SIA “Kurzemes sēklas” valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls iesaka, kam jāpievērš uzmanība, izvēloties sēklu iepakojumus.

Pirmkārt, būtu jāskatās, vai uz paciņas norādīts derīguma termiņš. Oficiālā tirdzniecības vietā gan nevarētu būt produkcija, kam šis datums jau garām; tas arī nevar būt tālu uz priekšu.

Nedīgstošas sēklas nedrīkst tirgot, tādām veikalos nevajadzētu būt.

Katrai kultūrai sēklas saglabā dažādu dīdzību. Piemēram, daudzgadīgās puķes samērā īsu laiku – gadu, divus. Vasaras puķēm, kas jau pirmajā gadā dod sēklas, ir garāki termiņi.

Atšķirīgi arī izmēri; vasaras puķēm lielākas sēklas nekā ziemcietēm.

Jāliek aiz auss – ja sēklas maziņas, tad paciņa jāatver ļoti uzmanīgi, it sevišķi iekšējā. Bijuši gadījumi, ka cilvēks to atplēš cerībā uz lielām sēklām, bet tādu tur nav.

Ja ir tik mazas sēkliņas kā begonijām, tām gandrīz vai uzelpot nedrīkst, lai neaizpūstu pa gaisu. Tāpēc ir labi iepriekš iztaustīt iepakojumu un saprast, kādas sēklas tajā ir. Ja jūtams, ka mazas, tad labāk atvērt uz baltas lapas vai balta galdauta. Tur tās būs labi saskatāmas.

Daļu iepakojuma zaudēt reizēm var būt dārgi; sēklas ar katru gadu maksā arvien vairāk.

Mazajās paciņās mēdz būt arī zaļas vai rozā sēklas. A. Kiršentāls paskaidro, ka diezin vai tās apstrādātas ar kādu fungicīdu kā profesionālās sēklas. Drīzāk krāsviela izmantota, lai sēklas dobē varētu ieraudzīt.

Brūnas kāpostu sēkliņas zemē var neredzēt. Pat kasetēs sējot, tās grūti atrast. Nokrāso, lai varētu pārliecināties, ka tiešām iebirušas vajadzīgajā vietā.

Ja gribam sev atvieglot darbu – sēt vieglāk un kvalitatīvāk –, varam nopirkt sēklu lentes. Tās iegulda, iestāda augsnē, un vēlāk ir mazāk darba, sadīgušo retinot.

Ir mīkstās un cietās sēklas; pirmās sadīgst ātri, otrajām šis process stipri ilgāks. “Piemēram, arbūza sēkliņa ir cietā, un ar to ir īsta cīņa.

Parasti arbūzs dīgst no 10 līdz 14 dienām, bet šo laiku var arī saīsināt,”

turpina speciālists.

“Ja sēklu viegli traumē, saspiežot no malām, bet neskarot dīgļlapu stūrī, tad būs no zemes ārā jau otrajā, trešajā dienā. Tikai jānodrošina ūdens piekļuve.”

Ar mazu cieto sēklu, piemēram, sīpolu vai puķuzirni, tā nesanāks, jo to nevar saspiest, bet lielajām uzdīgšanu iespējams paātrināt. Var arī sēklas viegli parīvēt ar smilšpapīru vai nagu vīlīti.

“Parasti preci izvēlamies ar acīm, mūsu uzmanību piesaista attēls. Taču reizēm var neizaugt tāds dārzenis, auglis vai oga, kāds nofotografēts.

Bilde pamatā norāda uz šķirnes tipu, un tas gan būs tāds pats. Ja uz paciņas sarkans tomāts, tad tāds arī izaugs,” skaidro A. Kiršentāls.

Un tomēr rezultāts var atšķirties, jo dārzeņa lielums un forma atkarīga arī no audzēšanas apstākļiem. Dažkārt ietekmē pat dienas garums, gaismas intensitāte.

Dēstu audzēšanai februārī jau sāk sēt. Tomātiem vēl par agru, bet selerijām, puraviem, petūnijām īstais laiks.

Tāpat meloņbumbieriem jeb pepino – šīgada jaunumam. To audzē siltumnīcā, izaug 1–1,10 m augstumā, augļi – saldskābi. Audzēšanas veids tāds pats kā tomātiem.

Katrā ziņā ir ieteicams sekot plaši pieejamajai informācijai par to, kas kurā mēnesī jāsēj; būs lielāka iespējamība, ka labi izdosies izaudzēt.