Kā atpazīt simptomus un kādi līdzekļi var palīdzēt šajā pārmaiņu laikā, skaidro ”Veselības centra 4” ginekoloģe Elizabete Pumpure.

Kas ir premenopauze?

Premenopauze ir dabisks un fizioloģisks process, kad sieviete sāk novērot menstruālā cikla izmaiņas. Tas var vai nu lēnām izzust un kļūt ļoti neregulārs, vai arī gluži pretēji – uz kādu brīdi var būt stiprāka asiņošana, nekā ierasts.

Šo periodu var dēvēt arī par pāreju starp reproduktīvo vecumu un menopauzes iestāšanos.

Ginekoloģe E. Pumpure skaidro, ka

premenopauzes pirmos simptomus lielākoties novēro sievietes vecumā no 45 līdz 50 gadiem, un pārsvarā tas ilgst no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem,

tomēr katrai sievietei šis vecums un ilgums, kad vērojami premenopauzes simptomi, var atšķirties.

Kā izteiktākos premenopauzes simptomus, neskaitot izmaiņas menstruālajā ciklā, ginekoloģe min karstuma viļņus, ādas un gļotādas sausumu, tajā skaitā arī maksts sausumu, taču savā praksē ārste novēro sūdzības arī par tādām problēmām, par ko sievietes ierasti izvairās plašāk runāt, piemēram, urīna nesaturēšana un garastāvokļa svārstības.

Ārste uzsver, ka visi šie fizioloģiskie un emocionālie procesi ir normāla parādība, un ir pieejami līdzekļi, kā tos mazināt vai pat novērst.

Menopauzes simptomi

Menopauze lielākoties iestājas sievietēm vidēji ap 50 līdz 55 gadu vecumā, taču tas var notikt arī agrāk vai vēlāk atkarībā no sievietes veselības stāvokļa, iedzimtības faktoriem un dzīvesveida. 

Menopauzes ātrāku iestāšanos var ietekmēt dzīves laikā veiktās operācijas, piemēram, olnīcu operācija, kā arī citas ar olnīcām saistītas veselības problēmas un iekaisumi.

Pastiprināta svīšana. Tā saucamos karstuma viļņus menopauzes laikā piedzīvo lielākā daļa sieviešu. Tie var rasties vairāku apstākļu dēļ, tomēr kā viens no izteiktākajiem iemesliem ir estrogēna samazināšanās, kā rezultātā mainās arī ķermeņa termoregulācija.

Visbiežāk pastiprinātā svīšana ir novērojama naktīs, kā arī stresa situācijās un straujas temperatūras maiņas gadījumos. 

Lai mazinātu karstuma viļņus, ikdienā ieteicams izvairīties no kafijas un alkoholisko dzērienu lietošanas, jo tie veicina hormonu disbalansu, tādējādi vēl vairāk veicinot pastiprinātu svīšanu.

Lielākas sekas traumām. Ķermenim novecojot, ar laiku samazinās arī kaulu blīvums un muskuļu masa, kā rezultātā kritienu vai citu traumu sekas var būt lielākas un ilgstošākas. Papildu uzmanība kaulu veselībai jāpievērš arī tāpēc, ka šajā laikā paaugstinās osteoporozes risks. 

Lai izvairītos no kaulu un muskuļu veselības problēmām, ir ieteicams ikdienā lietot kalciju saturošus produktus, piemēram, piena produktus (piens, biezpiens, dabīgi jogurti).

Gadījumā, ja ikdienā nav iespējams uzņemt nepieciešamo kalcija un D vitamīna apjomu, ieteicams uzņemt aptiekās iegādājamus vitamīnus, kas palīdzēs uzlabot muskuļu skeletālo sistēmu.

Libido samazināšanās. Estrogēna un progesterona samazināšanās organismā tiešā veidā ietekmē sievietes pašsajūtu, tostarp izraisa maksts sausumu un diskomfortu. Jo īpaši ar šo problēmu saskaras sievietes, kurām menopauze ilgst jau divus līdz trīs gadus.

Par īslaicīgu seksuālās dzīves samazināšanos nevajadzētu uztraukties, taču arī atstāt novārtā un uztvert kā ”jaunu dzīves posmu” to nevajadzētu.

Sākotnēji diskomforts dzimumakta laikā var tikt novērots, taču tam nevajadzētu turpināties ilgstoši, kā arī noteikti nevajadzētu samierināties ar sāpēm, ja tādas parādās.

Ja maksts sausums sāk ietekmēt dzīves kvalitāti, ir vērts vērsties pēc palīdzības. Šādos gadījumos efektīvi palīdz gan sojas preparāti, gan speciālas hialuronskābi saturošas vaginālās svecītes. 

Garastāvokļa maiņas un bezmiegs. Papildus iepriekš minētajiem izaicinājumiem, ar ko sieviete agrāk vai vēlāk sastopas menopauzes laikā, noteikti jāpiemin arī emocionālā labbūtība, kura var tikt ietekmēta hormonu disbalansa rezultātā.

Menopauzes laikā var tikt traucēta arī miega kvalitāte, koncentrēšanās spējas un atmiņa, kas attiecīgi ietekmē kopējo garastāvokli un noskaņojumu. Jo īpašipārmaiņu laikāsievietēm ir būtiski uzņemt magniju un B grupas vitamīnus, kas rūpējas par nervu un muskuļu darbību.

Gadījumā, ja miega traucējumi kļūst apgrūtinoši, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, var izsvērt melatonīnu saturošu līdzekļu lietošanu. Taču noteikti nedrīkst aizmirst arī par kvalitatīvu atpūtu kā būtisku labsajūtas un miega kvalitātes stūrakmeni.

Neatliec ginekologa vizīti

Gan premenopauzes, gan menopauzes laikā, bet, vēlams, jau pirms to iestāšanās, ir ieteicams rūpīgi piedomāt pie veselīga dzīvesveida un regulāras fiziskās slodzes, kas ir būtiski ne tikai labai veselībai ilgtermiņā, bet jo īpaši svarīgi sirds veselībai un arī metabolismam.

Regulāra fiziskā slodze regulē asinsriti, nostiprina kaulu un muskuļu sistēmu, kas ir ļoti svarīgs labas veselības priekšnosacījums,

jo īpaši laikā, kad sievietes piedzīvo izmaiņas un hormonu svārstības.

E. Pumpure uzsver, ka līdz ar menopauzes iestāšanos sieviete var izjust dažādus simptomus un veselības problēmas, kuras var netīšām ”norakstīt” uz pārmaiņu laiku, taču patiesībā tās var liecināt par kādām citām saslimšanām.

Ja sieviete izjūt, piemēram, strauju svara zudumu, jūtas apātiska un zudusi apetīte, noteikti vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta un, iespējams, arī ginekologa, lai pārliecinātos par kopējo veselības stāvokli.

Tomēr vislabāk ir regulāri, vismaz reizi gadā, ja nav novērotu īpašu sūdzību, apmeklēt ginekologu, lai konsultētos par kopējo veselības stāvokli, kā arī noskaidrot to, kā iespējams uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti.