Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs 112 darbojas
jau pietiekami ilgi un teorētiski iedzīvotājiem jau it kā vajadzētu zināt, kā
caur šo numuru ārkārtas situācijās izsaukt palīdzību, bet diemžēl joprojām ir
gadījumi, kad ļaudis, piezvanot uz ārkārtas numuru, rīkojas neadekvāti.

Tam, visticamāk, ir divi iemesli. Viens no tiem – cilvēks,
kuram nekad iepriekš nav bijusi vajadzība zvanīt uz 112, nezina, kāda
informācija jāsniedz, lai pēc iespējas operatīvāk un kvalitatīvāk saņemtu
palīdzību. Otrs – cilvēks, nonācis krīzes situācijā, samulst, ir stresā, līdz
ar ko nespēj adekvāti sniegt nepieciešamās ziņas par notikušo nelaimi.

Vēl viens iemesls varētu būt tas, ka cilvēks dzirdējis, ka
112 palīdz jebkurā gadījumā. Gluži tā diemžēl nav, ka caur 112 var saņemt
palīdzību jebkurā gadījumā. Tādēļ cilvēkam, kurš vēršas pēc palīdzības 112,
vispirms būtu jāpasaka, kāda nelaime notikusi – vai izcēlies ugunsgrēks, vai
noticis negadījums uz ūdens un tamlīdzīgi.

Operatīvais dežurants, kurš pieņems zvanu, tādējādi
nekavējoties varēs izvērtēt, kuram operatīvajam dienestam pāradresēt zvanu –
vai uz notikuma vietu jāsteidzas ugunsdzēsējiem, vai arī nepieciešama policija
vai Ātrā palīdzība.

Protams, var būt arī gadījumi, kad problēmas risinājums
nebūs operatīvo dienestu kompetencē. Piemēram, ja cilvēkam būs vajadzīgs
meistars, kurš var atvērt aizcirtušās transportlīdzekļa durvis, vai auto evakuators.
Šādā situācijā 112 dežurants savienos ar nepieciešamā pakalpojuma sniedzēju vai
savu iespēju robežās sniegs informāciju, kā ar nepieciešamā pakalpojuma
sniedzēju sazināties.

Protams, ideāli būtu, ja cilvēks, kurš vēršas pēc palīdzības
uz numuru 112, zinātu precīzi pateikt, ka viņam konkrētā situācijā nepieciešams
savienojums, piemēram, ar Liepājas pilsētas Pašvaldības policiju. Tas
atvieglotu vairāku cilvēku darbu un samazinātu palīdzības sniegšanai
nepieciešamo laiku.

Taču mēs saprotam, ka ne katrs zvanītājs krīzes situācijā
spēs tik kompetenti izvērtēt notikušo. Tādēļ labākais – dežurantam pastāstīt
problēmu, lai dežurants pieņemtu lēmumu par nepieciešamo palīdzību un tās
veidu.

Palīdzības prasītājam noteikti nevajadzētu apvainoties uz
112 operatoru, kad tas uzdos jautājumus par nelaimes vietu, veidu utt. Uz šiem
jautājumiem jāsniedz pēc iespējas izsmeļošākas atbildes, jo operators
jautājumus neuzdod aiz ziņkārības – viņš taujā, lai pēc iespējas operatīvāk
izsūtītu palīdzību un tiktu atrisināta problēma.

Un galvenais, kas būtu jāatceras zvanītājam – nenolikt klausuli
pirms operators nav pateicis: paldies, ir izsūtīta tehnika vai arī: jūs tiksiet
savienoti ar tādu un tādu dienestu!

Kad 112 dispečers uzdod jautājumu par negadījuma vietas
adresi, noteikti jānosauc ne tikai ielas nosaukums un mājas numurs, bet arī
pilsēta, kurā nelaime notikusi. Jo diemžēl joprojām ir gadījumi, kad cilvēks,
piezvanījis uz 112, ātri nober, ka, piemēram, Saules ielā izcēlies ugunsgrēks,
bet nepasaka, vai nelaime notikusi Saules ielā Aizputē vai Liepājā…

Tāpat vēlam paskaidrot ērtāko piebraukšanu. Jo neprecīza
adrese krietni sarežģī piekļūšanu nelaimes vietai un palīdzības sniegšanu.
Sevišķi siltajā sezonā, kad daudzviet tiek veikti dažādi remontdarbi. Precīza
adrese ļaus saīsināt palīdzības sniegšanai nepieciešamo laiku.

