liepajniekiem.lv
Viņš personīgi piedzīvojis, ko nozīmē uzzināt šo diagnozi un iziet visu nepieciešamo ārstēšanas ceļu.
Daloties ar savu pieredzi un atbalstu, A. Freibergs ne vienam vien vīrietim jau ir palīdzējis kā mentors un turpina to darīt.
Ar personīgo pieredzi
Nu jau pagājuši seši gadi, kopš A. Freibergs pats piedzīvoja visu to, ko nozīmē uzzināt diagnozi prostatas vēzis, ko nozīmē operācija un atveseļošanās process.
Šobrīd viss liecinot, ka slimība atkāpusies un nopietnam uztraukumam vairs nav pamata.
Atceroties paša pieredzēto, vīrietis neslēpj, ka piedzīvojis dažādas emocijas, tajā skaitā kaunu un pat sajūtu, ka uz pieres uzspiests zīmogs “tu – ne tāds kā pārējie”.
Pazīstama arī vēlme norobežoties, jo galvā mutuļoja dažādas domas. “Uz āru to neizrādīju, bet iekšpusē – pasarg dievs!” Agris dalās personīgās pārdomās.
Tagad viņš pārliecināti saka:
“Gribu vīriešus uzrunāt, jo mana pieredze apliecina – tas velns nav tik melns, kādu paši savās domās mēdzam uzmālēt!
Galvenais – dzīve turpinās un dzīvei ir jāturpinās. Oktobra sākumā tīmekļvietnē “Mana balss” iesniedzu iniciatīvu par to, lai pēc prostatas operācijas vīriešiem būtu iespēja uz valsts apmaksātu dzimumlocekļa rekonstrukciju. Ja viss ritēs veiksmīgi, tad vīriešiem būs iespēja pēc operācijas justies daudz labāk.
Nosacīti līdzīgi tam, kā šobrīd sievietēm, kurām pēc krūts vēža operācijas ir iespēja par valsts naudu veikt krūšu rekonstrukcijas operāciju. Arī mums, vīriešiem, pēc prostatas vēža operācijas ir svarīgi saglabāt savas dzīves kvalitāti. Šobrīd man nav konkrētu datu, bet pēc operācijas diemžēl izjūk daudzas ģimenes.”
Nezinu, nerunāju – problēmas nav?
Liela daļa vīriešu pie ārsta dodas nelabprāt, bet tas būtu jādara, rūpējoties par savu veselību un dzīvi.
“Iespējams, jaunākās paaudzes stiprajam dzimumam attieksme pret savu veselību ir nopietnāka, bet mana vecuma kungi pret ārstiem, precīzāk, pret savu veselību, mēdz izturēties vieglprātīgāk, rezervētāk. Sak, ja par problēmu nerunā vai to neatklāj, tad jau problēmas nav. Un nepareizi!” uzsver biedrības “Dzīvības koks” Liepājas nodaļas vadītājs.
“Vēl, atceroties personīgo pieredzi, man tāpat kā daudziem citiem laikam visgrūtākais bija pieņemt diagnozi un reālo situāciju.”
Galvā skanējis viens vienīgs jautājumus – kāpēc es?!
Runājot par prostatas vēzi, kāds vīrietis, iespējams, pats pamanījis kādus simptomus, kas liecina – labi nav. Bet cits nejūt neko, un tad atklājas, ka vēzis jau gandrīz pēdējā stadijā.
A. Freibergs: “Man pašam nebija nekādu simptomu, ne nojautu. Diagnozi uzzināju, jāsaka, nejauši. Ar dēlu biju aizgājis pie ģimenes ārsta, un dakteris arī man iedeva nosūtījumu veikt asinsanalīzes, tajā skaitā pārbaudot PSA. Tolaik man bija 49 gadi. Pēc tam jau sekoja nozīmējums pie urologa, dažādi izmeklējumi, operācija un atlabšana.”
A. Freibergs grib iedrošināt kungus rīkoties un ārstēties, nevis ignorēt veselības problēmas. Diemžēl visas tās veselības problēmas, kas rodas zem jostasvietas, vīrieši uztver ļoti saasināti.
“Viena lieta, piemēram, salauzta roka. Tad ej pie ķirurga, to ieģipsē, un pēc mēneša sadzīst. Emocionāli tāds nieks vien, salīdzinot ar veselības traucējumiem virzienā uz leju zem nabas! Tā ir intīmā zona, par kuru bail un kauns kādam, pat ārstam stāstīt. Tāds sava veida lielais kauns, ka kaut kas var nebūt tā, kā vajag. Vīrišķās nepilnvērtības sajūta.”
Nebaidies, ej pie ārsta!
Kāpēc tomēr nebaidīties konsultēties ar ģimenes ārstu, ar urologu? Pajautāt par savām šaubām, aizdomām, iespējams, nebijušiem simptomiem?
“Tāpēc,” uzsver Agris, “ka slimība var strauji progresēt. Apkarot ielaistu audzēju, lai atkal tiktu pie veselības, var būt daudz grūtāk, sarežģītāk.
Kā biedrības “Dzīvības koks” mentors esmu runājis, dalījies ar savu pieredzi ar daudziem vīriešiem. Zinu gadījums, kad cilvēks, uzzinājis diagnozi, kategoriski atsakās no operācijas, kas glābtu viņa dzīvību. Vai uzskata, ka vispirms sāks ārstēties ar tautas līdzekļiem, cerot, ka vēzi spēs likvidēt dziednieki vai būrēji.
Tad saku, ka ceļmallapa varbūt var palīdzēt nobrāztam celim, bet pret vēzi tā noteikti nepalīdzēs.
Zinu reālus gadījumus, kad vīrietis negribēja ārstēties un apmēram pusgada laikā vēzis, būdams agresīvas formas, no pirmās stadijas pārgāja ceturtajā. Vēl citam problēmas ignorēšanas dēļ sākās metastāzes, kas skāra iekšējos orgānus.
Man prostatas vēzi atklāja jau otrajā stadijā, un daktere uzdeva vienu jautājumu: “Vai tu gribi dzīvot?” Domājot par atbildi, saņēmu kā āmura sitienu pa pieri: “Jā, es gribu dzīvot!”
Atzīšos, ka pašā sākumā, tikko pēc diagnozes uzzināšanas, es arī biju pret ķirurģisku iejaukšanos, cerot uz kaut kādu brīnumu. Taču pēc dakteres jautājuma sapratu, ja gribu dzīvot, ir jārīkojas radikāli, un man nozīmēja operāciju. Mums, vīriešiem, laikam tā ir – kamēr kārtīgi neiedod pa skaustu, tikmēr nekas nenotiek…”
Būs tikšanās
A. Freibergs uzsver: “Kāds varbūt domā – vai tad nepietiek runāt par prostatas vēzi, cik var… Nepietiek, un ir jārunā. Pēc katras publikācijas vīrieši man kā mentoram zvana, un atbildu uz viņu jautājumiem, uzklausu. Ir cilvēki, kuriem tas palīdz saņemties un izdarīt izvēli par labu savas veselības un dzīvības saglabāšanai.”
Sarunas nobeigumā liepājnieks atgādina, ka visbiežāk par ģimenes locekļu veselību rūpi tur sievietes, un tas ļoti labi.
Reizēm ir vajadzīgs kāds, kurš atgādina, ka svarīgi aiziet pie ārsta un pārbaudīt veselību, un kontrolē situāciju.
“Man ir plāns un iecere novembrī uz klātienes tikšanos-semināru aicināt tos liepājniekus, kuriem viņu veselība svarīga un kuri grib satikties, lai uzzinātu ko vairāk par prostatas vēzi,” saka A. Freibergs.
“Pirms kovida noorganizēju divas šādas tikšanās, un interese no vīru puses bija. Arī šoreiz aicinu atnākt gan interesentus, sākot jau no 40+ vecuma, gan kungus labākajos gados un tos, kuriem bijusi uzstādīta šī diagnoze un ir ārstēšanās pieredze.”
Telpas jau aizrunātas uz 20. novembri Liepājas Sociālajā dienestā E. Veidenbauma 3. Plānots, ka sarunā piedalīsies ārsts urologs Mihails Meniss un ģimenes ārste Līga Bergmane.
