Daudzi pat apzināti sāk ievērot tā saucamo digitālo gavēni – apzināti nolemj pavadīt laiku bez tehnoloģijām – viedierīcēm, televizora, datora un arī sociālajiem medijiem.

Par savu izraušanos no tehnoloģiju važām un ieradumu maiņu stāsta organizācijas “Keep the Change” vadītāja Andra Štāle.

“Es ik pa laikam atsakos no digitālajām ierīcēm, bet ne vienmēr tas izdodas konsekventi,” viņa godīgi saka.

“Ir periodi, kad tas sanāk labāk, un ir brīži, kad viss aiziet pašplūsmā un telefonā var nepamanot paiet vairākas stundas.

Daļēji mans “attaisnojums” ir darbs – telefons man ir darba instruments. Ar to es atbildu uz e-pastiem un ziņām, veidoju saturu, filmēju un fotografēju, rakstu projektu un pasākumu plānus. Līdz ar to ekrānlaiks objektīvi ir liels.”

Tomēr tieši šī pieredze rosinājusi pārdomas – kā digitālā vide ietekmē pašsajūtu, uzmanību, motivāciju un pat pašvērtējumu. Personiskās izaugsmes treniņu laikā Andra arī palīdzējusi citiem analizēt savus digitālos paradumus.

Viņa sev uzrakstījusi pat plusu un mīnusu sarakstu sociālo tīklu lietošanai.

Pie ieguvumiem viņa min mikromācīšanos – iespēju uzzināt ko jaunu, smelties iedvesmu vai vienkārši pasmaidīt par vieglu, izklaidējošu saturu.

Taču iezīmējas arī būtiski zaudējumi – bezjēdzīgi iztērēts laiks, samazināta koncentrēšanās spēja, iekšējs stress, salīdzināšanās ar citiem un motivācijas zudums.

Ilgtermiņā tas ietekmē arī pašvērtējumu un rada viltus dopamīna ciklu, kas nevis uzlabo, bet nogurdina, sapratusi Andra.

“Un, jo vairāk laika pavadu digitālajā vidē, jo mazāk izdaru konkrētas lietas,”

viņa vērtē.

“Informācijas un ideju ir tik daudz, ka rodas pārplūdums un kļūst grūti saprast, kam vispār ķerties klāt.”

Tas novedis pie lēmuma apzināti samazināt sociālo mediju lietošanu aptuveni par 50 procentiem, atstājot tos galvenokārt mikromācīšanās nolūkiem.

Kā tas izskatās praksē? “Es sev atļauju, piemēram, skatīties kādu video līdz brīdim, kad tas patiešām iedod prieku. Kad esmu noķērusi šo sajūtu, piemēram, sirsnīgu smaidu, – ar to pietiek. Tad telefons tiek nolikts malā. Šajā procesā man palīdz Melas Robinsas piecu sekunžu likums:

“Ja saprotu, ka telefons jāliek nost, es noskaitu līdz pieci un vienkārši to izdaru.”

Pēc tam ir svarīgi nomainīt fokusu uz citu darbību, bet tai jābūt vienkāršai un viegli izpildāmai, piemēram, nomazgāt traukus, paņemt rokās grāmatu, iziet īsā pastaigā. Smadzenēm patīk vienkāršas darbības, un tas palīdz nepārslogoties.”

No rītiem Andra cenšas nesākt dienu ar telefonu – dodot sev vismaz pusstundu vai stundu, pirms ķeras pie ekrāna. Arī vakaros priekšroka tiek dota grāmatai, nevis sociālajiem medijiem.

“Es apzināti izvēlos lasīt, nevis vēlreiz ieiet sociālajos tīklos un uzkurināt smadzenes ar jaunu dopamīna devu.”

Strādājot ar jauniešiem, par šo tēmu A. Štāle ir runājusi arī lekcijās Dienvidkurzemes skolās, īpaši kontekstā ar drošu un apzinātu digitālo rīku lietošanu.

“Mans galvenais ieteikums ikvienam, kurš grib sākt ierobežot ekrānlaiku, ir nesākt ar galējībām. Sāciet ar maziem soļiem – par 10 vai 15 minūtēm mazāk dienā. Aizvietojiet telefonu ar kaut ko patīkamu un jēgpilnu. Apzinātība šajā procesā ir daudz svarīgāka par stingriem aizliegumiem,” sapratusi A. Štāle.

Uzziņai

Pazīmes, ka tev nepieciešams digitālais gavēnis:

• tu satraucies, ja nespēj atrast savu telefonu;
• tu pārbaudi telefonu ik pa dažām minūtēm;
• pēc laika pavadīšanas sociālajos medijos tu esi uzvilcies, dusmīgs vai noskumis;
• tevi satrauc, cik “Like” atzīmju saņēmis tavs ieraksts vai fotogrāfija;
• tev ir sajūta, ka noteikti palaidīsi garām ko svarīgu, ja kaut uz brīdi izlaidīsi telefonu rokām;
• telefons ir pirmā un pēdējā lieta, ko tu turi savās rokās pēc pamošanās un iemiegot;
• ja pēkšņi attopies bez darāmā, tad uzreiz ņem rokās telefonu un ritini;
• tu esi kļuvis izklaidīgs un jūties satraukts;
• tu nespēj koncentrēties tikai uz vienu nodarbi;
• jau doma vien par telefona izlādēšanos liek justies bezpalīdzīgam.

Kad ierobežot viedierīču lietošanu:

• ēdot – gan vienatnē, kopā ar citiem cilvēkiem;
• pirms gulētiešanas un pēc pamošanās;
• kad esi pievērsies hobijam vai atpūtai – lasi, adi, spēlē galda spēli utt.
• kad pavadi laiku kopā ar tuviniekiem vai draugiem.

Digitālā gavēņa varianti:

* pilns gavēnis – konkrētu laika periodu nelieto pilnīgi nekādas elektroniskās ierīces. Sāc, piemēram, ar vienu dienu. Ja dzīves režīms ļauj – pagarini šo laiku līdz nedēļai;

* daļējs gavēnis – nelieto viedierīces konkrētā nedēļas dienā;

* specializēts gavēnis – atsakies no kādas lietotnes, spēles vai digitāla rīka, kas parasti paņem daudz tava laika;

* sociālo mediju gavēnis – ierobežo vai pilnībā izslēdz sociālos medijus no sava dienas režīma uz kādu konkrētu brīdi. Iesākumā tie var būt kaut vai darba dienu vakari, pēcāk – nedēļas nogales.

Avots: interneta vietne bonava.lv

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.