Tas tikai loģiski, ka aukstā laikā meklējam ēdienus un dzērienus, kas sasilda, bet vasarā, kad karsti, ļoti labprāt izvēlamies kaut ko atvēsinošu. Pusdienās vai vakariņās auksto zupu? Ļoti laba doma! Izpētot dažādas tīmekļa vietnes, apkopojām informāciju par šo interesanto ēdienu.

Precīzi, kur, kā, kāpēc un kad radās aukstā zupa, kādu to pazīstam šodien, nav zināms. Var jau būt, ka latvieši ar savu sen pazīstamo skābputru ir tie, kas iedvesmojuši jaunām gastronomiskām idejām? Tiek uzskatīts, ka pirmie auksto zupu viduslaikos izdomāja vienkāršie ļaudis, zemes kopēji. Iespējams, viņi skābā pienā iemeta sakaltušu maizi un citus produktus, kas bija pie rokas. Tā arī sanāca sātīgs paēdiens. Spāņu zemnieku zupu gaspačo senatnē gatavoja no sakaltušas maizes, ķiplokiem, olīvu eļļas, sāls un etiķa. Tikai vēlāk tai attapa pielikt tomātus un papriku.

Gadsimtiem ilgi Krievijā pazina okrošku, ko gatavoja, kvasā iedrupinot maizi. Tā virums sanāca sātīgāks. Pēc laika izmēģināja un atzina par labu esam, ja strebjamajam dažādās kombinācijās pievieno gaļu, zivis, sīpolus, kartupeļus, desu, gurķi, vārītas olas, krējumu, skābu ābolu, zaļumus, skābētus kāpostus, sālītas sēnes, rutkus, mārrutkus un vēl daudzas citas sastāvdaļas. Lai iznāktu laba okroška, nepietiek produktus vienkārši sabērt kvasā. Vispirms cieti novāra olu, dzeltenumu izberž caur sietu, tam piejauc sinepes, cukuru un krējumu un maisot pamazām lej klāt kvasu. Pēc tam pievieno sīki sagrieztus un ar sāli saberztus lokus un kubiņos sagrieztu svaigu gurķi un diļļu zaļumus, visu sajauc un atdzesē, tad pieliek sagrieztu ceptu vai vārītu liesu gaļu, dažādu šķirņu desas un sakapātu olas baltumu. Jāizmanto dzīvais maizes kvass vai īpašs biešu kvass. Lietuvā iecienīta ir aukstā biešu zupa, Bulgārijā un Turcijā gatavo atspirdzinošu gurķu zupu uz jogurta bāzes. Arī daudzām citām tautām ir savas tradicionālas aukstās zupas.

VERSIJAS

Viola Grīnbarte, sociālā pedagoģe, kinoloģe:
– Manu asociāciju rindā aukstā zupa atrodas blakus vārdiem “vasara” un “tveice”. Toreiz, kad to vēl gatavoja Grobiņas omīte, tā garšoja citādi, jo viņa pamatā izmantoja vārītu ūdeni. Mēs savā ģimenē zupu gatavojam uz kefīra bāzes. Doktordesu, svaigu gurķi, vārītas olas sagriež kubiņos, pievieno marinētas, rīvētas bietes, smalki sagrieztu sīpolu, angļu sinepes, zaļumus, sāli, piparus pēc garšas. Klāt pasniedzam siltus, vārītus jaunos kartupelīšus ar visu miziņu. Smeķīgi! Domāju, ka šo zupu līdzīgi gatavo lielākais vairums. Parasti virtuvē ļoti labprāt rosās vīrs Mārcis, bet aukstā zupa top manā izpildījumā.

Dace Baumane, Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja:
– Manas attiecības ar auksto zupu ir tādas – drīzāk neitrālas. Bērnībā to ēdu diezgan reti. Arī tagad sanāk līdzīgi, jo bietes nav mans iecienītākais dārzenis. Taču vasarā aukstā zupa ir ātrs pusdienu vai vakariņu ēdiens, kuru nevajag ne vārīt, ne cept. Visbiežāk auksto zupu gatavoju vīra dēļ, jo viņam tā ļoti garšo. Izmantoju marinētas bietes, kefīru, svaigu gurķi, nedaudz vārītas desas un vārītas olas. Noteikti pievienoju sinepes asumiņam un zaļumus: lociņus, dillītes! Reizēm pie aukstās zupas klāt ēdam vārītus kartupeļus.

Dace Pumpure, tūrisma biroja “Ap sauli” vadītāja:
– Mana mīļākā aukstā zupiņa ir ar marinētām bietēm un kefīru. Klāt vēl pieliek lociņus, pētersīļus, dilles, vārītas olas un doktordesu. Galvenais, lai būtu labi daudz zaļumu. Šādu zupu gatavoju gan tikai karstajās vasaras dienās. Drēgnā un aukstā laikā tā no ēdienkartes pazūd. Šī ir vienīgā aukstā zupa, ko ģimenē gatavojam un ēdam.

