Atgādināt par uzvedību uz ielas

Bērniem trūkst pietiekamas pieredzes un spēju paredzēt bīstamas situācijas ceļā un veikt atbilstošus lēmumus. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai vecāki, tuvākie līdzcilvēki un sabiedrība kopumā pievērstu pastiprinātu uzmanību bērnu un jauniešu informētībai un zināšanām par iespējamiem apdraudējumiem ceļu satiksmē, spējām tos atpazīt un maksimāli izvairīties no tiem, vienlaikus arī pašiem rādot labās prakses piemērus.

“Liela loma ir pieaugušajiem, īpaši vecākiem un tuvākajiem līdzcilvēkiem. Piemērs, kādu vecāki un pieaugušie demonstrē ilgtermiņā, kāda ir viņu pašu attieksme attiecībā uz satiksmes drošības un savstarpējās cieņas jautājumiem, neizbēgami atsaucas arī uz bērniem un jauniešiem.

Tāpēc īpaši svarīgi ir vairot kā zināšanas, tā mācīt atbildīgas attieksmes nozīmi sabiedrībā kopumā,”

norāda CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.

Tāpat droša ceļu satiksmes dalība ietver ne tikai satiksmes noteikumu ievērošanu, bet arī atbilstošu drošības līdzekļu izmantošanu.

Bērniem jālieto piemēroti drošības līdzekļi, kas atbilst izvēlētajam transportlīdzeklim, piemēram, ceļu sargi, ķiveres un atstarojošie elementi. Savukārt, pieaugušajiem jāpievērš uzmanība arī bērna kā pasažiera drošībai, pārliecinoties, ka viņš lieto auto drošības jostu, vai izvēloties tādu autosēdeklīti, kas atbilst bērna vecumam un augumam.

Tā kā bērni vasarā lielu daļu laika pavada ārpus mājas, vecākiem jo īpaši svarīgi ar viņiem pārrunāt drošu uzvedību ceļu satiksmē un brauktuves tuvumā, piemēram, atrodoties uz gājēju ietvēm vai šķērsojot ielu.

Kustīgajiem gadās traumas

Sākoties skolēnu brīvlaikam, bērni vairāk laika pavada ārā. Tas diemžēl nozīmē arī lielāku risku traumēties.

Vasarā vairāk nekā trešā daļa – 34% – gadījumu saistīti ar lūzumiem un mežģījumiem: traumētām kājām, potītēm, rokām, pirkstiem utt. Tam seko dažādas brūces un sasitumi.

“Bērni ir aktīvi un enerģiski, viņiem gribas visu izzināt un izpētīt, tomēr viņi ne vienmēr pareizi novērtē savus spēkus, prasmes un kopējo situāciju. Tāpēc vēl jo vairāk kā vecāki, tā sabiedrība kopumā tiek aicināta pievērst uzmanību bērnu drošībai it visur: ceļu satiksmē, aktīvās atpūtas vietās, piemēram, skeitparkos, rodeļos, šķēršļu trasēs, sporta laukumos, brīvā dabā un, protams, arī šķietami visdrošākajā vidē – mājās, kur bērni nereti sasitas pret mēbeļu stūriem, paklūp, apdedzinās, applaucējas, uzrauj sev virsū priekšmetus.

Diemžēl mēs nevaram nedz paredzēt, nedz pasargāt bērnus no visiem apdraudējumiem, tomēr varam darīt visu iespējamo, lai sniegtu bērniem zināšanas

un skaidrotu, ko nozīmē droša uzvedība kā mājās, tā ārpus tās,” stāsta apdrošināšanas kompānijas “BALTA” personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Noteikti vajadzētu pārrunāt ar bērniem uzvedību rotaļu laukumos un citās aktīvās atpūtas vietās, kur parasti vienlaikus mēdz uzturēties daudz bērnu. Neskriet, negrūstīties, nesviest ar priekšmetiem un citādi neapdraudēt sevi un citus! Svarīgi veltīt visu uzmanību apkārt notiekošajam, kā arī atbilstoši lietot rotaļu iekārtas.

Tāpat svarīgi ar bērnu pārrunāt, kā rīkoties gadījumos, ja gadās noklīst vai nepieciešama apkārtējo palīdzība. Ja bērns vēl ir maziņš, aicinām ievietot kādā slēgtā kabatā lapiņu, kur uzrakstīts vecāku telefona numurs. Ja bērns dodas uz laukumiņu karstā laikā, aicinām parūpēties par ūdens pudeli, kuru pēc vajadzības var arī uzpildīt atkal un atkal.

Svarīgi ir nekad neatstāt bērnus bez uzraudzības un rotaļu laukumā pavadīt laiku kopā, nevis tā vietā iegrimt telefona saturā, grāmatā vai sarunās ar citiem vecākiem.

Ekipējums mazinās riskus

Pirms vasaras sezonas noteikti pārbaudiet visus mājās esošos braucamrīkus, kas ir jūsu bērnu rīcībā, lai tie būtu tehniskā un vizuālā kārtībā.

Ja bērns brauc ar velosipēdu vai skrejriteni, galvā obligāti jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei, velosipēdam ir jābūt aprīkotam ar gaismas atstarotājiem un bremzēm jābūt darba kārtībā. Tāpat der atcerēties, ka braukt ar elektroskūteriem jeb elektriskajiem skrejriteņiem ir atļauts no 14 gadu vecuma ar derīgu velosipēdista vadītāja apliecību. Ar tiem ir jāpārvietojas pa velosipēdu ceļu.

Ja ar elektrisko skrejriteni pārvietojas pa ietvi, noteikti jāatceras, ka priekšroka ir gājējiem, un jāievēro atbilstošs braukšanas ātrums, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus. Diennakts tumšajā laikā obligāti jālieto gaismu atstarojošs apģērbs vai veste.

Nekad neatstājiet bērnus bez uzraudzības pie ūdenstilpēm!

Pārrunājiet riskus, kas var gadīties, ja bērns noklīst. Atgādiniet, kāpēc nedrīkst lēkt un peldēties nezināmās ūdenstilpēs. Tāpat parūpējieties, lai bērnam vienmēr būtu pieejams ūdens, ko padzerties, kā arī regulāri uzklājiet saules aizsargkrēmu, lai izvairītos no iespējamiem apdegumiem.

Neaizmirstiet par galvassegu, kā arī citiem drošības elementiem – peldvestēm, piepūšamām peldēšanas piedurknēm u.c.

Vajadzētu pārrunāt arī drošu uzvedību mājās, jo, kā liecina dati, liela daļa traumu tiek gūtas tieši dzīvesvietā. Bērnam saprotamā valodā jāpaskaidro, ko un kāpēc drīkst vai nedrīkst darīt.

Laikus parūpējieties, lai bērnam nebūtu pieejami medikamenti, asi priekšmeti, sadzīves ķīmija u. c. bīstamas vielas, kas var apdraudēt viņa dzīvību. Pārrunājiet arī elektroierīču lietošanas noteikumus un kā rīkoties, ja mājās izcēlusies nelaime vai bērns guvis traumu.

Svarīgi ir arī, lai bērns, atrodoties publiskā vietā, visu uzmanību veltītu apkārt notiekošajam. Tāpēc, ejot pa ielu, skrienot, braucot ar velosipēdu, atrodoties spēļu laukumā utt., nevajadzētu lietot mobilo tālruni – spēlēt spēles, rakstīt īsziņas, pētīt sociālo tīklu ierakstus, austiņās skaļi klausīties mūziku un tml.