Jūklis ir ne tikai ar pilsētām un ielām, jūklis nereti ir
arī ar māju nosaukumiem, jo vairākos novados un pagastos ir mājas ar vienādiem
nosaukumiem. Tādēļ, saucot palīdzību, jānorāda arī novads vai pagasts un
precīzs māju nosaukums. Jo ir liela atšķirība, vai tie ir, piemēram, ”Kārkli”
vai ”Kārkli 2”. Jo precīzāk cilvēks norādīs nelaimes vietu, jo operatīvāk un kvalitatīvāk
varēsim sniegt palīdzību.

Personai, kura caur 112 izsauc palīdzību, būtu vēlam palikt
izsaukuma vietā un sagaidīt, kamēr operatīvais dienests ierodas. Ja diennakts
tumšajā laikā izcēlies liels ugunsgrēks, kad liesmas redzamas jau pa gabalu,
ugunsdzēsēju sagaidīšana nebūs būtiskākā – jau pa gabalu ieraudzīsim nelaimes
vietu.

Bet, ja, piemēram, akā iekritis suns, bet nosaukta tikai
adrese, ugunsdzēsējiem, kuri ieradīsies daudz laika prasīs konkrētās akas
atrašana. Tādēļ palīdzības saucējam būtu glābēji jāsagaida un jāparāda aka, lai
pēc iespējas ātrāk nelaimi varētu novērst. Tāpat, ja nomaļākā vietā cilvēkam
zināms, ka uz nelaimes vietu ved tikai viens piebraucamais ceļš, palīdzības
saucējam būtu vēlams operatīvos dienestus sagaidīt ceļa galā.

Jo viens pagrieziens pa kreisi vai pa labi var palielināt
glābšanas dienestu ierašanās laiku. Bet negadījumā ikviena minūte ir svarīga!

Un, protams, tikai solīdi būtu gadījumos, ja izsaukta
palīdzība, bet tā vairs nav nepieciešama, piemēram, problēma novērsta pašu
spēkiem, vēlreiz piezvanīt uz 112, lai atsauktu operatīvo dienestu izbraukumu. Tā
pagājušajā nedēļā rīkojās arī autobusa, kas bija daļēji ieslīdējis grāvī
Rucavas novadā un kuram palīdzējis bija garām braucošs traktors, vadītājs. Vien
atsaukumu saņēmām novēloti, kad operatīvie dienesti jau bija notikuma vietā.

Pēdējā laikā aizvien biežāk cilvēki tieši tā arī dara – atsauc
glābējus, ja viņu palīdzība vairs nav nepieciešama. Un par to viņiem paldies! Jo
brauciens, piemēram, uz Rucavas novadu – tie ir visi 100 kilometri, kas prasa
laiku. Un šis laiks var būt nepieciešams, lai operatīvi sniegtu palīdzību citā
vietā.

Bet tiem, kas veic viltus izsaukumus, gan es gribētu
atgādināt, ka tajā pašā laikā, kad viņi ”paspēlējas”, patiešām palīdzība var
būt nepieciešama citiem – arī viltvāržu tuviniekiem. Var iet kā ar aitām un
vilku…

Turklāt 112 līnijas ir tik, cik ir, un, ja tās aizņemtas ar
viltus zvanītājiem, nekavējoties palīdzību nevar izsaukt un līdz ar to saņemt
tie, kam tā patiešām nepieciešama. Jo ugunsgrēka gadījumā viena minūte ir ļoti
būtiska. Ja ugunsgrēks izplatījies, tad tā turpmākais izplatīšanās koeficients
pieaug ģeometriskā progresijā.

Tādēļ katra minūte ir no svara. Bet, ja mūs aizrauj uz
viltus trauksmi vienā pilsētas galā, bet īstā nelaime ir otrā pilsētas galā,
tad palīdzības sniegšana aizkavējas…