Lai veicinātu to, ka vīrieši apmeklē ārstus un rūpējas par savu veselību, domāju, ka šādās kampaņās ir jāuzrunā viņu sievietes, sievas un draudzenes, kuras ir tā saucamās mājas ārstes.

Ļoti bieži no ģimenes cilvēkiem nācies dzirdēt, ka sievietes mājās ir tās, kas visam seko līdzi.

Lielākā daļa vīriešu vecumā no 40 gadiem, kad būtu profilaktiski jāpārbauda un īpaši jāuzmana sava veselība vai kad jau ir kādas veselības problēmas, to nedara.

Bieži sarunā ar vīriešiem, kuri regulāri lieto kādas zāles, dzirdu: “Es nezinu, kādas zāles iedzēru, jo mana sieva saliek visu, ko vajag. Mana sieva teica, ka man pēc mēneša jāiet uz kardiogrammu vai kādu citu veselības pārbaudi.”

Lielākā daļa vīriešu savas veselības kaites ielaiž līdz pēdējam –

tad, kad tiešām sāk durties sirds, kad sāk reibt galva, kad problēmas jau ir redzamas, tad varbūt atjēdzas.

Profilaktiskajās apskatēs vīrieši norāda, ka viņi grib darboties un strādāt: “Es jau nevaru nestrādāt, man ir jāpelna nauda!” Daudzi tādēļ melo, nepasaka savas sūdzības un neatklāj, kas viņus nomāc, kas sāp.

Ģimenes ārsti arī ir ierobežoti savā palīdzības sfērā, jo pacienti ne vienmēr var tikt uz pārbaudēm, lai atklātu vai apstiprinātu diagnozi. Tas ir rindu, naudas ierobežojumu un citu medicīnas problēmu dēļ.

Tādēļ daudzos gadījumos pacientam nevar laikus palīdzēt.

Līdz diagnozes precizēšanai paiet zināms laiks – bieži arī pārgājušas sūdzības. Ja cilvēkam ir slikti, viņš sevi sapurina, saņemas, bet – uz pārbaudi var tikt tikai pēc trim mēnešiem. Tas ir liels mīnuss, ka nevar tikt uz izmeklējumu tieši tad, kad ir slikti.

Turklāt, ja veselības problēmu gadījumā nav naudas, tad pacients nonāk problemātiskā situācijā.

Tagad runā par to, ka pensiju 2. līmeni varētu izņemt, lai izmantotu veselības aprūpei. Vai tas ko dos, vai tiešām visi tērēs tieši tam, kam tas paredzēts?

Pienāks pensijas vecums, nauda būs iztērēta, un tad visiem vajadzēs pabalstus, tostarp arī par ārstniecību.

Manā ārstes darba mūžā reti bijuši vīrieši – apmēram viens no desmit –, kuri jau no bērnības un jaunības pieraduši domāt par savu veselību.

Tie, piemēram, ir sportisti, kuriem treneri, skolotāji jau no mazām dienām stāstījuši, ka jābūt labai veselībai, lai kaut ko sasniegtu.

Daudz kas atkarīgs arī no vīriešu personīgā rakstura.

Labi, ja saprot, ka rūpes par veselību ir arī rūpes par saviem tuvajiem un veselība ir nepieciešama, lai varētu normāli strādāt un rūpēties par ģimeni.

Ir arī daļa vīriešu, kas sevi iedomājas par īstiem večiem, bet būtībā viņi ir ļoti bailīgi. Viņi baidās, ka atklās kaut ko sliktu, īpaši, ja ģimenē kāds miris ar vēzi. Tad cilvēks pārspīlēti uztrauksies, ka viņam arī ir vēzis. Vēl visam tam klāt nāk arī informācija internetā.

Ja nav veselības, viss pārējais ir mazsvarīgs. Ja ir laba veselība, dzīvē būs sasniegumi un arī ģimenes dzīve būs laimīga.

Vija Stepanova, arodveselības un arodslimību ārste

Uzziņai

– Katru gadu sirds un asinsvadu slimības Eiropas Savienībā izraisa 1,7 miljonus nāves gadījumu, un arī Latvijā tās joprojām ir galvenais mirstības cēlonis – īpaši vīriešu vidū.

– Latvijā 2024. gadā sirds un asinsvadu slimības prasīja aptuveni 16 000 cilvēku dzīvību, kas ir 52% no visiem nāves gadījumiem.

– Statistika rāda, ka vīrieši pie ārsta vēršas novēloti, bieži vien ignorējot pirmos simptomus vai dzīvojot ar apziņu, ka vīriešiem pašiem jātiek galā ar savām problēmām.

– “Alianse vīriešu veselībai” ir arī izveidojusi informatīvu platformu visu vecumu Latvijas vīriešiem viriesuveselibai.lv ar mērķi veicināt viņu mentālo, psihisko un fizisko veselību, tādējādi palielinot mūža ilgumu.

– Alianse turpina ikdienas mentoringa palīdzību jebkuram vīrietim – pašpalīdzības atbalsta grupu bezmaksas tālrunis 29220105, e-pasts [email protected].

Avots: “Alianse vīriešu veselībai”