Kā sakārtota darba vide un mazāk traucēkļu palīdz būt produktīvākam
Lai arī kas būtu aiz loga – silta vasaras saule vai tumšas rudens dienas –, ne vienmēr, sēžot pie darba vai mācību galda, cilvēks jūtas motivēts strādāt. Produktivitāti lielā mērā ietekmē arī apkārtējā vide – apgaismojums, darba vieta un tas, kas atrodas uz darba galda.
Džūlija Lote Lapka
Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"
Izaugsmes un transformācijas trenere jeb mentore Elīna Briljonoka labprāt dalās personīgajā pieredzē, pasmejot, ka viņai ar produktivitāti darbā palīdz garlaicīga un sakārtota vide.
“Vajag, lai ir brīva vieta darbam, – vienalga, vai tas ir ar datoru vai mācību grāmatām.
Es teiktu, ka uz galda vajag tikai, piemēram, to pašu datoru, kādu lapu vai piezīmju blociņu un rakstāmo.
Tā, lai netraucē, var nolikt kādu organizatoru rakstāmpiederumiem vai papīriem, kladēm. Lai gan, visu to, ko reāli darbam vai mācībām nevajag, ieteiktu salikt pa atvilktnēm – lai tas nenovērš uzmanību no tā, kas tieši tajā brīdī jāpadara,” viņa stāsta.
Ja vien darbs nav saistīts ar mobilā telefona izmantošanu, tad E. Briljonoka pārliecināta: arī tam ne vienmēr vieta uz darba galda. Ja darbs jāpaveic raiti, tad arī pati savu viedierīci labprāt novieto citur, lai nerēgojas acīs.
Motivāciju strādāt ietekmē gan ieslēgtie paziņojumi, gan pieradums regulāri aplūkot, kas jauns sociālajos medijos. Ja pašam trūkst gribasspēka, tad telefonu neņemt rokās ir pagrūti, īpaši, ja tas turpat acu priekšā ir.
“Bet īpaši tas attiecas uz skolēniem.
Ja mācoties uz galda priekšā būs telefons vai kādas citas izklaides iespējas, tas pasliktina koncentrēšanās spējas. Vienīgi, ka mūsdienās mājasdarbus bieži uzdod pildīt ekrānā. Bet tad es teiktu, ka labāk ir bērnu nosēdināt pie datora, nevis atļaut darboties telefonā, kur spēlītēm ir pavisam ātra un ērta piekļuve. To praktizēju arī ar saviem bērniem.”
Arī mazajiem mācoties ir svarīgi, ka galds ir sakārtots, citādi viņi meklēs citas alternatīvas – ies uz citām telpām, mācīsies gultā vai pie zemes, norāda Elīna.
Savukārt tas atvērs durvis papildu lietām un izklaidēm, kas ne tikai novērsīs skolēna uzmanību, bet būtiski ietekmēs viņa padarītos darbus un mācīšanās ilgumu.
Liepājniece atzīst, ka nekārtība mēdz rasties, arī reāli strādājot. Tad visu pa savām vietām vajadzētu salikt uzreiz, lai brīžos, kad kaut kas jāizdara steidzami, nav jāmeklē cita darba vieta.
“Manā pieredzē tas aizņem mazāk laika un arī mentāli palīdz atgriezties tajā darbā,” komentē mentore.
Lielisks veids, kā galdu nedaudz atsvaidzināt, viņasprāt, ir ar kādu augu. Arī pašai uz darba galda vienmēr būs kāds zaļums.
“Saka, ka tas esot labi, jo augi attīra gaisu, nomierina.”
Arī “Luminor” bankas izstrādātie ieteikumi labai darba videi norāda, ka no telpaugiem nevajadzētu atteikties, – tie uzlabojot gaisa kvalitāti telpā un garastāvokli, mazinot nogurumu un stresu.
Tas tāpēc, ka augi ražo skābekli un attīra gaisu, savukārt mitrums, kas iztvaiko no lapām, uzlabo telpu mikroklimatu, kas ir īpaši būtiski apkures sezonas laikā.
Lieka lieta uz galda nebūs arī ūdens pudele vai glāze, jo regulāra ūdens padzeršanās palīdz uzturēt mundrumu.
Produktivitāti ietekmē arī apgaismojums – ja tas nogurdina acis, vēlme strādāt vai mācīties ātri vien pazūd. Vislabāk ir, ja telpā ir dabīgais apgaismojums.
Savukārt, ja virs galvas mirgo baltas vai nepietiekamas biroja gaismas, varbūt ir vērts vietiņu izbrīvēt galda lampai.