Ceturtdiena, 27. februāris Līva, Līvija, Andra

Kā nosvinēt slikto paradumu bēres

Kā nosvinēt slikto paradumu bēres
Foto: ilustratīvs
20.01.2020 07:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Vai tu bieži kavē norunātu tikšanos, atliec plānotās sporta nodarbības un veselīgas maltītes vietā izvēlies neveselīgas uzkodas, kas sāk atspoguļoties liekajā svarā? Tu noteikti neesi vienīgais – šie visi ir paradumi, par kuriem mēs ikdienā neaizdomājamies. Apņemšanās kaut ko mainīt rodas tad, kad ir saņemts jau kārtējais aizrādījums vai atgādinājums. “Ar vārdiem “nelāgs paradums” visbiežāk saprotam tādu rīcību, kas, liekas, varētu kaitēt un radīt negatīvās sekas mums pašiem un arī citiem ilgtermiņā,” stāsta psihoterapeite Ieva Ozola.

Durvis veras uz otru pusi

Paradumu maiņas pamatā ir darbs ar sevi, cilvēkam ir jācenšas atrast savus motīvus un izpratni par to, kāpēc ir jāmainās un kas tiks sasniegts mainoties. Pārmaiņu procesā bieži jāveido dialogs ar savām pretrunīgajām personības daļām, kā arī jāuztur godīga un nopietna saruna ar sevi pašu.

Lai atpazītu paradumus, kas kļuvuši kaitējoši vai ir “novecojuši”, psihoterapeite iesaka pašam sevi pavērot ikdienā, paanalizēt savus rituālus un darbības un izsvērt, kurš no ikdienas paradumiem tiek veikts, bet patiesībā vairs nedod nekādu gandarījumu un prieku. “Sevis pētniecība vienmēr ir ilgtermiņa ieguldījums, tādēļ ir vērts tam veltīt laiku. Varat veidot paradumu sarakstu un mēģināt tos aplūkot, dažādi klasificējot, piemēram, skalā no ļoti nekaitīgiem līdz kaitīgiem,” iesaka speciāliste.

“Pavisam nelielu paradumu maiņai ir vajadzīgi nepilni divi mēneši,” saka psihoterapeite. Piemēram viņa min vienkāršu situāciju, kad tiek nomainīta kāda ierasta ikdienas priekšmeta atrašanās vieta vai lietošanas režīms – varētu sākt ar ledusskapja durvju pusi. “Pirmās dienas vērsiet ledusskapi pa vecam, tad pamīšus vai tikai domās pa vecam, līdz beidzot realitātē arvien biežāk un biežāk atvērsiet to pareizi. Reflekss kādu laiku vēl saglabāsies, bet vecais ieradums pakāpeniski zudīs un paralēli nostiprināsies jaunais. Tā aptuveni notiek darbs pie jebkura paraduma maiņas, taču ilgums un sarežģītība ir atkarīgi no paraduma dziļuma un paša ieraduma, katra cilvēka individualitātes un gatavības pārmaiņām,” pieredzē dalās I. Ozola.

Jauns gads, jauns es – nebūt ne

Psihoterapeite stāsta – ja kādam rodas doma, ka rīt viņš sāks jaunu dzīvi un mainīs vecos paradumus, tā ir pazīme, ka šīs pārmaiņas cilvēks patiesībā vēlas jau šodien. To var pielīdzināt vēlmei ziemā plānot, kur vasarā doties atvaļinājumā, kas visbiežāk ir zīme, ka atpūta nepieciešama jau tagad. Paradumi mūsos dzīvo šodienā, pārmaiņas – rītdienā. “Es tikai vēl šodien tā, rīt jau citādi!” Rītdiena kļūst par šodienu, un atkal pārmaiņas nonāk rītdienas dienas kārtībā. Šādos brīžos ir sev jājautā: kādēļ ne tagad?

“Esmu pārliecināta, ka katrs cilvēks pats var identificēt un lielākoties zina savus paradumus un to, kurā brīdī tie sāk kaitēt. Ja kāds tos neapzinās, tad agri vai vēlu kāds tuvāks vai tālāks cilvēks viņam uz tiem norādīs,” piebilst I. Ozola. Tomēr, lai gan ārējie stimuli, piemēram, Jaunais gads, nereti noder par motivāciju cīņai ar sliktajiem ieradumiem, nomainīts sienas kalendārs pilnīgi neko nenozīmē cilvēka iekšējai pasaulei. “Tas ir viens no pamata skaidrojumiem, kādēļ Jaunā gada apņemšanās jau pēc mēneša aizmirstas. Cilvēka motīvi kaut ko savā dzīvē mainīt ir sarežģīti, dažkārt pretrunīgi, un visbiežāk par tiem nevar domāt lineāri,” apgalvo psihoterapeite.

