Maijā kļuva siltāks, tas dažāda vecuma cilvēkus veicināja vairāk uz āra aktivitātēm – darboties dārzā, braukt ar riteni vai izmantot citus ātrās pārvietošanās līdzekļus, doties uz rotaļu laukumiem.

Taču pašlaik ir tā, ka skolēniem joprojām vēl ikdiena ir aizņemta, ir skolas, mācību režīms un nav tik daudz brīvā laika vēl, bet drīz viņiem sāksies vasaras brīvlaiks, viņi arī kļūs aktīvāki un vairāk atradīsies ielās.

Taču pieaugušie silto laiku izmanto maksimāli, un

Traumpunktā nonāk cilvēki ar traumām, kuras lielākoties gūtas dažādās āra aktivitātēs – dārzu darbos, remontdarbos, sportiskās izklaidēs.

Daudz traumu ir tādas, no kurām būtu bijis iespējams izbēgt, ja cilvēki, pirms sāk kaut ko darīt, būtu padomājuši un ievērojuši elementāras drošības normas.

Visbiežāk pieaugušie, darbojoties sētās vai dārzos, piedzīvojuši kritienus, aizķeroties kājām – visbiežāk cieš jeb salauž plaukstu locītavas, pēdējā mēneša laikā diezgan daudz nācies ieģipsēt.

Riteņbraucējiem un tagad arī elektroskūteristiem visbiežākās ir galvas traumas, nobrāzumu brūces, arī sasitumi, ceļa locītavu traumas.

Skolas vecuma bērni vasaras brīvlaikā pa dienām vairāk paliks vieni paši, daudzi, kuri dosies ārā, brauks ar riteņiem, būs draugu kompānijās.

Uzmanību vajadzētu pievērst ķiveres esamībai – galva ir jāaizsargā, jo krītot var gadīties gūt nopietnas galvaskausa traumas.

Cilvēki arī aizmirst par elkoņu un ceļu locītavu sargiem, ka arī tos vajadzētu lietot papildu drošībai. Kāpēc? Jo krītot cilvēks cenšas instinktīvi sargāt galvu, bet tad atkal vairāk cieš rokas un kājas.

Runājot par ķiverēm, jāraugās, lai nav tā, ka bērns var uzvilkt mājās, bet, tiklīdz būs ārpus mājām, tā ķivere ies nost, aizbildinoties ar to, ka tā traucē. Vēl esmu no pašiem bērniem dzirdējis attaisnojumu, ka ķiveri nav likuši vai noņēmuši, jo tās jauc ārā matus un bojā izskatu.

Noderīgi ir atgādināt par drošību un mācīt jau no paša sākuma, no mazotnes,

ka vajag tos drošības palīglīdzekļus izmantot un pieauguši viņi uztvers to kā elementāru lietu.

Ikdienā sastopamies arī ar traumām, kas gūtas iekštelpās. Visos gadījumos īpaši vairāk traumu tad būs, ja kopā būs vairāki bērni – viņi iet, spēlējas, skrien, tad uzskrien uz kādu aso malu, var arī neveiksmīgi nokrist uz zemes un gūt lūzumu.

Mājās uzmanīgiem jābūt ar stikliem, piemēram, daudziem ir durvis, kurās ir stikla lodziņi, tās aizcērtot un stiklam plīstot, var pamatīgi traumēties. Arī šādi savainojumi pēdējā laikā redzēti.

Otrs ir tas, ka drošības noteikumi spēlējoties vai esot āra aktivitātēs var piemirsties.

Cita lieta ir pārgalvība. Bērni neprot novērtēt, cik tālu ir tā robeža, kad ir droši.

Pārgalvība ir ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Lūdzu nenodarboties ar tādām muļķībām – parādīt kādu triku un pēc tam gulēt pie mums Traumpunktā. Vai atlikušo vasaras laiku pavadīt ar ģipsi vai mierīgākā režīmā mājās, lai gan ārā skaista vasara, ko varētu lietderīgi pavadīt.

Pārgalvība jau arī ir atkarīga no audzināšanas – bērniem ir jāveido raksturs no mazotnes,

esmu pamanījis, ja bērnībā nenosaka nekādus ierobežojumus un ļauj ignorēt noteikumus, tad arī pieaugušā vecumā gribēs izrādīties.

Ja ejat peldēties, tad nekad neejiet vieni! Ja otrs nevēlas peldēties, lai tad vismaz ir krastā un zina, ka esat ūdenī, un no attāluma pavēro. Ja nu kas slikts notiek, ir iespēja izsaukt palīdzību.

Bērni ir jāvēro, jo viņi spēlējoties nepamana, ka ieiet arvien tālāk ūdenī, var sākt slīkt vai arī straume vilkt iekšā dziļumā.

Lēkšana ūdenī, un jo īpaši dīķos, ezeros, kur ūdens ir necaurspīdīgs, vispār nav atbalstāma, pat vietā, kas ir zināma, šķietami droša, ka nekas apakšā nav vai ir pietiekami dziļš, kur nevar atsisties.

Un nelēkt ar galvu pa priekšu – tādējādi var gūt ne tikai bīstamas mugurkaula traumas, bet arī zaudēt samaņu.

Ja bērnam, šeit es domāju pusaudzi, gūta trauma un vajag slimnīcu, Traumpunktu, – ja ir spējīgs, bet vecāki nav pieejami, – pats var ierasties un palīdzību viņam sniegs. Mēs ar vecākiem sazināsimies un informēsim. Nepieciešamības gadījumā sagaidīsim, kad vecāki ieradīsies.

Taču, ja vecāks var, vēlams, Traumpunktā tomēr ierasties kopā. Var būt arī cits pieaugušais, citas personas, kuras bērnu pazīst.

Deivids Olbačevskis, LRS Uzņemšanas nodaļas ārsta palīgs