Šobrīd nekādu diskomfortu saistībā ar koncertzāles “Lielais dzintars” būvniecību nejūtu. Satraucos par to, vai cauri manai sētai nebrauks vairāk automašīnu, kad, piemēram, daļēji slēgs Radio ielu, kā tas ir plānots pēc jaunā gada. Mani jau nupat automašīna notrieca, staigāju zilu elkoni un sāpošu dibenu. Jau šobrīd jūtu, ka transportlīdzekļu plūsma gar manu māju ir palielinājusies. Kaimiņienei, kas dzīvo pirmajā stāvā, visu laiku gar logiem brauc mašīnas. Cilvēkiem nav kur palikt. Tikko ver vaļā mājas durvis, tā jāuzmanās, vai nesaskrien zem riteņiem. Drausmīgi!

Vēl mani interesē, vai pār Radio ielu tiks celta piebūve. Teica, ka tā būšot piecu metru augstumā. Tas nozīmē, ka pa sava dzīvokļa logiem neko vairāk neredzēšu. Tā būs priekšā, un to nepavisam nevēlos. Pēc tikšanās ar būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem, kas sacīja, ka piebūvi plānots būvēt tikai otrajā kārtā, nomierinājos. Pagaidām nekas skatu pa logu neaizsegs. Noteikti apmeklēšu vēl šādas tikšanās, ja tādas notiks.

Dzīvoju balto ķieģeļu ēkā jeb tā saucamajā hruščovkā un domāju, kā gan tā saderēs ar skaisto koncertzāli, kas būs tepat blakus. Māju vajadzētu piepucēt. Un aiz kādreizējās pasta ēkas atrodas neglītas garāžas. Par to, ko ar tām darīt, vajadzētu padomāt.

Ja vēl būšu dzīva, kad koncertzāle būs gatava, noteikti to apmeklēšu. Ar kaimiņieni aiziesim padzert kafiju. Ko gribētu dzintarā dzirdēt? Ne jau to bum bum bum, kas nāk no fonteina. Piemēram, Raimondu Paulu. Mūsu paaudzes mākslinieki jau no skatuves ir nogājuši. Domāju, ka būs daudz interesantu koncertu un priekšnesumu.

Pats galvenais ir, lai koncertzāli apmeklē. Grūti būs, ņemot vērā, ka cilvēkiem nav darba. Kas tev ar tukšu vēderu ies ko klausīties!