Jākļūst pieaugušam

Tā kā mūsos saskaras vakarējais vecais un rītdienas jaunais, paradumu maiņa ir saistīta ar iekšējām pretrunām un strīdiem. Ieklausieties tajos! Kādi personāži ir šajos iekšējos dialogos? Iespītējies bērns, kurš cīnās pret vecāka stingrajām prasībām? Izvairīgs bērns, kurš ignorē, vai protestējošs pusaudzis? Tās ir diezgan tipiskas iekšējās reakcijas situācijās, kad mēs sev liekam mainīties. Piemēram, veselības problēmu dēļ jums, iespējams, ir jāatsakās no kāda ēšanas paraduma, bet jūs sākat vēl vairāk našķoties vai pilnībā ignorējat ārsta norādījumus. Tātad, pirmkārt, ir kaut kas, ko man noteikti vajag izdarīt, lai saglabātu savu veselību. Tā ir normāla pieauguša cilvēka reālistiska pozīcija. Kaut kas dzīvē ir jāizdara, varbūt tas ir mazāk patīkams, bet es zinu, ka tas saglabās manu veselību.

Pavisam cits jautājums ir: cik ļoti es to gribu? Gribu – negribu ir vairāk bērna pozīcija. Tā ir ļoti svarīga, lai noteiktu savas vajadzības, bet var būt ļoti traucējoša, ja ir jādara kaut kas nepatīkams un, iespējams, tūlītēju gandarījumu nenesošs. Noteikti daudziem, kuri apņēmušies kaut ko mainīt, strīds starp gribu un vajag ir pazīstams. “Pārmaiņu procesā pētiet to. Kļūstiet pats sev par labo vecāku, kas var pietiekami veiksmīgi sarunāt ar to daļu, kura negrib mainīties vai baidās no pārmaiņām,” piebilst I. Ozola.

Tajā pašā laikā psihoterapeite min, ka ir ļoti svarīgi apzināties, ka mūsos pašos var nebūt viennozīmīga vienotība. “Atzīt, ka mūsos var būt arī daļa, kura negrib mainīties, ir svarīgi, jo tikai tad var sākt šīs daļas iepazīt un domāt, ko ar tām iesākt. Piemēram, ja ieradums ir sens un saistīts ar daudzām patīkamām asociācijām, var būt skumji, ka no tā ir jāatvadās. Ne velti dažkārt cilvēkiem palīdz rituālas atvadas vai slikto paradumu “bēres”. Nevērtējiet par zemu simboliskas rīcības nozīmi un nebaidieties izskatīties smieklīgi, ja jūtat, ka tas jums var palīdzēt atvadīties no kaut kā traucējoša jūsos,” iedrošina psihoterapeite.

Pamēģini!

“Kāpēc?” metode labām pārmaiņām
  • Kāpēc es nevaru sākt pārmaiņas tagad? Jo šodien nebiju plānojis, bet es gribu to sākt rīt.
  • Kāpēc es nevaru sākt pārmaiņas tagad, ja es tās gribu? Es neesmu gatavs.
  • Kāpēc? Es nebiju domājis tā uzreiz.
  • Kāpēc? Jo ir tik labi domāt par pārmaiņām, vēl neko nedarīt, vēl nedaudz ilgāk saglabājot veco ieradumu.

Jebkuru jautājumu uzdodiet sev neatlaidīgi, vairākas reizes, neļaujiet sev atrunāties. Jautājumus “kāpēc” var turpināt, un, iespējams, parādīsies jauni jautājumi, līdz rodīsies sajūta, ka ir atrasta īstā atbilde. Šis ir viens no veidiem, kas var palīdzēt labāk izprast savus motīvus, savas pretestības un atrast to, kas tad īsti ikdienas dzīvē ir jāmaina. Varbūt tā ir attieksme pret pašām pārmaiņām, varbūt tas ir pārmaiņu veids vai vēl kas cits.

Amerikāņu psihologa Džeimsa Kleiborna padomi slikto ieradumu atmešanai

  • Neignorē ieradumu cerot, ka tas pats izzudīs, bet apzinies to.
  • Izvairies no vides, kas izraisa nelāgo ieradumu.
  • Aizstāj slikto ieradumu ar labu.
  • Atrodi cilvēku, kuram atskatīties par paveikto.
  • Nešausti sevi, bet piedod sev kļūdas ceļā uz pārmaiņām.
Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli