

Pilnvarotai personai vai radiniekam,

pieņemot lēmumu par ārstniecību, jāievēro pacienta iepriekš izteiktā griba attiecībā uz ārstniecību.

Taču jāņem vērā, ka pilnvarojuma norāde E-veselībā nav paredzēta, lai vecāki pilnvarotu kādu no tuviniekiem aizvest nepilngadīgo bērnu pie ārsta, kamēr vecāki ir darbā.

Pilnvarotās personas tiesības ir šauras – tās stājas spēkā vien tad, kad pats pacients ir zaudējis spēju lemt par savu veselību.  

Uzziņai

– Šobrīd E-veselībā kontaktpersonas ir norādījuši 212 257 iedzīvotāji, kopumā sniedzot informāciju par 297 714 kontaktpersonām. 

– 45% gadījumu iedzīvotāji izvēlas nenorādīt kontaktpersonas statusu/veidu, 35% gadījumu tiek norādīti tuvākie radinieki (vecāki, bērni, brāļi, māsas), 18% gadījumu – dzīvesbiedri.

– Latvijā ir norādīta 904 541 deleģētā persona, kas var aplūkot E-veselībā citai personai ievietotos dokumentus. Jāņem vērā, ka lielākā daļa no tām – 87% – ir bērnu vecāki, kuri ir atbildīgi par savu bērnu veselību.