Ligita Kupčus-Apēna
Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"
Nezina, vai iegādāts viltojums
“Viltojumu ražotāji nesnauž – viņi aktīvi seko līdzi tam, kādas tehnoloģijas attīsta ražotāji, un pielāgo šīs metodes,” brīdina Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.
Bieži vien tiekot izgatavotas preces, kas vizuāli ir ļoti līdzīgas oriģinālajām, un atšķirt tās var, tikai rūpīgi pārbaudot. Tāpēc pirms pirkuma jāpārliecinās par kārotās preces autentiskumu.
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pēdējo gadu pētījuma dati rāda, ka 37% Eiropas iedzīvotāju atzinuši, ka nezina, kā atšķirt oriģinālu preci no viltotas. Kā tiešsaistē iepērkas liepājnieki?
“Ir atsevišķas lietas, kuras savu reizi internetā iegādājos.
Esmu piesardzīgs, tādēļ izvēlos tikai un vienīgi uzticamus un pārbaudītus veikalus, kuri mani nekad nav pievīluši.
Piemēram, “Douglas”, “Zalando”, “Benu aptieka”, “Asos”. Manuprāt, visi e-veikali, kas pārstāv fiziskas tirdzniecības vietas, ir uzticami,” vērtē Aigars.
“Ja runājam par zīmolu apaviem, apģērbu, pieļauju, ka būtiski ir sekot līdzi tam, par kādu cenu šī prece tiek piedāvāta nezināmā interneta veikalā, jo parasti atšķirība ir samērā neliela. Ja citur cena tomēr ir ievērojami zemāka un interneta veikals nav uzticams, es noteikti nepasūtītu.”
Aigars norāda, ka galvenais ir “filtrēt” līdzi un būt kritiski domājošam, veicot pirkumus internetā.
Estere, pirms kaut ko pasūtīt kādā no tiešsaistes veikaliem, vienmēr pārbauda, vai tie ir uzticami.
“Visbiežāk iepērkos “Asos”, kas garantē, ka prece nāk tieši no ražotāja, kā arī tur var lasīt reālas atsauksmes. Ja iepērkos citos veikalos, arī skatos cilvēku atsauksmes –
nav stāsts tikai par zīmoliem un uzticamību, bet vairāk par to, lai pārliecinātos, ka nopirktais atbilst tam, ko gaidu.
Šķiet, ka, ja iepērkas normālos veikalos, neticot “pagrīdes” mājaslapām, kas sola par pāris eiro kaut ko ļoti kvalitatīvu, tad ir diezgan grūti tikt apčakarētam.
Citādi ir ar “Andeli Mandeli”. Reiz viena pārdevēja mani mēģināja piekrāpt, lai gan atsauksmes par viņu bija labas. Pirku kaut ko no tehnikas, šķiet, UV lampu nagiem, un pārdevēja pēc apmaksas pazuda ar galiem.
Bet forši ir tas, ka uzreiz varēju “Andelei” ziņot un viņi iesaistījās, – uzlika pie pārdevējas profila brīdinājumu, lai citi zinātu, un arī ierobežoja viņas darbības, kā rezultātā naudiņu man atskaitīja atpakaļ.
Vispār zīmolu preces pērku reti, ja nu vienīgi sporta tērpus. Cenšos pirkt uz vietas, lai pārliecinātos, ka man derēs.”
Ieva atklāti saka – nezina, vai ir nopirkusi kaut ko viltotu. “Es viltojumus nemaz īsti nemāku atšķirt, ja nu tiešām “Nike” vietā ir rakstīts “Nice” vai “adidas” kļuvis par “didasa”. Bet man arī šādi gadījumi nav bijuši.
Dārgākas lietas parasti internetā nepasūtu.
Bet nesen nopirku “Valentino” somu. Bija ļoti liela atlaide – no 140 uz 48 eiro. Protams, aizdomas, kāpēc tik lēti, bet viss ir kārtībā.
Ja gribu pirkt kaut ko dārgāku par 20, 30 eiro, tad skatos zināmos interneta veikalos. Somu pasūtīju no “Bestsecret”, ar viņiem līdz šim man nav bijušas problēmas, laikam arī tāpēc uzticos.
Arī no zināmiem veikaliem nav bijušas problēmas ar piegādi, atgriešanu, mainīšanu utt., bet man ir gadījies uzķerties uz mazāk zināmiem veikaliem.
Prece neatnāca, pagāja mēnesis un vairāk. Sazinoties man teica, ka vēl gaida no saviem piegādātājiem. Rakstīju atkārtoti pēc diviem mēnešiem, bet neatbildēja. Solīja visādus brīnumus, vēlāk jau numurs nebija sazvanāms, jo neeksistē. Aizsūtīju viņiem e-pastā ziņu, ka par notikušo esmu ziņojusi policijai. Pēc pāris minūtēm naudiņa tika atskaitīta atpakaļ.”
Iekrīt uz zemu cenu
Pirms iegādāties preci tiešsaistē, Patentu valde aicina pievērst uzmanību tās cenai. Kārdinoši zema cena vai vilinoši lielas atlaides atpazīstama zīmola ražojumam var liecināt par viltojumu.
Piemēram, vai Latvijā populārā sludinājumu portālā piedāvātā šķietami franču luksusa zīmola mugursoma varētu maksāt tikai 149 eiro, ja oficiālā ražotāja tiešsaistes veikalā tās cena ir 1790 eiro?
Nereti sociālajos medijos arī privātpersonas tirgo dažādas “oriģinālas” zīmolu preces, lētumu attaisnojot ar to, ka tās ir rūpnīcas vai autleta cenas.
Tomēr arī šeit jāņem vērā, ka pastāv augsts risks iegādāties viltojumu, bet vēl augstāks – nesaņemt preci vispār, brīdina Patentu valdes sabiedrisko attiecību speciāliste Ella Niedra.
Izvēloties preci, būtiski pievērst uzmanību tās vizuālajam noformējumam – aprakstam un attēlu kvalitātei.
Sliktas kvalitātes fotogrāfijas un apraksti ar drukas un gramatikas kļūdām ir vienas no galvenajām viltojumu pazīmēm.
Jāraugās, vai zīmola nosaukumā nav kļūdu un vai tā logo vizuālais attēlojums, novietojums tiešām atbilst oriģinālam.
Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties preces kādā tiešsaistes veikalā, kas reģistrēts ārpus Eiropas ekonomiskās zonas, piemēram, Ķīnā, preču atbilstība Eiropas Savienības noteiktajiem drošības standartiem nav garantēta un patērētāji pakļauj sevi ne tikai viltojuma iegādes, bet arī citiem riskiem.
Pamata pazīmes ir pilnīga informācija par uzņēmumu – juridiskais nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālrunis un e-pasta adrese.
E. Niedra atgādina, ka tikpat svarīgi ir pārbaudīt, vai ir skaidri preču piegādes un atgriešanas noteikumi, vai ir klientu servisa kontaktinformācija, turklāt pirms pirkuma ir vērts pārbaudīt, vai tirgotājs ir reāli sasniedzams un pieejams komunikācijai.
Tāpat pircējiem uzmanība jāpievērš pašas tīmekļvietnes nosaukumam (domēna vārdam), jo viltotas preces var tikt tirgotas tīmekļvietnēs, kam ir līdzīgs domēna nosaukums ar oriģinālo ražotāju, un arī tā ir apzināti izveidota taustiņkļūda, ko ātrumā var nepamanīt.
Patentu valde aicina pievērst uzmanību arī izvēlētā tiešsaistes veikala tehniskajai drošībai, proti, brīdī, kad jāveic samaksa par preci un jāievada dati, adreses laukā būs redzams prefikss “Hiperteksta transporta protokols” (http://…), kas, veicot maksājumu, mainās uz “Hiperteksta transporta šifrēts protokols” (https://…).
Pārlūkprogrammas adreses laukā arīdzan jābūt redzamam piekaramas atslēgas simbolam vai uzrakstam “Secured by”.
Uzziņai
Papildu ieteikumi
– Ja piedāvājums joprojām ļoti uzrunā un pat cena izskatās ticama, ieteicams noskaidrot citu pircēju pieredzi, ko var izdarīt gan dažādās sociālo mediju platformu domubiedru grupās, gan arī īpaši šim nolūkam izveidotās tīmekļvietnēs.
– Papildus var ieskatīties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidotajā aizdomīgo komersantu jeb tā dēvētajā “Melnajā sarakstā” ar vietnēm, kurās konstatēti iespējami pārkāpumi.
– Vietnes “eBay”, “Amazon”, “Etsy” un citas ārzemju tālākpārdošanas platformas izstrādājušas stingru nulles tolerances politiku pret viltoto preču pārdevējiem.
Tās preču oriģinalitātes pārbaudei izmanto arī mākslīgā intelekta rīkus, kuri salīdzina, piemēram, vai piedāvātā produkta vizuālais izskats sakrīt ar tādu pašu preci oriģināla ražotāja mājaslapā.
Avots: Patentu valde
