Cits no cita atšķiras

Ja zem ādas plīst asinsvadi, parasti pie vainas ir sasitums. Tā kā sasituma dēļ āda paliek vesela, pušuma nav, asinīm, kas izkļuvušas no asinsvadiem, nav iespējas iztecēt. Tās sarec, mainot ādas krāsu traumētajā vietā.

Sasitumi var būt viegli vai sāpīgi, un, ja sasista, piemēram, locītava, tas var ietekmēt kustību amplitūdu un locītavu veselību ilgtermiņā.

Lielākoties par zilumiem var neuztraukties un tikt ar tiem galā mājas apstākļos. Taču ir gadījumi, kad zilums var liecināt par kaut ko nopietnāku, kam jāpievērš īpaša uzmanība.

“Plakanu, zilgansarkanu zilumu, kas veidojas, kad asinis nokļūst ādas augšējos slāņos, sauc par ekhimozi. Uzskatāmākais tā piemērs ir zilums zem acs. Savukārt hematoma veido tādu kā zemādas pacēlumu. Sasituma vieta parasti ir pietūkusi, uzpampusi un sāpīga. Tāds ir, piemēram, puns pierē. Jāņem vērā, ka hematoma nav tas pats, kas asiņošana organismā vai ārpus tā,” skaidro farmaceits.

Zilumam uzsūcoties, ar dzelzi bagāta viela asinīs – hemoglobīns – sadalās citos savienojumos. Tieši šis process liek zilumam mainīt krāsu.

Ziluma varavīksne:

• uzreiz pēc traumas – sarkans;
• vienas divu dienu laikā kļūst purpursarkans vai zili melns;
• pēc 5–10 dienām var kļūt zaļgans vai dzeltenīgs;
• 10–14 dienu laikā – dzeltenbrūns vai bāli brūngans.

Aptuveni divu nedēļu laikā zilumam vajadzētu pilnībā izzust.

Aukstums noderēs

Auksta komprese uzreiz pēc sasituma var palīdzēt mazināt pietūkumu un asins izplūduma izmērus. Aukstums palēnina asinsriti šajā apgabalā, un mazāk asiņu izplūst audos. Tāpēc pirmā palīdzība sasituma gadījumā – ievainotajai vietai nekavējoties uzlikt aukstu kompresi, piemēram, dārzeņu paciņu no saldētavas, kas ietīta dvielī.

“Sportistiem un aktīvu bērnu vecākiem, kam ar ikdienas traumām nākas saskarties biežāk, noderēs aptiekās nopērkamie aukstuma elementi, ko uzglabā saldētavā un var lietot atkārtoti.

Aukstuma komprese jātur 15 līdz 20 minūtes, tad jāietur 30 minūšu pauze un pēc pārtraukuma jāuzliek atkārtoti.

Tāpat aptiekā iespējams iegādāties kādu no preparātiem, kas var veicināt ziluma uzsūkšanos. Tādi ir, piemēram, heparīnu saturoši geli, kas mazina tūsku, kavē iekaisuma veidošanos, uzlabo mikrocirkulāciju, kā arī veicina hematomu uzsūkšanos. Šos gelus nedrīkst lietot, ja ir vaļēja brūce, – tādā gadījumā ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, jo katrs gadījums ir atšķirīgs,” saka V. Brižaņs un piebilst, ka farmaceits var palīdzēt izvēlēties arī tonējošu līdzekli ziluma maskēšanai. Daži no tiem ir ar dezinficējošām īpašībām, kas noder, ja ziluma vietā uz ādas ir kāda skramba.

Farmaceits iesaka atpūtināt savainoto ekstremitāti un, ja iespējams, pacelt to augstāk par sirds apvidu. Piemēram, ja sasists apakšstilbs, vislabāk ir apgulties un pacelt kāju augstāk, atbalstot miera stāvoklī. Tas novērsīs asiņu uzkrāšanos sasistajā vietā, palīdzēs mazināt pietūkumu un ziluma apmērus.

Pēc divām dienām sasistajai vietai var uzlikt sildošu kompresi. Ja nepieciešams (sasistā vieta ļoti sāp), var iedzert kādu bezrecepšu pretsāpju līdzekli.

Dažkārt tie nav zilumi

Ja zilumi veidojas bieži, tad to cēlonis varētu būt gan vecums, gan dzimums, gan gēni.

“Ar gadiem āda kļūst plānāka un zaudē daļu zemādas tauku slāņa. Līdz ar to nav spilvena, kas aizsargātu asinsvadus, un tie var vieglāk plīst.

Arī asinsvadu sieniņas kļūst trauslākas, zaudē elasticitāti. Novērots, ka sievietēm sasitumi un tiem sekojoši zilumi mēdz gadīties biežāk, īpaši, uz augšdelma, augšstilba. Dažkārt bieža zilumu veidošanās var nākt mantojumā jeb būt ģimenes anamnēzē,” skaidro V. Brižaņs.

Folijskābe, folāts un vitamīni C, K un B12 piedalās asins recēšanas procesos. Ja cilvēks ar uzturu nesaņem pietiekami daudz nepieciešamo mikroelementu, tas var ietekmēt zilumu rašanos.

Ja trūkst C vitamīna, vēlams iekļaut uzturā vairāk citrusaugļu. Liellopu gaļa un brokastu pārslas ir labs B12 vitamīna avots. Zaļie lapu salāti, kāposti, spināti ir K vitamīna un folātu jeb dabiska B9 vitamīna avots.

Tomēr par zilumu var noturēt arī cita veida plankumu. Lielus, purpursarkanus izsitumus uz ādas (ko izraisa mazo asinsvadu zemādas asiņošana) sauc par aterosklerotisko purpuru. Nelielus sarkanus vai violetus plankumus sauc par petehijām.

Asins plankumus vai vieglus zilumus var izraisīt arī tādas veselības problēmas kā, piemēram, hemofilija vai Villebranda slimība, aknu slimība, piemēram, ciroze, trombocitopēnija (ja asinīs nav pietiekami daudz trombocītu), onkoloģiska slimība, piemēram, leikēmija, Hodžkina slimība vai multiplā mieloma.

“Antitrombocītu līdzekļi, beta blokatori, aspirīns, kortikosteroīdi un ķīmijterapija, kas tiek lietota onkoloģiskas slimības ārstēšanā, var izraisīt zilumiem līdzīgas pēdas uz ādas (zemādas asins izplūdumus). Tomēr pirms konsultēšanās ar savu ārstu, nevajadzētu pārtraukt lietot zāles. Ārsts izanalizēs zilumu rašanās iemeslu un izlems par terapiju,” skaidro farmaceits.

PADOMI

Kā izvairīties no zilumiem?

Diez vai ir iespējams pasargāt sevi no sadzīves situācijās iegūtiem zilumiem, taču ir daži ieteikumi, kā mazināt risku sasisties, iesaka fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Veselības centru apvienībā Guna Vītoliņa.

• Ieslēdz naktslampu, lai tumsā nepakluptu!
• Novāc šķēršļus savā ceļā, piemēram, nenostiprinātus paklājus.
• Atbrīvo gaiteni vai citas šaurākas vietas mājās no liekām mēbelēm un ikdienā nelietotiem priekšmetiem, aiz kā var aizķerties, paklupt.
• Sportojot izmanto aizsarglīdzekļus – ķiveri, ceļu un elkoņu sargus.
• Vajadzības gadījumā izmanto palīglīdzekļus.

UZZIŅAI

Kādos gadījumos nepieciešama ārsta palīdzība?

• Ja ir aizdomas par sastiepumu vai kaulu lūzumu.
• Ja zilums nākamajā dienā ir kļuvis lielāks.
• Traumētā ekstremitāte piepampst un kļūst stīva.
• Zilums nepāriet vairākas nedēļas vai atkal parādās bez iemesla.
• Zilums ir acu rajonā un ir redzes traucējumi vai grūtības skatīties dažādos virzienos.
• Zilums iegūts, sasitot galvu, ķermeņa augšdaļu krūšu kurvja apvidū vai vēderu.