Nu būs ziepes… krēms un skrubis. Liepājniece Sanita Lūciņa, pašai nemanot, kļuva par dabīgās kosmētikas radītāju
Veikalos kosmētiku plaukti teju vai lūst no pārbagātības. Bez maģistra grāda ķīmijā grūti tur atrast sastāva ziņā labāko smēriņu, tāpēc vidusmēra pircējs vadās pēc tā, kā smaržo, cik maksā un ko tas sola.
Liena Rimkus
"Kurzemes Vārds"
Ne vienmēr skaistums maksā lēti, dažkārt cenšamies kādu līdzekli uzmeistarot mājās pašu spēkiem, sak’ gurķu šķēlītes uz acīm krietni lētāk sanāk nekā modīgie pači, ko dāmas līmē zem acīm. Tomēr kā ar derīguma termiņiem? Vaicājam zinātājiem.
Liepājniece Sanita Lūciņa par dabīgās kosmētikas radītāju kļuva, pašai nemanot. Nu viņa jau desmit gadus sevi sauc par ziepju un pirts lietu darinātāju, kas savu produkciju rada “Ziepju darbnīcā”.
Sieviete gan jokojas, ka, ja būtu zinājusi, ka dzīvē ko tādu sāks darīt arī profesionāli, patiešām nopietnāk būtu pievērsusies ķīmijas apguvei, tomēr nācies vien laika gaitā izburties tam visam cauri, jo kosmētikas radīšana viņai vienkārši gājusi no rokas.
“Tas nebija nekāds apzināts lēmums. Biju tikko pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, kopā ar atvasēm staigājām pa Rīgu, un es ieraudzīju veikaliņu, kur var iegādāties izejvielas ziepju taisīšanai. Nodomāju, ka tā būtu lieliska nodarbe kopā ar bērniem un to varētu apvienot ar Ziemassvētku dāvaniņu gatavošanu.
Tā nu iztērēju 26 eiro, un, pašai nezinot, tas bija pirmais kapitāls, ko ieguldīju savā biznesā,”
smejot stāsta Sanita.
Ilgi gan nociesties neesot varējusi, taisījusi ziepes uzreiz pēc atbraukšanas mājās. “Manai paziņai bija vārda diena, domāju – uztaisīšu ziepītes. Tā arī viss sākās. Pēc laika viņa man vaicāja, vai var dabūt vēl vienas, mēneša laikā interesentu bija vēl vairāk, un man bija skaidrs – tā ir mana iespēja.”
Cimperlīgais zefīrs un tauku ziepes
Ar ziepēm sāktais produktu klāsts kļuvis varen plašs: skrubji, zefīri, ķermeņa krēmi.
“Vannas zefīrs ir viens no cimperlīgākajiem produktiem,” atzīstas Sanita. Ar to sadraudzēties mēģinājusi divus gadus, līdz atrasta īstā konsistence, sastāvs, kas Sanitu apmierinājis.
Vismīļākie pašai darinātājai ir liepziedu un laima produkti. Te gan atkal uzsvars ir uz smaržu, ko katrs izjūt citādāk.
Jaunums esot ziepju ekolīnija, kur ziepes tiek gatavotas no augstvērtīgām eļļām un taukiem.
“Tās nu ir pilnīgi bez smaržvielām, bez krāsvielām un no pilnībā izsekojamām izejvielām, var noskaidrot pat to, no kuras saimniecības aitām iegūti konkrētie tauki utt. Tas ir tiešām augstas kvalitātes produkts.
Tad es jokojoties saku – ar šīm ziepēm parasta, ikdienišķa ķermeņa mazgāšana kļūst par skaistuma rituālu.
Interesanti, ka populārākās no eko ziepēm klientu vidū ir tieši melnās darvas ziepes, kurām ir specifisks aromāts – pēc ugunskura dūmiem. Cilvēkiem ļoti patīk, viņi paši ir izpētījuši darvas labvēlīgo iedarbību uz ķermeni un ir patiešām gatavi sadzīvot vannasistabā ar darvas aromātu. Bez šaubām, ir tādi cilvēki, kas nemūžam darvas smaržu savās mājās neienesīs.”
Derīgs vai vecs?
S. Lūciņa skaidro, ka dabīgās kosmētikas produktu derīguma termiņu var noteikt vai nu laboratoriski, vai pašizpētes ceļā.
“Otrais variants ir tāds, ka es uztaisu porciju kosmētiskā līdzekļa, noturu un vēroju – ja pēc mēneša redzu izmaiņas, derīguma termiņš ir mazs. Kopumā gan vados pēc tā, ka manos produktos vismazākais termiņš ir tieši ēteriskajām eļļām, tādēļ lielākoties skatos:
tiklīdz eļļai beidzas termiņš, arī produktam tas ir limits.”
Pastāv uzskats, ka ledusskapis var šos termiņus glābt un pagarināt. Sanita gan skaidro, ka ne vienmēr.
“Ja vannasistabā ir ļoti silti, protams, ka ķermeņa sviests var izkust, zefīri gan ir tādi pacietīgāki, tāpat kā skrubji. Mēs paši zefīru turam vannasistabā, bieži vien pat neaizvērtu, jo izmantojam kā roku ziepītes un bērniem tā ir ērtāk.
Citādāk ir ar ļoti smalkiem sejas krēmiem, ko būtu ieteicams turēt aukstumā. Tas attiecināms uz produktiem, kas sevī ietver gan taukaino bāzi, gan šķidro (ūdeni, ziedūdeni, hidrolātu).
Ja sajaucas taukainais ar ūdeni, veidojas problēmas, tad nu būtu jāpievieno konservants.
Protams, var pielikt spēcīgu konservantu, tad gan tas vairs nebūs dabīgs produkts. Taisnā ceļā to var likt veikala plauktā, kur tas gaida savu pircēju. Ekoproduktiem maksimālais derīguma termiņš ir ap gadu.”
Gatavo pats!
Dabīgās kosmētikas meistare iesaka
Ja negribas tērēt lieki naudiņu, var iztikt ar to, kas mājās ir. Katram virtuvē ir sāls, pavisam labi, ja tas ir jūras sāls, no kura var pagatavot lielisku skrubi.
Protams, šim mērķim var izmantot arī cukuru, bet tā nebūtu mana izvēle. Sāls tomēr iedarbojas dziļākos ādas slāņos, piesaista mitrumu, izvelk nelabās lietas un atstāj labās.
Tad nu jūras sālim var pievienot kādu no zāļu tējām, vienalga, vai tie ir liepziedi, piparmētras vai smalcinātas priežu skujas. Tas piešķirs arī dabisku un maigu aromātu.
Lai skrubis labāk klātos, tam piešķiram eļļaināku teksktūru, pievienojot kokosriekstu, vīnogu kauliņu vai olīveļļu, kas nu kuram sirdij tuvāks. Starp citu, rapšu eļļu arī nevajadzētu smādēt.

Uzziņai
Kā izglābt savu kosmētikas plauktu no novecošanas?
Krēmi un želejas. Ilgāk savu efektivitāti saglabā krēmi, kas iepildīti flakonā ar dozatoru, jo tā tiek novērsta saskare ar gaisu un baktērijām.
Nepērc sejas krēmu lielā iepakojumā. Sejas krēms pēc atvēršanas jāizlieto 3–12 mēnešu laikā.
Acu krēmi, želejas, pretgrumbu līdzekļi. Ja tie ir ar dozatoru, vari lietot gadu, ja burciņā vai tūbiņā, tad 6–10 mēnešus.
Visātrāk jāizlieto dārgie krēmi, kas satur liposomas u. c. bioloģiski aktīvas vielas.
Sejas maskas. Pēc atvēršanas jāizlieto 6 mēnešu līdz 2 gadu laikā.
Skropstu tušas. Vēlams izlietot 3–6 mēnešu laikā pēc atvēršanas. Tušā ļoti ātri savairojas baktērijas, tā kļūst biezāka, cietāka, sarec, maina smaržu.
Lai pagarinātu tušas kalpošanas laiku, vienmēr to cieši aizver.
Pūderi. Pēc atvēršanas tos vajadzētu izlietot 3–6 mēnešu laikā, bet kompakto pūderi 2–3 mēnešu laikā.
Pūdera spilventiņu vienmēr turi atsevišķā trauciņā. Ja to liek atpakaļ pūdernīcā, baktērijas, kas mīt uz sejas ādas, nonākot uz pūdera, turpina vairoties un ķīmiski izmaina pūdera sastāvu.
Lūpukrāsas un spīdumi. Vēlams izlietot pusgada, gada laikā. Ja kvalitāte nemainās, var arī ilgāk, tāpēc vienmēr uzticies savām sajūtām.
Ja lūpu kosmētika kļūst sausa, specifiski, nepatīkami smaržo, neslīd uz lūpu virsmas vai savelk lūpu ādu pēc uzklāšanas, izmet to, pat neiedziļinoties – lietošanas termiņš ir vai nav beidzies.
Lūpukrāsa kalpo ilgāk, ja to glabā istabas temperatūrā un vienmēr aizvērtu.
Sauļošanās līdzekļi. Pēc atvēršanas jāizlieto vienas sezonas laikā. Nākamajā gadā tā aizsardzības spējas būs samazinājušās vai pat pilnībā zudušas.
Bronzējošie un pašiedeguma līdzekļi. Jāizlieto 6 mēnešu laikā pēc to atvēršanas.
Matu kopšanas līdzekļi. Jāizlieto gada laikā. Vienmēr rūpīgi aiztaisi vāciņu, lai netiek klāt ne ūdens, ne gaiss. Tad var tos glabāt arī vannasistabā.
Ilgi plauktā aizķērušos matu līdzekli pirms lietošanas pasmaržo. Ja tam ir sasmacis aromāts, iespējams, tajā ir savairojušies mikrobi. Uzticies degunam un sajūtām!
Dušas želejas un vannas putas, šķidrās ziepes. Var droši turēt vannasistabā, jo par to noturību pret temperatūras un mitruma svārstībām gādā aktīvas mazgāšanas sastāvdaļas – tenzīdi –, kam piemīt antibakteriālas īpašības. Atvērtu līdzekli ieteicams izlietot gada laikā.
Vannas pienam gan izlasi etiķeti!
Līdzekļi intīmajai higiēnai. Pēc atvēršanas jāizlieto 2–3 mēnešu laikā.
Eļļas ķermeņa kopšanai. Jāizlieto pusgada līdz gada laikā. Ir svarīgi turēt tumšā vietā, cieši aizvērtu, lai kavētu gaisa piekļuvi.
Smaržas, smaržūdeņi un tualetes ūdeņi. Smaržas var glabāt ilgi, pēc atvēršanas gan jāizlieto 3 gadu laikā.
Smaržas turi tumšā vietā, tālāk prom no sildierīcēm, jo saules gaismas un siltuma ietekmē var mainīties smaržu krāsa, noturība, specifiskās aromātu nianses un citas īpašības.
Tonālie līdzekļi. Lietošanas laiks – no pusgada līdz gadam, ar dozatoru – līdz 2 gadiem.
Nelieto, ja tam ir mainījusies konsistence: ūdens ir atdalījies no eļļas un/vai parādījusies nepatīkama smarža.