Māris Egmanis: Godprātīgam īrniekam jaunais īres likums dzīvi nebojās, arī izīrētājam ne
Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kas paredz ievērojami ātrāku un vienkāršāku strīdu risināšanu starp īrniekiem un izīrētājiem, skaidrus nosacījumus par iespējām grozīt īres maksu un īrnieku vienkāršāku izlikšanu no mājokļa, ja tie pārkāpj īres līguma nosacījumus. Eksperti uzskata, ka tas veicinās īres tirgus attīstību Latvijā.
"Kurzemes Vārds"
No šī likuma grozījumiem lielākie ieguvēji, protams, būs izīrētāji. Izmaiņas vairāk attiecas uz privāto sektoru, taču arī pašvaldībai kā izīrētājai būs vairāk tiesību, savukārt īrniekiem – vairāk pienākumu.
Šobrīd bezatbildīgos īrniekus, kuri ilgstoši nenorēķinās par īri, no dzīvokļa var izlikt tikai tiesas ceļā. Šis process ir ilgstošs un arī dārgs. Izmaiņas likumā paredz, ka tas noritētu daudz ātrāk.
Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumi un plānotais īres līgumu reģistrs šo jomu sakārtos atbilstoši mūsdienu prasībām, un nav pamata bažām, ka pēc likuma stāšanās spēkā sekos īrnieku masveida izlikšana no mājokļiem.
Manuprāt, ja īrnieks godprātīgi pilda savus pienākumus, tad neviens viņu ārā neliks.
Īres tirgus Liepājā nav tik piesātināts un arī cenas neaug tik strauji, lai izīrētāji pēkšņi vēlētos atbrīvoties no īrniekiem, jo rindā jau gaida citi gribētāji, kas gatavi maksāt augstāku īres maksu.
Domāju, ka godprātīgam īrniekam jaunais īres likums dzīvi nebojās, arī izīrētājam ne.
Vai izmaiņas likumā varētu veicināt īres mājokļu būvniecību? Protams, ja likums ir sakārtots tā, ka ir aizsargāts tas, kurš īres namu uzbūvē, tad viņam arī būs lielāka interese šādus projektus attīstīt. Taču, ņemot vērā pašreizējās īres cenas un kredītu pieejamību, tas viennozīmīgi varētu dot grūdienu īres tirgus attīstībai Rīgā un Pierīgā.
Ja Liepājā rastos interese par īres māju būvniecību, tad attīstītājiem būtu nepieciešams papildu atbalsts, piemēram, granti vai Eiropas Savienības finansējums.
Lai uzbūvētu māju, izmaksas Rīgā neatšķiras no izmaksām Liepājā, proti, būvmateriālu un būvdarbu cena nemainās, taču Rīgā ir augstāka īres maksa, tāpēc ieguldījumi atmaksāsies ātrāk, līdz ar to arī bankas ir pretimnākošākas aizdevumu izsniegšanā.
Liepājā šobrīd trūkst jaunu, ekskluzīvu un modernu mājokļu. Jaunie speciālisti, kas vēlas strādāt Liepājā, nav gatavi dzīvot hruščovkās.
Ja tirgū parādās labs piedāvājums, dzīvokļus izpērk ātri. To mēs redzam Aigara Kesenfelda uzņēmuma īstenotajā projektā Celtnieku ielā.
Šodien arvien vairāk cilvēku nevēlas dzīvot tipveida dzīvokļos, viņi izvēlas individuāla projekta mājokļus. Lai būtu pieprasījums, jaunajiem projektiem ir jāpiedāvā kaut kas ekskluzīvs. Piemēram, kaut kas līdzīgs tam, ko Moru ģimene iecerējusi īstenot Sporta ielā, kur plānots būvēt daudzdzīvokļu ēkas un darījumu iestāžu kompleksu.
Māris Egmanis, Liepājas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs