Lai cik apnicīgs būtu atgādinājums laikus sagatavot un paņemt līdzi personas dokumentu un pārbaudīt tā derīguma termiņu, pietiekami dzirdēts par gadījumiem, kad cilvēks nokavē lidmašīnu, izmisīgi meklēdams pasi.

Eiropas Savienībā un Šengenas zonā valda ceļošanas brīvība, tomēr jāatceras, ka personas dokumentam jābūt līdzi jebkur ārpus Latvijas, arī tad, ja braucat tepat uz “Jozi” ēst cepelīnus.

Dokumentus var lūgt uzrādīt policija, tāpat krīzes gadījumos valstis var atjaunot robežkontroli.

Latvijas pilsoņi Eiropas Savienības (ES), Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs, kā arī Šveicē, Melnkalnē, Moldovā, Albānijā, Serbijā, Ziemeļmaķedonijā, Bosnijā Hercegovinā un Gruzijā var ieceļot ar pasi vai eID karti.

ES un EEZ valstīs var ceļot līdz ceļošanas dokumenta derīguma termiņa beigām, bet citās valstīs dokumentu termiņam jābūt trīs mēneši vai vairāk.

Latvijas nepilsoņi var ceļot tikai ar pasi. Ceļojumu plānošanā jāņem vērā, ka patlaban uz dokumentu maiņu PMLP ir lielas rindas.

Vēlams noformēt EVAK karti un iegādāties privāto ceļojumu apdrošināšanas polisi. EVAK garantē pirmās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, bet ne repatriācijas pakalpojumus, tāpēc labāk nodrošināties ar ceļojumu apdrošināšanu.

a brauciens plānots aktīvs un pat ekstrēms, jāpārliecinās, vai apdrošināšanas polisē ir iekļauti attiecīgie riski, piemēram, niršana, kāpšana klintīs.

Ļoti svarīga ir dokumentu drošība. Pasi un eID karti ieteicams skenēt un saglabāt elektroniski telefonā, e-pastā vai mākonī, tāpat sagatavot papīra kopijas.

Ja līdzi ir gan pase, gan eID karte, labāk dokumentus neturēt kopā. Arī skaidru naudu un bankas kartes ieteicams neglabāt vienuviet.

Pērkot apdrošināšanas polisi, vajag pārbaudīt, vai izvēlētais variants paredz arī dokumentu nozaudēšanas vai nozagšanas riskus. Noteikti jāinformē tuvinieki par ceļojuma maršrutu un jāatstāj viņiem viesnīcu adreses.

Svarīgi laikus noskaidrot ieceļošanas noteikumus un uzturēšanās nosacījumus. Joprojām nekur nav izgaisis Covid-19, infekcijas ierobežošanas pasākumi valstīs atšķiras un var ātri tikt grozīti, mainoties saslimšanas situācijai, tāpēc jānoskaidro, vai ceļojuma galamērķī nav nepieciešams Covid-19 sertifikāts vai arī jāuzrāda negatīvs tests.

Arī drošības situācija kopumā pasaulē ir nepastāvīga. Tepat Ukrainā plosās karš, tur nav iespējams garantēt ceļotāju drošību, bet arī citās valstīs ārpus Eiropas uzliesmo un saasinās dažādi konflikti.

Ārlietu ministrijas vietnes sadaļā “Ceļotājiem” svarīgi izpētīt drošības apstākļus, aktuālos ierobežojumus un apdomāt ceļojuma riskus.

Valstu vai to teritoriju saraksts, uz kurām attiecas drošības brīdinājumi, ministrijas vietnē ir biedējoši garš, taču pārsvarā informācija ir par izmaiņām tieši Covid-19 pārvaldībā – atceltiem ierobežojumiem.

Vai ceļojums īss vai ilgs, vajag reģistrēties Konsulārajā reģistrā. Diemžēl prakse rāda, ka dabas stihijas var plosīties arī mērenajā joslā, tāpat nav izslēgti terora akti.

Ja ārvalstī iestājas krīze, ir svarīgi, ka Ārlietu ministrija var sazināties ar ceļotājiem.

Arī tad, ja izvēlētajā valstī valda miers un kārtība, ieteicams papētīt likumus un atcerēties, ka jāciena katras zemes tradīcijas un paražas.

Nezināšana neatbrīvo no atbildības par likuma pārkāpumu, bet Konsulārais dienests no soda paglābt nav tiesīgs, sods būs jāizcieš pēc tās valsts likumiem, kurā būs noticis nodarījums.

UZZIŅAI

Nonākot ārkārtas situācijā ārvalstīs, zvani uz diennakts tālruni +371 26337711 vai raksti uz [email protected].

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.