Fotoalbumā ”Karostas albums” ir vairāk nekā 300 bildes un saistītā pierakstā atspoguļota Karostas vēsture sākot no būvēšanas un rakšanas un beidzot ar ziedu laikiem – neatkarības gadiem 1939.gadā, kamēr ienāk Padomju armija.

Kāpēc tapa grāmata? Tāpēc, ka cilvēkiem ir interese. Un pats galvenais – šāda izdevuma vēl nav bijis. Ir iznācis Karostas ceļvedis, ko savulaik veidoja vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš. Bet šis izdevums tapa ap 2000.gadu. Tas ir vismaz pirms 15 gadiem.

Pa šiem 15 gadiem, protams, viss noticis, veikti pētījumi, kā rezultātā ir nākusi klāt jauna informācija, ir jauni atklājumi. Brīnišķīgs avots jaunai informācijai ir tieši foto dokumenti – fotogrāfijas. Viena lieta ir kaut ko izlasīt, bet pavisam kas cits – apskatīties, redzēt.

Desmit gadu laikā nākusi klajā jauna, papildus, negaidīta informācija, ko man nudien nav žēl rādīt ļaužiem. Gluži pretēji – es ar šo informāciju par kādu no Liepājas pilsētas daļām gribētu padalīties, gribētu to pastāstīt liepājniekiem un pārējiem interesentiem.

Informācija gūta ne tikai no notikumu aculieciniekiem un nostāstiem. Tie ir arī izpētes darbi, vācot materiālus, pētot arhīvus un tamlīdzīgi. Bet uzsvars ir uz to, ka tā nav hrestomātija – vēstures grāmata, akadēmiskā grāmata. Bet tas nav arī pastāsts.

Balstoties uz vecām fotogrāfijām, papildinot tās ar informāciju un vēsturiskiem faktiem, atklājumiem un visdažādāko informāciju, tad arī tapusi šī grāmata.

Bildes… Tās bija manā plauktā. Tās manis paša albumos krātas desmitiem gadu.

Pamats grāmatai tika ielikts pirms vairākiem gadiem, ja nemaldos – pirms četriem, kad muzejā man bija izstāde par Karostu. Tad jutu, ka ir interese no cilvēku puses.

Diemžēl izstādē nevarēju ietvert visu, ko gribās. Gribējās vairāk un vairāk, bet katram projektam jau ir kāds apjoms un iespējas. Taču fotoizstāde pierādīja un apstiprināja, ka ir liela interese par šo informāciju.

Neuzskatu sevi par suni uz siena kaudzes. Man nudien nav žēl padalīties ar to, kas man ir, pastāstīt un parādīt interesentiem, ko zinu.

Kādas ir manas sajūtas, kad grāmata tapusi? Teikšu tā: katram cilvēkam ir kāds sapnis. Tā jau akurāt nav, ka man nebūtu bijusi rakstīšanas pieredze. Kaut ko jau esmu rakstījis gan ”Ļeņina ceļam” un ”Komunistam”, gan ”Liepājas Acīs”, ”Liepājas Vēstulēs”. Tāpat mani pastāsti bijuši grāmatās ”Liepājiņa”, ”Liepāja laikmetu dzirnavās”. Pa gabaliņam dažādos izdevumos.

Bet tik vērienīga darba man vēl nebija bijis. Šis nu ir pirmais, kas ir tikai mans vien. Prāvs. Vairāk nekā 130 lappuses.

Mērķauditorija ”Karostas albumam” ir visplašākā. Tāpēc jau uzsveru, ka tas nav akadēmiskais, zinātniskais izdevums. Tā nav disertācija vai kas tamlīdzīgs. Tāpēc jau ir albums un stāsts. Patiesībā ”Karostas albums” ir grāmata ikvienam, kurš vēlas uzzināt vairāk par Karostu.

Taču gribu uzsvērt, ka šī grāmata nebūtu varējusi iznākt bez Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes un pilsētas pašvaldības atbalsta. Tādēļ viņiem milzīgs paldies no manas puses, bez tā nu nekādi!

Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde vienmēr atbalsta dažādus projektus. Es neesmu ne pirmais un ne pēdējais – neesmu vienīgais. Ar Speciālās ekonomiskās zonas atbalstu jau iznācis Pētera Jaunzema fotoalbums, atbalstīti mākslinieka Aivara Kleina plenēri. Tā varētu saukt un saukt.

Man ir prieks, ka ir iestādes, kas atbalsta šādus projektus. Manā gadījumā Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde uzņēmās to grūto grāmatas izdošanas darbu – koordinēšanu.

Un arī pilsētai jāsaka paldies. Gan par to, ka Liepājā ir tik skaista vieta kā Karosta, gan par to, ka saņēmu atbalstu, lai grāmata par šo pilsētas īpašo rajonu nāktu klajā.

Juris Raķis, vēstures pētnieks