Kādi ir būtiskākie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stājās spēkā 1. novembrī?

Gan Ekonomikas ministrijas, gan lvportals.lv tīmekļa vietnēs tie skaidroti šādi: ja pirmajā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē kvoruma trūkuma dēļ nebūs iespējams pieņemt lēmumu, tad dzīvokļu īpašnieku kopsapulci varēs sasaukt atkārtoti.

Tā būs lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāvēs vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Līdzīgi kritēriji attieksies arī uz aptaujām.

Pieņemtie jaunie likuma grozījumi aizsargās tos dzīvokļu īpašniekus, kuri aktīvi piedalās dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, taču ir mazākumā un vairākuma bezdarbības dēļ nespēj pieņemt ēkas uzturēšanai svarīgus lēmumus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 18. pantu dzīvokļu īpašnieku kopība par savas kompetences jautājumiem lēmumus var pieņemt trijos veidos. Pirmais. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Otrais. Nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, bet veicot aptauju. Trešais. Citādi savstarpēji vienojoties.

Grozījumi, kas nu stājušies spēkā, uzlabos lēmumu pieņemšanas procedūru, un dzīvojamo māju pārvaldīšana varēs notikt daudz sekmīgāk.

Tātad –

ja sākotnējā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav bijusi lemttiesīga dzīvokļu īpašnieku kvoruma trūkuma dēļ, tad to sasauks atkārtoti.

Atkārtotā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce būs uzskatāma par lemttiesīgu, ja tā atbildīs vairākiem noteikumiem. Piemēram, kopsapulci sasauks ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sākotnējās kopsapulces.

Atkārtotas kopsapulces dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāvēs vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Lēmumu pieņemšanai atkārtotā kopsapulcē nepieciešams, lai “par” nobalsotu vairāk nekā puse no atkārtotajā kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašumu īpašniekiem. Un vēl tiks ievēroti vairāki noteikumi.

Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa norādījusi, ka šāds risinājums, jeb grozījumi tika izstrādāti, jo daudziem dzīvokļu īpašniekiem trūkst intereses par kopības darbību un viņi nepiedalās kopības gribas veidošanā.

Lielā mērā tas saistīts ar to, ka arvien biežāk dzīvokļu īpašumi netiek lietoti pašu vai ģimenes locekļu vajadzībām, bet gan tiek izīrēti vai jau sākotnēji iegādāti kā investīciju objekti.

Tāpat šāda risinājuma izvēle ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt efektīvu dzīvojamo māju ikdienas pārvaldīšanu un uzturēšanu.