Uzziņai
Vēža sastopamības struktūrā prostatas vēzis ieņem trešo vietu pēc plaušu un kuņģa vēža un ceturto vietu starp vēža slimnieku nāves cēloņiem.
Lielāko daļu slimības gadījumu diagnosticē jau 3.–4. stadijā. Prostatas vēzis var attīstīties pilnīgi jebkuram vīrietim, kas vecāks par 45–50 gadiem.
Kādi ir slimības attīstības cēloņi? Tie nav pilnībā izprotami. Prostatas vēža attīstība ir saistīta ar hormonālām izmaiņām gados vecākiem vīriešiem, jo īpaši ar augstu vīriešu dzimumhormona testosterona līmeni.
Prostatas vēzis ir no hormona atkarīgs audzējs, tas ir, audzēja augšanu stimulē testosterons. Tāpēc vīriešiem ar paaugstinātu testosterona līmeni asinīs prostatas vēzis būs biežāk sastopams, un tā gaita būs ļaundabīgāka.
Prostatas vēzis ir lēns un ļaundabīgs.
Tas nozīmē, ka audzējs aug lēni (ja salīdzina ar, teiksim, aknu vēzi), tas var neparādīties daudzus gadus. Taču prostatas vēzis dod agrīnas metastāzes, tas ir, neliels audzējs jau var sākt izplatīties uz citiem orgāniem.
Visbiežāk izplatība iet uz kauliem (iegurni, gurniem, mugurkaulu), plaušām, aknām, virsnieru dziedzeriem. Tās ir vislielākās vēža briesmas. Pirms metastāžu parādīšanās audzēju var izņemt, un tas apturēs slimību.
Kā izpaužas prostatas vēzis? Tieši šī ir lielākā vēža problēma – slimība sāk cilvēku traucēt tikai tad, kad tā ir aizgājusi ļoti tālu un iespējas izārstēties ievērojami samazinājušās.
Prostatas vēzis var izraisīt pastiprinātu urinēšanu, sāpes starpenē, asinis urīnā un spermā. Bet neviena no šiem simptomiem var arī nebūt.
Tad pirmā slimības izpausme būs vēža metastāzes, izraisot sāpes kaulos (iegurnī, gurnos, mugurkaulā), sāpes krūtīs.
Izvērstos gadījumos var attīstīties akūta urīna aizture, kā arī vēža intoksikācijas simptomi – pēkšņs svara zudums, vājums, ādas bālums.
Ko darīs urologs? Labākā un progresīvākā metode mūsdienās ir PSA noteikšana asinīs, tā sauktais prostatas specifiskais antigēns. Šī ir viela, kuras daudzums asinīs būtiski palielinās, kad prostatā ir vēzis.
Šī metode mūsdienās ir praktiski vienīgais veids, kā aizdomas par prostatas vēzi var noteikt ļoti agrīnā stadijā, kad to vēl var izņemt.
Metode ir ļoti vienkārša – regulāra asins analīze.
Citi pētījumi – ultraskaņa un rentgena metodes var tikai precīzāk noteikt audzēja lielumu un citu orgānu stāvokli. Pamata metode prostatas vēža diagnosticēšanai ir biopsija.
Lai precīzāk novērtētu audzēja izplatību un pirmsoperācijas onkoloģiskā procesa stadiju, tiek nozīmēta iegurņa orgānu magnētiskās rezonanses attēlveidošana.
Galvenā prostatas vēža slimnieku ārstēšanas metode ir radikāla ķirurģija (dažādas radikālas prostatektomijas iespējas), staru terapija. Iespējama vairāku metožu kombinācija.
Kā izvairīties no prostatas vēža? Neviens vēl nav sniedzis atbildi uz šo jautājumu. Katram vīrietim, kas vecāks par 45 gadiem, ieteicams reizi gadā veikt PSA asins analīzi un konsultēties ar urologu par testa rezultātiem.
Ja ir aizdomas par vēzi, tad jāveic prostatas biopsija, un, ja diagnoze ir apstiprināta, jāveic operācija prostatas dziedzera izņemšanai.
Avots: ljmc.lv

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.