Cietušais kaimiņš dzīvoklī nedzīvojot, neesot redzēts mēnešiem, turklāt ar viņu neesot bijis iespējams sazināties. Tomēr viņš vainīgajai pusei norāda par vēršanos pie apdrošinātājiem, kas piedzīs no viņa kompensāciju.

Taču vainīgajam, ņemot vērā cietušā izteikumus, ir aizdomas, ka dzīvoklis apdrošinātājiem ir norādīts kā apdzīvots, un tas var ietekmēt izmaksājamo summu.

Dzīvokļa īpašnieks var apdrošināt dzīvokli arī tad, ja tajā pastāvīgi nedzīvo, bet šādā gadījumā mājokļa apdrošināšanai ir stingrāki noteikumi, piemēram, lielāka prēmija, kas jāmaksā īpašniekam, lielāki noteiktie pašriski vai mazāks apdrošināšanas segums.

Bet katru situāciju apdrošinātājs izvērtē individuāli.

Taču jāņem vērā, ka situācijas mēdz būt ļoti dažādas, un apdrošinātājs izvērtēs arī to, vai daļa vainas nav jāuzņemas arī cietušajai pusei.

“Tāpat var būt, ka, noslēdzot mājokļa apdrošināšanas polisi, klients norādījis, ka īpašums ir pastāvīgi apdzīvots, bet realitātē tā nav. Šādā gadījumā atlīdzība var tikt samazināta vai pat atteikta. Ja apdrošinātājs atsaka atlīdzību, tā netiks piedzīta no vainīgā,” norāda kompānijas “ERGO” pārstāvis Renārs Duntavs. 

Apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige” pārstāvis Dmitrijs Neilands papildina, ka neapdzīvotiem dzīvokļiem noteic savus nosacījumus, piemēram, cik bieži īpašums jāapmeklē vai kādi drošības pasākumi jāievēro.

Šādos gadījumos, kad īpašnieks nav sasniedzams, iedzīvotājam ieteicams fiksēt bojājumus, informēt apsaimniekotāju un, ja nepieciešams, arī rakstiski, piemēram, e-pastā vai ar ierakstītu vēstuli, mēģināt sazināties ar kaimiņu.

Ilgstošākas prombūtnes gadījumā noteikti iesaka vismaz atstāt kaimiņiem savas kontaktēšanās iespējas, lai ārkārtas situācijā varētu sazināties. Paralēli var piesaistīt apsaimniekotāju vai speciālistu, lai konstatētu bojājuma cēloni un to novērstu.

Galvenais ir rīkoties savlaicīgi, visu dokumentēt un darīt visu iespējamo, lai mazinātu zaudējumus.

Uzziņai

Kā pārbauda, vai dzīvoklis ir apdzīvots?

– Pēc dažādiem rādījumiem, piemēram, elektrības un ūdens izmantošanas apmēriem īpašumā.

– To, ka īpašums netiek pastāvīgi apdzīvots, visbiežāk uzzina no paša īpašnieka sniegtās informācijas, gan noslēdzot apdrošināšanas līgumu, gan veicot izmaiņas līgumā vai piesakot apdrošināšanas gadījumu.

– Īpašniekam ir būtiski laikus informēt apdrošinātāju, ja īpašums ilgstoši netiek apdzīvots, lai izvairītos no pārpratumiem un sarežģījumiem atlīdzības izmaksas procesā.

– Klients ir atbildīgs par patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanu par apdrošināto risku, tostarp par īpašuma faktisko lietošanas veidu.

Ja rodas aizdomas vai strīds, apdrošinātājs var vērtēt dažādus netiešus pierādījumus, piemēram, bojājuma raksturu un apjomu, notikuma attīstības ilgumu, komunikācijas vēsturi ar klientu, apsaimniekotāja vai kaimiņu sniegto informāciju, kā arī to, cik savlaicīgi bojājums ir pamanīts un par to ziņots.

– Apdrošinātāji neveic ikdienas kontroli un neuzrauga klientu dzīves paradumus. Nav nepieciešami papildu pierādījumi, cik bieži dzīvokļa īpašnieks apseko dzīvokli. Vērtēšana notiek par konkrēto situāciju un balstās uz pieejamo informāciju.

Pēc negadījuma vienmēr tiek izvērtēts dzīvokļa kopējais stāvoklis, kas atspoguļo īpašnieka attieksmi pret savu īpašumu – vai tas tiek atbildīgi uzturēts un vai nav novērojama nolaidība.

– Pēc negadījuma īpašums vienmēr tiek apdrošinātāju apsekots, lai novērtētu konkrētā gadījuma radušos zaudējumus. Atsevišķos gadījumos nozīme var būt arī ekspertu atzinumiem.

Atgādinājumi

– Neatkarīgi no tā, vai dzīvoklis apdrošināts vai ne, apdzīvots vai ne, vaina un atbildība jāuzņemas un zaudējumi, savstarpēji vienojoties, jāsedz vainīgajai pusei, norāda apdrošinātāji.

– Dzīvokļus, kas atrodas virs pirmā stāva augstuma, vēlams apdrošināt, tas palīdzēs kompensēt zaudējumus, ja tādi būs nodarīti citiem īpašumiem.

– Ilgstoša īpašuma atstāšana bez pieskatīšanas no drošības viedokļa nav vēlama. Tādā veidā rodas risks laikus nepamanīt bojājumus, ko īpašumam radījis kāds cits, un situācija var būt arī pretēja.

– Ir kompānijas, kas apdrošina tikai apdzīvotus īpašumus. Tie ir: dzīvojamā ēka vai dzīvoklis, kurā apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais vai saistītās personas pastāvīgi dzīvo un neatstāj nekustamo īpašumu bez fiziskas uzraudzības vairāk kā 30 dienas pēc kārtas.