Pēc Rokpeļņa teiktā, degvielas cenas jau pārsniegušas divus eiro litrā, tāpēc nepieciešama steidzama rīcība.

Koalīcijā plānots atkārtoti izvērtēt scenārijus, kas paredz akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai, bio piejaukuma prasību pārskatīšanu, kā arī iespējamu solidaritātes jeb virspeļņas nodokļa ieviešanu degvielas tirgotājiem.

Rokpelnis norādīja, ka tiek apsvērta arī pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana degvielai, kas, viņaprāt, būtu efektīvākais instruments situācijā, kad strauji pieaug degvielas izejvielu cenas.

Arī Saeimas deputāts Arvils Ašeradens no “Jaunās vienotības” atzina, ka dīzeļdegvielas cena daudzās uzpildes stacijās jau pārsniegusi divu eiro robežu, un valdībai jāvērtē atbalsta mehānismi, kas ļautu mazināt cenu kāpuma ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Jau ziņots, ka ZZS rosinās līdz šā gada beigām samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi degvielai no 21% līdz 12%, lai mazinātu straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz iedzīvotājiem un tautsaimniecību.

ZZS norāda, ka pasaules naftas tirgū saglabājas saspringta situācija, bet degvielas cenu pieaugums Latvijā būtiski ietekmē gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu izdevumus.

Partijā uzsver, ka degvielas sadārdzināšanās palielina transporta, ražošanas, lauksaimniecības, loģistikas un pakalpojumu izmaksas, tādējādi sekmējot kopējo cenu kāpumu un inflāciju.

Pēc ZZS paustā, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka augustā salīdzinājumā ar jūliju vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai Latvijā pieauga par 8,8%.

Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 11,5%, bet benzīna cena pieauga par 2,9%.

Savukārt gada laikā degvielas cenas kopumā palielinājušās par 22,1%.

ZZS uzskata, ka ar šogad ieviesto akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai vien nepietiek, tādēļ nepieciešami papildu risinājumi cenu spiediena mazināšanai.

Partija norāda, ka PVN samazināšana būtu terminēts pasākums, kas darbotos līdz gada beigām.

Tāpat vēstīts, ka iepriekš ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot degvielas cenu pieaugumu, pauda viedokli, ka būtu jāatgriežas pie EM izstrādātā virspeļņas jeb solidaritātes maksājuma degvielas tirgotājiem.

Pēc ministra paustā, šāds instruments ļautu nodrošināt, ka valsts samazinātā akcīzes nodokļa radītais ieguvums nonāk pie patērētājiem, nevis paliek degvielas tirgotāju rīcībā.

Savukārt 14. aprīlī valdība atbalstīja EM priekšlikumu piemērot degvielas tirgotājiem solidaritātes maksājumu gadījumos, kad faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegtu orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Regulējumu bija plānots piemērot līdz 2026. gada beigām, iegūtos līdzekļus novirzot degvielas apgādes drošības stiprināšanai.

Tomēr pret likumprojektu tika pausti iebildumi no uzņēmēju organizācijām un vairākām valsts institūcijām, bet degvielas tirgotāji norādīja uz iespējamu neatbilstību brīvā tirgus principiem un juridiskiem riskiem.

Vēlāk EM sagatavotais degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojekts Saeimā neguva atbalstu.