Neturēt ābolus kopā ar kartupeļiem! Āboli ir aromātiski un izplata smaržu, bet pagrabā tie arī uzsūc.

Specifiski smaržo kartupeļi, un šajā divkaujā dārzenis ņem virsroku; augļiem būs kartupeļu garša un zemes smarža. Kam gan tādi garšos?

Pagrabs ar vairākām atdalītām telpām ir greznība, taču vajadzīga.

Ideāli, ja vienā daļā atrodas bietes, burkāni, kartupeļi, puķes, citā – marinējumi, konservējumi un āboli.

Kaut arī ziemas šķirņu āboli glabājas labi, ir derīgi ik pa laikam kastes izskatīt. Reizi mēnesī vajadzētu uztaisīt inventarizāciju, jo starp labajiem ir arī sapuvuši. Ja sausi brūni, tad tos izlasa pa vienam, bet līdz ar mitriem jāņem ārā arī apkārtējie.

Tāpat kartupeļi un puķu gumi jāapskatās, jo, ja viens sabojājies, tas bojā tālāk arī citus.

“Mēs pagraba lūku turam vaļā visu gadu, aizveram tikai tad, kad ārā ir mīnusi, – aizbāžam ar vieglu lupatu. Taču jāseko līdzi laikapstākļiem; kad laukā atkal plus grādi, tad ņemam lupatu ārā, jo citādi pagrabā sastājas kondensāts. Nezinu, kāpēc, bet man šķiet, ka pilnās burkas elpo. Citiem, kam pagrabi ar vēdlodziņiem, arī vajadzētu darīt līdzīgi, jo nepieciešama gaisa plūsma,” Dienvidkurzemes iedzīvotāja Zanda Grūbe atgādina ābeces patiesību.

“Kad sastājas lielas piles, rodas pārāk mitra vide, un tad viss, ko esi nolicis, daudz vieglāk var sapūt.”

Tad arī ātrāk bojājas koka plaukti, kuros rindo burciņas vai uz kuriem liek ābolu kastes.

Pagrabs ir jākopj. Zeme un iepūstas lapas noteikti jāiztīra. Pavasaros, kad mitrs laiks, pagrabs mēdz applūst, un tad visi netīrumi kāpj uz augšu. Ja burciņas noliktas uz zemes vai betona grīdas (kāds nu kurā pagrabā segums), tās paliks netīras.

“Un peles var sataisīt migas, ja ir materiāls, no kā. Barība tām ir, tad kāpēc arī neuztaisīt māju?”

Zanda min, kā var ieviesties sērga grauzēju izskatā.

“Kad aizbāž lūkas, ir jāskatās, vai pagrabā nav kāds sikspārnis. Ja negrib to nobeigt, tad jāatstāj caurums vai sprauga, pa ko tam izslīdēt ārā, ja nepatiks apstākļi. Citādi var sanākt saslaucīt arī beigtus sikspārņus.”

Mazos lidoņus iespējams atrast, spīdinot kabatas lukturi vai telefona gaismu uz spraugām, jo ne vienmēr tie brīvi karājas pie griestiem un sienas.

Tāpat jāapskata spraugas starp apcirkņu balstiem vai plauktu dēļiem, arī durvju stenderes. Tie ir īrnieki, ar kuriem jārēķinās.

“Mans pagrabs atrodas virs zemes, tas ir ar zemes kārtu apbērta betona būve, un tajā ir leoparda gliemezis. Šis kailgliemezis it kā nav slikts, ir vietējais. Pār āboliem var noložņāt, tiem neko neizdara, bet tam garšo, piemēram, tomāti,” mājās eksperimenta veidā šogad nolēma pēdējo ražu nogatavināt pagrabā.

Izrādījās, ka tā darīt labāk nevajadzēja. Līdzko gliemezis kaut kur tomātu pārgrauž, tas ātri bojājas. Tāpēc labāk turēt citur.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.