Saglabāt mieru

Applūšanas gadījumi notiek itin bieži, bet to iemesls, apjoms un nodarītie zaudējumi ir atšķirīgi.

Dažkārt bojājumi ir nelieli – cietis grīdas segums vai bojāts griestu apmetums. Taču nereti tie skar arī sadzīves tehniku, mēbeles vai pat vairākus dzīvokļus vienlaikus.

Šādās situācijās ir svarīgi rīkoties operatīvi, saglabājot mieru.

Mājokļu applūšanu nereti izraisa bojāti lokanie pievadi, piemēram, pie izlietnes vai tualetes skalojamās kastes, plastmasas cauruļu atvienošanās, kā arī veļasmašīnu pievadu bojājumi.

Nopietnākos gadījumos plūdu cēlonis var būt nolietojušies vai saplīsuši stāvvadi.

Mitruma parādīšanās griestos ne vienmēr nozīmē bojājumu kaimiņu vai sava dzīvokļa komunikācijās. Iemesls var būt arī mājas ārsienas, kas ir nolietojušās un laiž cauri mitrumu, problēmas starpstāvu stāvvadu savienojumos vai nepietiekama ventilācija.  

Ja dzīvoklis pēkšņi sāk applūst, svarīgākais ir saglabāt mieru un darīt visu iespējamo, lai mazinātu zaudējumus.

Vispirms novērtējiet situāciju. Var būt tā, ka griestos parādās neliels mitrums, bet ir arī iespējams, ka mājoklī jau sāk ieplūst ūdens.

Abos gadījumos

nekavējoties informējiet kaimiņu, no kura dzīvokļa ūdens tek. Bieži vien viņi par notikušo nemaz nenojauš.

Ja ūdens ir daudz, nekavējoties zvaniet avārijas dienestam un mājas apsaimniekotājam. Viņi palīdzēs ātrāk apzināt problēmas cēloni.

Apsaimniekotāja kontakti parasti atrodami uz dzīvokļa rēķina vai e-pastā, daudziem norādīts arī diennakts tālrunis avārijas dienestam.

Pašam jāiesaistās

Gaidot palīdzību, situāciju noteikti jācenšas stabilizēt arī pašu spēkiem. Ja ūdens pil no griestiem, zem noplūdes vietas novietojiet bļodas vai citus traukus, lai pēc iespējas vairāk pasargātu grīdas segumu.

Ja iespējams, pārvietojiet mēbeles tālāk no mitruma uz sausu vietu vai vismaz paceliet tās virs grīdas.

Ja ūdens tek uz lielākām mēbelēm, ko nav iespējams pārvietot, uzklājiet tām plēvi vai citu mitrumizturīgu materiālu.

Ja redzat, ka ūdens var skart elektroierīces vai vadus, esiet ļoti piesardzīgs.

Ja nejūtaties droši, vislabāk elektrosadales skapī atslēdziet elektrības padevi.

Savukārt, ja bojājuma avots atrodas jūsu dzīvoklī, vispirms centieties aizgriezt ūdens padevi jeb tā saucamo ventili.

Īpaša piesardzība nepieciešama, ja problēma saistīta ar karstā ūdens caurulēm vai radiatoru plīsumu.

Ja neesat pārliecināts, kur atrodas attiecīgais ventilis, drošāk ir sagaidīt speciālistu un nesākt remontēt pašiem. Arī šajā gadījumā vajadzētu nekavējoties izsaukt santehniķi, apsaimniekotāju vai avārijas dienestu.

Daudzi apdrošinātāji ārkārtas gadījumiem piedāvā savus meistarus. 

Neatkarīgi no tā, vai esat cietušais vai bojājums aizsācies jūsu dzīvoklī, nofotografējiet visu, kas applūšanas laikā sabojāts.

Šie attēli būs noderīgi gan apdrošinātājam, gan gadījumos, kad jāpierāda zaudējumu apmērs vai notikuma apstākļi.

Ja negadījumam piesaistīts apsaimniekotājs, lūdziet viņam ne tikai novērst avārijas situāciju, bet arī apsekot abus dzīvokļus un sagatavot aktu, kurā fiksēti nodarītie bojājumi un zaudējumi.

Aktu var sastādīt arī paši iedzīvotāji, to abpusēji parakstot.

Ja esat apdrošināts, tas palīdzēs paātrināt atlīdzības saņemšanu. Savukārt, ja apdrošināšana nav noformēta, dokuments būs pierādījums, vēršoties pie kaimiņa vai apsaimniekotāja.

Jārīkojas ātri un atbildīgi

Lai saņemtu atlīdzību no apdrošinātāja, negadījumu ieteicams reģistrēt sava apdrošinātāja interneta vietnē trīs darba dienu laikā.

Jo detalizētāk aprakstīsiet situāciju, pievienojot arī fotoattēlus vai aktu, jo vienkāršāk būs novērtēt bojājumus un ātrāk izmaksāt atlīdzību.

Pēc iespējas ātrāk negadījumu ieteicams pieteikt arī tiem, kuru dzīvoklī radusies problēma.

Civiltiesiskā apdrošināšana, kas nereti iekļauta mājokļa apdrošināšanas polisē, palīdzēs nosegt kaimiņiem radītos zaudējumus.

Atlīdzības apmērs tiek noteikts, ņemot vērā negadījuma seku novēršanas izmaksas un polises noteikumos norādīto pašrisku.

Apdrošinot mājokli, ieteicams apdrošināt arī iedzīvi, jo nereti cieš arī sadzīves tehnika un dažādas dārgas iekārtas.

Ja jums nav aktīvas apdrošināšanas polises, sākotnējie darbības soļi krasi neatšķiras.

Galvenais ir informēt kaimiņus un citas atbildīgās iestādes, dokumentēt situāciju un censties pēc iespējas ātrāk veikt pirmos seku novēršanas soļus.

Pēcāk nepieciešams veikt zaudējumu aprēķinu. To var darīt sadarbībā ar meistaru, kas izveido darbu tāmi.

Kad zaudējumu apmērs ir skaidrs, vērsieties pie kaimiņa vai apsaimniekotāja ar rakstisku prasību par izdevumu kompensēšanu.

Iespējama arī vienošanās, ka vainīgais apņemas pats veikt remontu cietušā dzīvoklī.

Ja vienoties neizdodas un zaudējumi netiek atlīdzināti, nākamais solis var būt vēršanās tiesā. Tad īpaši svarīgi ir visi iepriekš sagatavotie pierādījumi – attēli, tāmes un, protams, pārvaldnieka sastādītais negadījuma akts.