Kaķis kokā ne vienmēr ir briesmās
Kaķis jau divas dienas sēž kokā pie mājas, bet ugunsdzēsēji atsakās braukt. Ko man iesākt? Tāds izmisuma sauciens sociālajos tīklos nesen skanēja no Liepājas centra. Tomēr ziņās bieži parādās informācija par izglābtiem mājas un savvaļas dzīvniekiem.
Linda Kilevica
Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"
Kad zvanīt uz ārkārtas numuru 112, bet, kad nevajag saukt palīgā glābējus, skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Sandra Vējiņa.
VUGD ik dienu ne tikai dzēš ugunsgrēkus un glābj cilvēkus, bet steidzas palīgā arī dzīvniekiem, kas nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī un ja apdraudēta to veselība vai dzīvība.
Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir vajadzīga gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem.
Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas, lapsas.
Tā tas ir, ka visbiežāk dažādās likstās nokļūst kaķi, kuri saviem spēkiem nespēj tikt lejā no koka, ielien caurulēs vai arī iekrīt ventilācijas šahtās un akās.
Taču te jāsaprot, ko īsti nozīmē dzīvnieka bezpalīdzīgs stāvoklis.
Ļoti bieži saimnieki sauc glābējus, tiklīdz kaķis ir uzkāpis kokā. Taču kaķim tā ir dabiska vide, viņa spēļu laukums.
Visbiežāk brīdī, kad ar skaņas un gaismas signāliem piebrauc VUGD automašīna, mincis bez grūtībām nolec no koka vai pārlec uz citu koku.
Pa to laiku, iespējams, citur notikusi nelaime, kur patiešām vajadzīga ugunsdzēsēju palīdzība.
Glābēji jāsauc tad, ja kaķis ir iesprūdis, ieķēries un nespēj atbrīvoties. Piemēram, aprīlī Liepājā atbrīvoja izlietnē iesprūdušu kaķēnu.
Ja ir liels satraukums par dzīvnieciņu kokā un šķiet, ka tas aizkavējas pārāk ilgi, vajag saukt un vilināt lejā ar kārumiem.
Palīdzība sniegta arī gulbjiem, baložiem, bezdelīgām, kaijām, pīlēm, stārķiem, strazdiem, vanagiem, vārnām, zvirbuļiem un citiem putniem, kuri bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās.
Nesen VUGD dažu minūšu laikā ieradās uz izsaukumu Grīzupes ielā, kur balodis bija iekritis spraugā starp veikala sienu un pakomātu un nespēja tikt laukā saviem spēkiem.
Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir bijusi vajadzīga meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs.
Dažkārt bez līdzcilvēku atbalsta ar traktortehniku nebūtu bijis iespējams izglābt dzīvniekus.
Dienests pateicas ikvienam, kurš sniedzis palīdzīgu roku, lai glābšanas darbi norisinātos veiksmīgi!
Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt.
Ir situācijas, kad cilvēks, kurš izsaucis glābējus, jo dzird, ka ventilācijas šahtā ir putns, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvotu lidoni. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt nevar.
VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem mīļdzīvniekiem un mājdzīvniekiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ tie neciestu.
Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai pusatvērts logs neradīs bīstamu situāciju kaķiem, kuri dažkārt mēģina izkļūt pa vēdināšanai atstātiem logiem un iesprūst logu ailē.
Ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem. Gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, tad viņam var līdzēt tikai veterinārārsts.
Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs 112 nav jāizmanto gadījumos, kad nav apdraudējuma dzīvībai, veselībai, drošībai vai īpašumam.
Nezvaniet, lai lūgtu izglābt dzīvnieku viņa dabiskajā vidē, piemēram, kaķi, kurš uzrāpies kokā, bebru, kurš iepeldējis pilsētas kanālā, un tamlīdzīgos gadījumos.
Tāpat VUGD nebrauks iznīcināt insektus, grauzējus un citus kaitēkļus vai noņemt no kokiem, ēkām vai stabiem putnu ligzdu.
Šajos jautājumos jāvēršas pie privātfirmām vai namu apsaimniekotājiem.