Igeta Ozoliņa, mūziķe, pedagoģe, psihodrāmas speciāliste:
– Aukstā zupa ir tiešām iecienīts vasaras ēdiens manā ģimenē kopš bērnības. To gatavojusi omamma, mamma un, protams, arī es. Mana mamma allaž uzsvērusi, ka svarīgākā aukstās zupas sastāvdaļa ir zaļumi – dilles un lociņi. Tie piedod zupai vasaras smaržu. Zupas ēšana saistās ar vasaras karstumu, pārnākšanu no jūrmalas, kurā aizvadīta puse dienas. Tad zupa ir kā veldze! Dzimtas sievietes auksto zupu gatavojušas ūdenī ar daudz, daudz īsta lauku krējuma. Es pati gatavoju kefīrā. Man ļoti svarīgas ir labas kvalitātes bietes. Zupa nedrīkst būt ar etiķa piegaršu, tomēr bietītēm jābūt gaumīgi marinētām. Vislabākās prot pagatavot mana mamma un jaunākā dēla omamma. Es doktordesu klāt nelieku, bet, ja liktu, tai būtu jābūt izcilai. Svaigi gurķīši, marinētas bietītes, vārīta ola, dilles un loki, kefīrs. Aukstā zupa jālej un jāēd no melnās keramikas bļodām. Tās man ir no izcilās mākslinieces Ingas Pērkones cepļa.

PADOMI

• Pirms likšanas galdā aukstā zupa jāpatur ledusskapī vismaz 2 stundas, lai izveidotos pilnīgs aromāts. Var pagatavot vakarā un ēst nākamās dienas pusdienlaikā.
• Auksto zupu pasniedz ne siltāku par 12 grādiem.
• Ja aukstajā zupā liek vārītus dārzeņus, tos izvāra ar visu mizu, lai saglabātos vairāk vitamīnu. Mizo un griež īsi pirms pievienošanas zupai.
• Ja iznākusi par šķidru, var pievienot sadrupinātu maizes mīkstumu.
• Smalku garšas niansi aukstajai zupai piešķirs karotīte sausā baltvīna.

RECEPTES

Klasiskā aukstā zupa

1 puslitra burciņa marinētu biešu, 1 litrs kefīra, 1 garais vai 3 īsie gurķi, 250 g vārītas desas, 4 novārītas olas, 1 ēdk. krējuma, 1 tējk. cukura, sāls, sagriezti zaļumi, drupināti pipari, ūdens (ja nepieciešams).

Visas sastāvdaļas sagriež – gurķus un desu salmiņos. Smalki sagriež lokus, sakapā dilles. Bļodā ieliek bietes ar visu marinādi, pievieno gurķus, desu, lokus un dilles, uzlej kefīru un ūdeni, pievieno krējumu, sāli, cukuru un piparus. Kārtīgi samaisa, uzkaisa zaļumus un sakapātās olas. Daļu no tām jau var iemaisīt zupā, bet daļu atstāj porciju pārkaisīšanai.

Aukstā zupa ar sinepēm

1 l paniņu vai kefīra, 4 vārītas olas, 1 garais gurķis, loki, dilles, 2 ēdamkarotes galda etiķa, sinepes pēc garšas, sāls, 4 vārīti kartupeļi.

Sastāvdaļas sasmalcina, iejauc paniņās, pievieno etiķi (bez tā var arī iztikt), sinepes pēc garšas.

Kefīra zupa

1 l kefīra, 1/2 l paniņu vai rūgušpiena, 1 iepakojums rasola majonēzes, 1/2 l marinētu biešu, 4 cieti novārītas olas, 4 gurķi, 1 sarkanā paprika, dilles, loki, sāls pipari.

Sastāvdaļas sagriež, iejauc kefīra, paniņu un majonēzes maisījumā. Pieliek bietes, visu samaisa. Uz stundu atstāj ledusskapī.

Skābputra

1,5 l rūgušpiena, 250 g miežu putraimu, viens litrs ūdens, nedaudz skāba krējuma, klāt biezpiens, rupjmaize, sālīta siļķe, sīpoli. Ūdenī bez sāls izvāra miežu putraimus, pamazām pa karotei liek klāt rūgušpienu, lai tas savelkas kunkuļos. Uz diennakti atstāj ieskābt, tad samaisa. Ja vēlas stipri aukstu, var padzesēt ledusskapī. Salej bļodiņās, pievieno skābu krējumu. Ēd ar biezpienu, rupjmaizi, siļķi un sīpoliem.

Aukstā avokado zupa

Viens litrs buljona, viena glāze saldā krējuma, viens asais sarkanais pipars, viena ķiploka daiviņa, divi avokado, sāls, pipari; svaigi zaļumi, augu eļļa, apceptas, kraukšķīgas lavaša strēmeles.

Buljonu ar krējumu uzvāra, tad samazina liesmu, lai tas turētos karsts, bet nevārītos. Blenderī sasmalcina piparu un ķiploka daiviņu, pievieno avokado, pagatavo biezeni, tad pievieno buljonu un saputo viendabīgu zupu. Pieliek sāli, piparus, nekavējoties atdzesē.

Gurķu un jogurta zupa

Vajadzēs 1 gurķi, 150 g jogurta bez piedevām, 60 g skāba krējuma, vienu ķiploka daiviņu, vienu tējkaroti citrona sulas, mazliet piparmētru zaļumu, dažas ļoti plānas citronu šķēlītes, sāls, pipari.

Gurķi nomizo, sagriež ripiņās. Dažas atstāj rotāšanai, pārējās liek blenderī, pievieno spiedē saspiestu ķiploka daiviņu, jogurtu, krējumu, pagatavo biezeni. Pievieno sāli, piparus un citrona sulu. Ja zupa šķiet par biezu, var piejaukt nedaudz piena. Piejauc sakapātus piparmētru zaļumus, trauku aizvāko un liek ledusskapī uz vairākām stundām. Pasniedzot šķīvjos liek gurķu un citronu šķēlītes.