Lai gan nereti dzelzs deficīts saistāms ar nepilnvērtīgu uzturu, tā nepietiekamību var sekmēt arī vairāki citi faktori, ko ir svarīgi laikus apzināt un novērst. Kādi ir biežākie dzelzs deficīta cēloņi un kā ar tiem cīnīties, skaidro farmaceite Anna Kivleniece.

Dzelzij ir neaizstājama loma hemoglobīna sintēzē – šī olbaltumviela palīdz eritrocītiem jeb sarkanajām asins šūnām nogādāt audos skābekli, tādējādi nodrošinot dažādu organisma sistēmu normālu funkcionēšanu un fizisko labsajūtu.

Ja dzelzs līmenis organismā ir pazemināts, var parādīties tādi simptomi kā

pastiprināts nogurums un nespēks, grūtības koncentrēties, bālums, miegainība, galvas reiboņi, kā arī pasliktināties matu un nagu stāvoklis.

“Dzelzs deficīts attīstās pakāpeniski, tāpēc iesākumā nekādas izmaiņas veselības stāvoklī bieži vien nav novērojamas. Dzelzs krājumu samazināšanos iespējams noteikt, veicot feritīna līmeņa analīzes – šis proteīns organismā uzglabā dzelzi un to atbrīvo kontrolētā veidā. Šajā posmā hemoglobīna līmenis organismā vēl ir normas robežās. Laikus konstatējot dzelzs līmeņa samazināšanos un nosakot tās cēloņus, ir lielāka iespēja to koriģēt ar uztura un dzīvesveida izmaiņām,” skaidro A. Kivleniece.

Faktori, kas ietekmē dzelzs līmeni organismā

Nepietiekams dzelzs daudzums ēdienkartē. Viens no biežākajiem dzelzs deficīta cēloņiem ir tās nepietiekamība ikdienas uzturā. Cilvēka organisms dzelzi spēj uzņemt divos veidos – hēma un nehēma dzelzs veidā.

Hēma dzelzs atrodama dzīvnieku valsts produktos, savukārt nehēma dzelzi satur gan dzīvnieku, gan augu valsts produkti.

Lai gan hēma dzelzi ķermenis spēj vieglāk uzsūkt un nogādāt asinsritē, ēdienkartē ir svarīgi iekļaut abu veidu dzelzi.

Hēma dzelzi iespējams uzņemt, uzturā iekļaujot dažāda veida gaļu – liellopu, vistu, cūkgaļu –, aknas un zivis, savukārt nehēma dzelzi var uzņemt, ēdot vārītus zirņus, sojas pupiņas un tofu.

Nehēma dzelzs uzsūkšanos sekmē C vitamīns, tāpēc maltīti ieteicams papildināt ar piedevām, kas to satur, piemēram, papriku, brokoļiem un pētersīļiem.

Vislabāk C vitamīnu saturošos produktus būtu lietot termiski neapstrādātā veidā.

Palielināta dzelzs nepieciešamība. Dzelzs deficīts var veidoties arī tad, ja organismam kādu iemeslu dēļ dzelzs vajadzīgs pastiprinātā daudzumā.

Šāda nepieciešamība var veidoties sievietēm grūtniecības laikā, bērniem un pusaudžiem augšanas periodā, kā arī spēcīgas menstruālās asiņošanas dēļ.

Tāpat dzelzs krājumi var pastiprināti izsīkt dažādu hronisku saslimšanu saasināšanās gadījumā, pēc kuņģa operācijām, helikobaktēriju infekciju dēļ, kā arī malabsorbcijas sindroma gadījumā.

Šajā gadījumā dzelzi nepieciešams uzņemt papildus – uztura bagātinātāju veidā.

“Uzsākot lietot dzelzs preparātus, jāatceras, ka tie jālieto vismaz trīs mēnešus un bieži vien pat ilgāk, līdz pat sešiem mēnešiem, lai sasniegtu vēlamo terapeitisko efektu. Sākotnēji tiek normalizēts hemoglobīna līmenis, taču krājumu atjaunošanās notiek pakāpeniski. Lietošanas ilgums ir atkarīgs no sākotnējā deficīta stadijas, un to vēlams apspriest ar ārstu,” norāda farmaceite.

Nepareiza dzelzs preparātu lietošana. Divvērtīgās dzelzs preparāti vislabāk uzsūcas, ja tiek lietoti stundu pirms ēšanas, uzdzerot tiem ūdeni vai sulu. Papildus var lietot askorbīnskābi jeb C vitamīnu, kas veicinās dzelzs uzsūkšanos organismā.

Ja, lietojot dzelzi tukšā dūšā, novērojamas nevēlamas kuņģa un zarnu trakta darbības blaknes,

dzelzi drīkst lietot arī pēc ēšanas, taču jāņem vērā, ka tādā veidā uzsūkšanās samazinās līdz pat 50 % un dzelzs uzņemšana var būt nepietiekama.

Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citu dzelzs preparātu formu atbilstošā devā, piemēram, dzelzi bisglicināta, helāta vai hēma formā.

Citu uzturvielu deficīts. Pilnvērtīgā dzelzs metabolismā nozīmīga funkcija ir arī B2, B6, B9 un B12 vitamīniem, kā arī cinkam un varam.

Šo uzturvielu nepietiekamība var būt saistāma ar dzelzs deficītu, tāpēc ir svarīgi tos pietiekamā daudzumā uzņemt ar uzturu vai nepieciešamības gadījumā ar uztura bagātinātājiem vai medikamentiem, kuros jau apvienots dzelzs un kofaktori (B grupas vitamīni, C vitamīns un varš).

Ne mazāk svarīgu lomu dzelzs metabolismā ieņem olbaltumvielas,

kas nepieciešamas eritrocītu un hemoglobīna veidošanā, tāpēc jāpārliecinās, ka arī to daudzums ēdienkartē ir pietiekošs.

Dzelzs uzsūkšanos traucējošie faktori. Dzelzs preparātus nav vēlams lietot kopā ar kafiju, tēju, vīnu, piena produktiem un kalcija preparātiem. Tie būtiski samazina dzelzs uzsūkšanās spēju, tāpēc starp to lietošanu jāievēro vismaz divu stundu starplaiks.

Tā kā dzelzs uzsūkšanos veicina skābe, cilvēkiem, kuri lieto skābi samazinošus medikamentus, ieteicamā terapija būtu jāapspriež ar ārstu.