Līdz Ziemassvētkiem gaišo stundu un minūšu, dabiskā apgaismojuma paliks mazāk un mazāk. Tas šķiet tik pašsaprotami – nospiest slēdzi, un, lūk, gaisma! Ko zinām par lampām, spuldzēm?

Interjera sastāvdaļa

Apgaismojums gan ietekmē cilvēku komfortu un labsajūtu, gan var būt kā dizaina elements telpā. Katra lampa, tās gaišums, spilgtums rada noteiktu enerģētiku un noskaņu. Ja plānots remonts, tad noteikti jāizdomā, kur un kādi apgaismes objekti tiks izmantoti. Pēc gaismas izcelsmes izšķir trīs apgaismojuma veidus: dabisko, mākslīgo un jaukto. Savukārt pēc gaismas apspīdētās zonas lieluma un radītā efekta var izdalīt vispārējo, lokālo jeb vietējo, kā arī dekoratīvo apgaismojumu.

Vispārējais apgaismojums vienmērīgi izgaismo visu telpu. Tiešo gaismu rada lampas, (galda lampas, iebūvētie gaismekļi, iekārtu lampas u.c.), kuru gaisma krīt uz konkrētas plaknes. Atstarotā gaisma, kas tiek virzīta uz sienām vai griestiem, atstarojas un rada izlīdzinātu apgaismojumu (nelielas griestu lampas, sienas lampas u.c.).

Lokālā jeb vietējā apgaismojuma objekti izgaismo atsevišķus priekšmetus vai zonas, piemēram, darba galda vai viesistabas dīvāna platību. Vietējā apgaismojuma panākšanai tiek izmantotas stāvlampas, sienas lampas, iebūvēti gaismekļi un zemu iekārtas griestu lampas.

Dekoratīvais apgaismojums ir interjera elements, kas telpā galvenokārt rada noskaņu. Ar dekoratīvā apgaismojuma palīdzību iespējams akcentēt vai noslēpt konkrētus priekšmetus vai dekoratīvās detaļas, kā arī koriģēt gaismas intensitāti, virzienu un leņķi.

Jauktu apgaismojumu panāk, vienlaikus izmantojot dabisko un mākslīgo apgaismojumu. Dabiskais apgaismojums veicina koncentrēšanās spējas un sekmē cilvēka labsajūtu, bet mākslīgais apgaismojums palīdz papildus izgaismot nepieciešamo telpas platību, tādējādi nodrošinot maksimāli labu redzamību.

Interesanti fakti

• Kvēlspuldžu ražošana un ievešana Eiropas Savienībā (ES) mājsaimniecību vajadzībām pārtraukta 2012. gadā, un tās pakāpeniski izņem no tirgus. Iemesls ir to zemā efektivitāte, jo tikai 5–10% no patērētās jaudas tās pārveido redzamajā gaismā, bet atlikušie 90–95% pārvēršas siltuma zudumos. Tāpat ES plānots ar laiku atteikties arī no halogēnspudzēm un kompaktajām luminiscences spuldzēm.
• Ja telpās – birojā, virtuvē, noliktavā, istabā – izvēlas pareizo apgaismojumu, var ietaupīt līdz pat 44% enerģijas,
•  Lai neapjuktu plašajā spuldžu sortimentā un izvēlētos efektīvāko, jāpievērš uzmanība šādām lietām: energoefektivitātes klasei; gaismas plūsmai, ko mēra lūmenos (lm); gaismas krāsai, ko mēra Kelvina grādos (K); citai uz iepakojuma norādītajai informācijai.
• Spuldžu energoefektivitātes marķējumā ir norādītas septiņas energoefektivitātes klases. A+++ ir visaugstākā, bet E – viszemākā. A+++ klases spuldzes darbības laiks ir visilgākais un elektroenerģijas patēriņš – vismazākais.
•  Viens no svarīgākajiem parametriem spuldzes izvēlē ir gaismas atdeve jeb gaismas plūsma, kuru mēra lūmenos (lm). Lūmens parāda, cik spoža ir spuldze jeb cik daudz gaismas tā atdod. Jo vairāk lūmenu, jo spožāka spuldze.
• Svarīgs parametrs ir gaismas krāsa, ko mēra Kelvina grādos (K). Ja mazāk Kelvina grādu, gaisma dzeltenāka, ja vairāk – zilganāka.
• Ja vēlaties mājās nomainīt spuldzes, ieteicams to darīt pakāpeniski, sākot ar telpu, kurā apgaismojums tiek izmantots visvairāk. Tā ietaupījums būs jūtams visātrāk.
• Gaismas krāsa spēj psiholoģiski ietekmēt cilvēka darba ražīgumu – zilganā gaisma rada enerģiju, cilvēki aktīvāk strādā, savukārt silti balta gaisma atslābina un rada miera sajūtu.
• Spuldžu izmantošanā svarīgs ir pārslēgšanas ciklu skaits. Vietās, kur bieži nepieciešams ieslēgt vai izslēgt apgaismojumu, ieteicams izvēlēties spuldzes ar lielāku pārslēgšanas ciklu skaitu.
• Uz iepakojuma atrodama informācija par paredzēto spuldzes izmantošanas vietu (telpās vai ārā) un darba vides temperatūru.
• Iegādājoties LED un kompaktās luminiscences spuldzes, noteikti jāsaglabā pirkuma čeks, jo tām ir divu gadu garantija.

Avots: lvportals.lv